Kādas privilēģijas valstij jānodrošina eksprezidentiem? 0
Austra Pimanova Rīgā: “Uzskatu, ka bijušie prezidenti ir pelnījuši, lai atlikušo dzīvi viņiem būtu kārtīgs jumts virs galvas, normāla iztikšana un auto. Vienīgi neesmu pārliecināta, ka tostarp viņiem jāsaņem luksusa labumi. Valstij prezidentam pēc pilnvaru beigām jānodrošina dzīves līmenis nedaudz virs vidējā, bet ne vairāk.
Rīgas pils saimniekam nav tik lielas atbildības, lai pēc četriem amatā pavadītiem gadiem atlikušo dzīvi viņš varētu baudīt ekskluzīvus labumus, ne par ko neraizējoties. Uzskatu, ka mūsu valsts vienkārši nevar atļauties pret saviem bijušajiem vadītājiem izturēties kā pret aristokrātiem. Vienlaikus, ja domājam, ka par savas valsts galvām esam izvēlējuši labākos un viņi pildījuši savus pienākumus, cik labi spēdami, būtu tikai normāli arī vēlāk izrādīt viņiem zināmu cieņu.”
Svetlana Mošenkova Carnikavas novadā: “Kas mēs būtu par tautu, ja vienubrīd kādam uzticētu vadīt valsti, bet jau nākamajā viņu aizmirstu un ļautu dzīvot kaut vai nabadzībā. Protams, retais var atļauties tik labu dzīvi vecumdienās kā bijušie prezidenti, bet tikai retajam bijusi tik liela atbildība un nozīmīga loma valstī. Cieņa pret saviem priekšstāvjiem ir mūsu cieņa pašiem pret sevi. Ja nenovērtējam to, kas mums ir, un nedarām neko citu, kā tikai gaužamies, ka mums pieder mazāk nekā kādam citam, – esam skopuļi. Domāju, ka latviešiem vairāk derētu paraudzīties apkārt ar gaišu skatu. Nemaz tik slikti taču mēs nedzīvojam. Tieši tas, ka neprotam mīlēt darbu, novērtēt to, kas mums pieder, un iemācīt to saviem bērniem, ir īstie iemesli, kāpēc tik daudz jauniešu aizbrauc uz ārzemēm un nelaiž pasaulē pēcnācējus.”
Dāvis Kalniņš Tukuma novadā: “Neuzskatu, ka Latvijas prezidentu nozīmība un ieguldījums ir salīdzināms ar lielvalstu prezidentu devumu. Pie mums valsts prezidents ir gandrīz tikai reprezentatīva figūra, kam tikpat kā nav ne īstas varas, ne arī atbildības. Latvijā ir tik maz iedzīvotāju, turklāt daudzi no tiem ar tik zemu dzīves līmeni, ka mēs nemaz nevaram atļauties savus eksprezidentus lutināt tāpat kā franči, vācieši vai amerikāņi. Es nesaku, ka mūsu prezidenti savus pienākumus būtu pildījuši slikti, bet viņi nav izdarījuši arī nekā tāda, kas būtu īpašas pateicības vērts. Protams, nevaram ļaut savas valsts vadītājiem pensijas gadus vadīt nabadzībā vai aizmirstībā, bet arī apbalvot ar ekskluzīvām privilēģijām nevaram atļauties. Nesaprotu, kāpēc viņiem būtu vajadzīga, piemēram, apsardze. Ja neviens nav centies mūsu valsts galvam uzbrukt prezidentūras laikā, kāpēc kādam tas būtu jādara pēc tam? Arī bez sekretāra pensionētie prezidenti varētu gluži labi iztikt.”
Uzziņa * Bijušie Latvijas valsts prezidenti no valsts saņem ikmēneša pensiju 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, lietošanā vienu valsts dzīvokli un vienu automašīnu, kā arī sekretāru. * Eksprezidentam ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc valsts prezidenta amata atstāšanas. Par tās nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot bijušo valsts vadītāju. * Valsts prezidents ir diplomātiskās pases turētājs arī pēc amata pildīšanas termiņa beigām. Avots: Likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” |
