Kādas mācības gūtas? Zemnieku atziņas par iepriekšējo un prognozes par jauno sezonu 0
Šai sezonai iepriekšējais rudens atstājis sarežģītu mantojumu. Pat vecākie zemkopji neatceras tik lietainu rudeni, kas līdzi nesis nesaudzīgus plūdus. Lietavas sagandējušas arī dārzeņu platības un zālājus, traucējušas sagatavot lopbarību. Ko lauksaimnieki secinājuši no 2017. gada sūrās pieredzes, kādas atziņas guvuši? Pats galvenais – kādas izredzes saista ar šo ražas gadu?
Vilnis Čirka, Balvu novada Tilžas pagasta z/s Doburūči īpašnieks:
– Man ir nepilni 400 ha graudaugu un rapšu. Trešdaļa palika uz lauka. Šur tur izdevās zemi apart, bet vairāk par 100 ha palika neaparti, netikām virsū. Ziemājus iesēju tikai ap 40 ha, parasti sēju divas trešdaļas ziemāju, trešdaļu vasarāju. Nekas cits neatlika, kā atstāt daļu sējumu platības papuvē līdz 2019. gadam. Kompensāciju saņēmu. Visi graudi ir izkaltēti, palika arī sēklai, tomēr tā būs vēl jāpiepērk klāt. Domāju, šķirnes mākam izvēlēties, un ne jau tur tā vaina, bet pret tādiem rudens plūdiem īsā periodā neko iespēt nevar. Nav viegli, bet vēl jau tiekam galā.
Dainis Druseiks, Bauskas novada Brunavas pagasta z/s Paegļi īpašnieks:
– Ražas novākšanas ziņā pagājušais rudensnebija sliktāks par iepriekšējo, visus kviešus izdevās nokult kā pārtikas labību, tāpēc atkrīt sarežģījumi ar kredītapmaksu, kas lietainā rudens dēļ radušies ļoti daudziem graudkopjiem. Mums par to galva nav jālauza, šos rēķinus esam spējuši nokārtot. Taču lietus arī Zemgalē traucēja ziemāju sēju. Tiklīdz nokavēsi, nezini, kad varēsi tikt uz lauka. Izlīdām kā caur adatas aci – apsējām 200 ha kviešu, 100 ha rapšu, vēl 100 ha paliek vasarājiem. novembrī 35 ha lielā laukā viena mala normāla, otra arī, bet pa vidu ūdens peļķes. Ja nebūtu pastāvīgi strādāts, lai uzturētu kārtībā meliorācijas sistēmas, droši vien būtu daudz bēdīgāk.
Oskars Mizāns, Dagdas novada Ķepovas pagasta z/s Papardītes īpašnieks:
– Apsaimniekoju 98 ha zemes, no tās 70 ha īpašumā. Ir 46 slaucamās govis un ap 30 Limuzinas tīršķirnes gaļas lopu. Sienu savācām divarpus nedēļās, mums vajag 1000 rituļu, sagatavojām vien 600 rituļu sausā siena, pārējo – no svaigi pļautas zāles. Lai varētu sagādāt pietiekami lopbarības, pļauju kaimiņu – bioloģisko lauksaimnieku – pļavas. Lopbarībai sēju 5 ha labības, un 2 ha kviešu palika uz lauka. Pavasara sējai uzart arī nevarēja. Man ir jauna saimniecība, tikai piecus gadus saimniekoju un dabūju izjust uz savas ādas arī krīzi, bet turamies. Gribētu stādīt kādus 5 ha kartupeļu un audzēt vairāk labības, tomēr ir problēma – kamēr kartupeļu kombainu nevarēšu nopirkt, tik daudz kartupeļu atļauties nevaru. Šogad to bija pavisam maz, vienalga, vagas applūda. Tas pats ar graudu kombainu, to īrēju no kaimiņa. Tomēr cerība ir – ja viss izdosies, 2018. gadā varēšu zemes platības palielināt.
Uldis Caune, Jelgavas novada Sesavas pagasta z/s Ivullas īpašnieks:
– Nokūlām visus graudaugus, apsējām visus 1600 ha ziemāju, kā bija plānots. Protams, mitruma ziemāju laukos par daudz, vietām redzams, ka zelmenis nīkuļo. Bet tas nu gan tiesa, ka Zemgalē žēloties par sliktu rudeni grēks. Un tādos laikapstākļos, kādi bija 2017. gadā, īsti novērtējam, cik liela nozīme ir meliorācijas sistēmu uzturēšanai kārtībā. Arī mēs savā saimniecībā katru gadu pārtīrām ap 3 km grāvju. Tomēr citos novados lietavas neļāva iesēt ziemājus, vismaz ne tik, cik bija plānots. Tāpēc vajadzēs vairāk vasarāju sēklas. Biju atbēris sēklai 250 tonnu un jau rudenī pārdevu 100 tonnas par 180 eiro/t. Pavasarī sēklas cena būs lielāka, bet vienmēr vajag atcerēties, ka situācija var mainīties un tev pašam vajadzēs palīdzību.
Aldis Ločmelis, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta z/s Kotiņi īpašnieks:
– Plānojām saražot 8000 tonnu sertificētas graudaugu un pārējo kultūru sēklas, iznāca – mazliet vairāk par 2500 tonnām. Ja lauks applūst, kad lijis dažas dienas, tā ir viena lieta, bet, ja raža nobriedusi un tu divas nedēļas netiec pie kulšanas, tā pavisam cita lieta. Paldies Zemkopības ministrijai, kas saprata mūsu stāvokli un ātri reaģēja, piešķirot kompensācijas. Bet ko darīs nākamgad? Tagad ziemāju sējumi tā applūduši, ka lauks nevis pūst, bet rūgst. Tas būtu jāizvērtē. Tos laukus, kas ciešamā stāvoklī, sāku sēt 3. septembrī, kad mani sauca par muļķi. Zemniekam katrs lauks ir kā bērns – vai tāpēc, ka bērns kļuvis par invalīdu, tam vairs nepalīdzēsi? Ko man deva kompensācija? Ar to nevaru aizlāpīt hektāra izmaksu caurumus, bet redzu, ka neesmu velti maksājis nodokļus. Arī es par 2018. gadu esmu vienojies par atlikto kredīta pamatsummas maksājumu. Vajag saprast divas lietas: kas ir neieņemtie zaudējumi un kas – nākotnes zaudējumi. Latgalei bija vissmagākā situācija, un es neredzu, ka mūsu novada zemniekam valsts mērogā būtu kāds stiprs aizstāvis. Tāpēc pašās gada beigās esam nodibinājuši savu pārstāvniecību – Latgales ražojošo lauksaimnieku biedrību. Tā domās valstiski.
Valdis Circenis, Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s Jaunstrūkas īpašnieks:
– Viss ir izdevies. Viss novākts, visi 500 ha ziemāju iesēti. Vienīgi ziemas rapšus iznāca iesēt vēlāk nekā parasti. Visus gadus tīrām grāvjus, uzraugām meliorācijas sistēmu, tāpēc tagad mums ūdens uz laukiem nestāv. Turklāt mēs tīrām arī valsts un pašvaldības notekas, ko it kā nepienākas darīt, bet, ja būs pārlieks mitrums, cietīs taču mūsu lauki! Ar meliorācijas uzturēšanu labā kārtībā panākam to, ka tādos gados kā aizvadītais netiek izjaukta augu seka. Īpaši domājam par šķirņu izvēli, piemēram, miežus un agros kviešus, kam ir zemāka ražība, sējam tāpēc, lai laikus iesētu ziemas rapšus. Tā sadalās kulšanas cikls. Ar to gribu uzsvērt, ka cenšanās iegūt pēc iespējas lielāku ražu ne vienmēr attaisnojas. Tāpat kā visiem graudkopjiem kaltēšanas izmaksas bija ļoti lielas – graudi ienāca kaltēs ar 28–30% mitrumu. Tas nozīmēja, ka šis process notika lēnāk, bija jākaltē pa porcijām.
Gundars Stiebriņš, Salas novada Salas pagasta z/s Kaļķi īpašnieks:
– Labību kūlām ātri, jau jūlija beigās. Auzas lietutiņu dabūja, bet arī novācām. Viss kūlums atbilda pārtikas kvalitātei. Griķi nāca tik vēlu pļaujami, ka nebija vērts pūlēties. Ziemājus iesēju 70 ha, bet kādi 5% palika zem ūdens. Tā gan nav liela nelaime, bet man svarīgi, lai ziemājiem būtu pašu sēkla, jo man ir bioloģiskā saimniecība. Kā zināms, tām ražas nav tik lielas kā konvencionālajām, toties ražas svārstības arī nav tik lielas. Lielākais uztraukums par to, kā izturēsies bankas, jo reti kuram nav aizdevumu. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka bankas nav ieinteresētas gremdēt savus klientus.
Alberts Gailums, Madonas novada Barkavas pagasta k/s Barkavas arodi valdes priekšsēdētājs:
– Grūti, jo mūsu biedriem gandrīz visiem situācija bija līdzīga. Oktobra sākumā vēl varēja kult, vēlāk graudi nāca ļoti mitri, patiesībā slapji, tāpēc no 42 tūkst. tonnām iepirkto graudu tikai 20% atbilda pārtikas kvalitātei. Labi, ka visu piegādāto pārdodam LPKS Latraps, jo zemnieki pārliecinājušies, ka šī sadarbība dod drošību. Grūti pateikt, kāds būs nākamais ražas gads. Jūtam, ka Zemgales sēklaudzētāji paaugstina vasarāju sēklas cenu, bet Barkavas apvidus zemniekiem neizdevās sagatavot sev sēklu. Uzart zemi daudzi paspējuši, dara, ko var – vēl pirms Ziemassvētkiem ara laukus, ja vien tika virsū.
Normunds Ozoliņš, Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta z/s Sauleskalns īpašnieks:
– Man ir maza saimniecība – 33 ha lauksaimniecības zemes, deviņas slaucamas govis, trīs audzējamas telītes. Bet rudenī jau lietus skādēja vienādi, liels vai mazs, tikai mazajam zaudējumi, saprotams, arī mazāki. Sienu lopiem izdevās savākt jūlijā, augusta sākumā, kad vēl bija daudzmaz normāls laiks. Rudzus un auzas sēju lopbarībai, bet auzas saveldrējās un palika uz lauka. Kartupeļus izbaroju lopiem, un arī tie palika nenovākti. Iesēju rudzus, bet vai no tiem kas izaugs, grūti pateikt, ļoti slapjš. Vienā ziņā varu dzīvot mierīgi – kredīti nomaksāti.
Uldis Megnis, Ventspils novada Užavas pagasta z/s Kalveres īpašnieks:
– Man graudaugu lauki ir arī Tārgales pagastā, un ražas novākšana veicās gluži labi, visu paspējām nokult. Izmaksas gan palielināja kaltēšana, jo graudi nāca no lauka ar lielāku mitrumu nekā parasti – vairāk par 20%. Apsējām ziemājus 600 ha platībā – kviešus un rapšus. Viss būtu labi, bet vienīgā problēma – pēc pēdējiem lietiem Kurzemē daļa lauku atrodas zem ūdens. Nīkuļo, sēkla pūst… Arvien izvēlamies kviešu šķirnes tā, lai paspētu laikus novākt, bet tik vēlus rudens, patiesībā – ziemas, lietus paredzēt nevar, un to, kāds būs ziemāju stāvoklis pavasarī, grūti pateikt. Vasarājiem esmu paredzējis 800 ha lauku. Daļa sēklas ir pašiem, bet daļa būs jāpērk.
Ainis Daģis, Jēkabpils novada Dignājas pagasta z/s Kalnāres īpašnieks:
– Labības un rapšu laukus – 800 ha – nokūlām gandrīz visus, pavisam maz palika nenovākti, kur to izdarīt patiešām vairs nevarēja. Pavasarī nāksies sēt vairāk vasarāju, bet vasarāju un ziemāju graudu raža, rupji rēķinot, atšķiras 1–2 t/ha. Neko darīt, jau septembrī nopirku vasarāju sēklu. 2017. gada grūtajos apstākļos pārliecinājos, ka esam ieguvēji, uzbūvējot pašiem savu graudu kalti. Kaut arī graudi nāca stipri mitri un tāpēc pieauga kaltes izmaksas, taču ar pakalpojuma summu mums jārēķinās nebija. Tas pats par meliorāciju – katru gadu kādu lauku sakārtojam, tīrām grāvjus, notekas saviem spēkiem, bet lielākā problēma mitruma režīma uzturēšanā ir valsts nozīmes meliorācijas novadgrāvji. Kur tie pieguļ manam īpašumam, tur iztīru, bet citās vietās man nav tiesību tos aiztikt.alvenais secinājums – pagājušais bija smags gads, tomēr šis būs vēl smagāks. Viens no risinājumiem ir strādāt ar bankām, lai baņķieri zinātu, cik nopietnas ir lauksaimnieku problēmas.
Sagatavojusi Ilze Būmane
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
