Kādas pārmaiņas jaunajā mācību gadā sagaida skolotāji? 0
Janīna Samsanoviča, Krāslavas pamatskolas direktora vietniece mācību darbā: “Domāju, ka nekādi jauni kontinenti nākamajā mācību gadā netiks atklāti. Turpināsies iepriekšējo gadu nepārdomātā politika, tikai, iespējams, citādā gultnē – iepriekšējo valdību izglītības ministriem gan nebija nekādu reformu ideju, toties Ķīļa vadībā radīsies arvien jaunas ieceres un apņemšanās. Diemžēl, manuprāt, tās nenesīs būtiskus uzlabojumus.
Tas, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir mazo skolu situācija. Tā ir pagale ar diviem galiem. No vienas puses, ja laukos nav skolas, tad zūd jebkādas sabiedriskās dzīves aktivitātes. No otras puses, vai ir lietderīgi uzturēt mazās skolas – gan izmaksu, gan izglītības kvalitātes ziņā. Vai šo skolu beidzēji vēlāk būs konkurētspējīgi? Tāpat sagaidu, ka beidzot tiks noformulēts bezmaksas izglītības jēdziens. Jautājums par mācību gada pagarinājumu arī ir būtisks, taču šeit būtu jāņem vērā ārvalstu pieredze – Anglijā, piemēram, ir vairāk brīvlaiku, skolēniem tiek finansiāli nodrošinātas dažādas mācību ekskursijas. Ceru, ka Latvijas valdība parādīs stingru nostāju šajos jautājumos.”
Rita Saleniece, Ērgļu profesionālās vidusskolas angļu un krievu valodas skolotāja: “Līdz šim skolā neesam jutuši reformu pieskārienu, un domuāju, ka arī jaunajā mācību gadā nekas diži nemainīsies. Protams, priecē solītais algu paaugstinājums, ierosme par diferencētas apmaksas sistēmas ieviešanu, tas, ka tiek risināts jautājums par skolotāju kvalifikāciju. Tomēr ir gana arī negatīvo aspektu – pastāv bažas, ka skolēnu skaita samazināšanās dēļ saruks iespēja piedalīties starptautiskos projektos, ka nesakārtotās mācību bāzes iespaidā pasliktināsies rezultatīvie rādītāji, bet būtiskākais – neizdosies nokomplektēt klases. Ja runā par pārmaiņām, vispirms nepieciešams mainīt cilvēku domāšanu un uzlabot demogrāfisko stāvokli.”
Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore: “Kā arvien pirms katra jauna sākuma esam noskaņoti pozitīvi. Visā izglītības sistēmā šobrīd noris lielas pārmaiņas, arī mūsu skola piedzīvo nozīmīgu attīstības posmu. Tiek ieviesta tālmācība, kas ļaus turpināt izglītošanos tiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm. Esam iesnieguši inovācijas projektu un ceram saņemt atbalstu digitālās mācību sistēmas realizēšanai. Visi mūsu skolas skolotāji piedalījās vērtēšanas sistēmā, un sagaidām, ka tas tiks novērtēts. Īpaši gribu uzsvērt – pēc iespējas ātrāk jāpārstrādā standarti, jāpārskata programmas, pretējā gadījumā izglītības sistēma nevarēs iet uz priekšu savā attīstībā.”
Inese Didže, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore: “Mūsu izglītības sistēmā ieplānots lērums reformu, taču gribētos, lai tās būtu pārdomātas. Piemēram, pirms izglītības sistēmas kvalitātes rediģēšanas būtu lietderīgi definēt, ko saprotam ar augstu kvalitāti. Šobrīd nav pamatotu datu, kas norādītu, ka kvalitāte ir zema. Mūsu skolu absolventi iestājas un sekmīgi mācās daudzās prestižās ārvalstu augstskolās. Reformas izdosies veiksmīgi īstenot, ja būs pārdomāta politika un izpratne par to, ko esam gatavi darīt un ko vēlamies sasniegt.”
Uzziņa
* Jaunajā mācību gadā slēgs septiņas, reorganizēs astoņas un dibinās trīs izglītības iestādes.
* 2012./2013. mācību gadā prognozētais vispārizglītojošo dienas skolu skaits ir 804 izglītības iestādes (par desmit mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā).
* Šogad izglītības iestādes likvidētas tādēļ, ka ir neliels skolēnu skaits un nepieciešams racionāli izmantot izglītības iestāžu telpas un finanses.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija
