Kādas privātmājas sienā Vidzemē atrasti reti un vērtīgi VDK dokumenti 0
Kādas privātmājas sienā Vidzemē atrasti reti un vērtīgi bijušās PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti, ziņo sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”.
Portāls vēsta, ka mājā atrastas trīs apjomīgas mapes ar dokumentiem, par kuru eksistenci līdz šim nekas nebija zināms.
Savulaik šajā mājā dzīvoja čekas darbinieks, un, visticamāk, ka viņš šos dokumentus arī savulaik noslēpis, šobrīd gan vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ, vēsta “lsm.lv”.
Dokumenti attiecās uz tā saukto VDK 5.daļas līniju jeb ideoloģisko pretizlūkošanu. Saskaņā ar PSRS sabrukuma laika čekas vadītāja Vladimira Krjučkova rīkojumu tie visi 1990.gadā bija jāiznīcina.
“Acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ viens no VDK darbiniekiem to nav izdarījis un šos dokumentus noslēpis. Tā tie nonākuši pie mums,” sacīja Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis.
Portāls vēsta, ka dokumenti aptver plašu laika posmu.
Tajos galvenokārt atrodami ziņojumi par nacionālās pretošanās partizāniem un viņu atbalstītājiem. Piemēram, Abrenes partizānu līderi Pēteri Supi.
60. un 70.gadu dokumenti apraksta situāciju dažādās Latvijas ciemu padomēs, galvenokārt Vidzemes pusē, par padomju varai nevēlamām personām katrā konkrētajā pašvaldībā.
Jaunākie dokumenti ir no 1989.gada beigām – ziņojumi par “Helsinki-86” un Latvijas Tautas frontes darbību, kā arī dažādiem disidentiem.
Zelmenis portālam stāstīja, ka 1988.gada februāra vidū kādā dokumentā pieminēts Gunārs Astra, kurš tā gada 1.februārī tika atbrīvots no ieslodzījuma, un “jau pāris nedēļas vēlāk visiem dots uzdevums viņu novērot”. Vēl kādā dokumentā pieminēta Lidija Doroņina-Lasmane.
Krimināllietas atrodas arhīvā jau kopš 90.gadiem, bet šādi dokumenti ļauj salīdzināt pašu krimināllietu ar izziņu, “salikt kopā un redzēt, kā visa šī informācija saskan, pārbaudīt šo dokumentu autentiskumu”.
“Ir arī izziņas par aģentiem, par dažādiem cilvēkiem. Var arī VDK personālsastāva pētniecībā izmantot. Jo, kā zināms, Latvijā VDK personālsastāva dokumenti nav saglabājušies, tādēļ mēs personālsastāvu lasām no daudziem citiem avotiem,” skaidroja Zelmenis.
Viņš sacīja, ka jaunus aģentus šobrīd nosaukt nevar. “Ļoti iespējams, ka viņi ir, bet es nevaru pateikt pilnīgi droši. Bet ir atrasti tādi aģenti, kuru vārdi atrodami jau publicētajā aģentūras kartotēkā. Tā ir kā papildu iespēja dokumentu salīdzināšanai un autentiskuma pārbaudei,” uzsvēra Zelmenis.
Pēc tehniskās apstrādes laboratorijā šie dokumenti tiks pievienoti pērn no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārņemtajam arhīva “čekas fondam” un digitalizēti. Plānots, ka no septembra tie būs pieejami pētniekiem un interesantiem arhīva VDK materiālu lasītavā.