Viedokļi. Kādas Latvijas lauksaimnieku problēmas būtu risināmas EP? 0
Šā gada 25. maijā visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, vēlēja Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. No astoņiem Latvijas deputātiem par darbošanos EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā paziņoja vien Roberts Zīle. Lauku saimniekiem un jaunievēlētajiem EP deputātiem vaicājām, kādi darbi lauksaimniecības jomā mūsu deputātiem šķiet vissvarīgākie? Kas būtu jāpanāk, un vai tas vispār ir iespējams?
Andis Kāposts, Vaives pagasta ZS Kundziņi saimnieks, bijušais EP deputāts:
– Ja Eiropas Parlamentā vēlas darboties un dara, tad var Latvijas labā kaut ko lietderīgu paveikt. Piemēram, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kur darbojos vien kā novērotājs, apstiprināja divus manus priekšlikumus. Latvijas deputātiem ir jāpierāda, ka, maksājot atšķirīgas lauksaimniecības subsīdijas, tiek kropļota konkurence. Pret šādu tendenci cīnās visās nozarēs, tomēr lauksaimniecībā to pieļauj. Ja būs vienādi nosacījumi visu ES dalībvalstu saimniekiem, labāk arī dzīvosim. Risināsies arī citi samezglojumi. Uz šo klajo netaisnību visiem Latvijas deputātiem nenogurstoši ir jānorāda komitejās, kur viņi darbosies. Reāli raugoties, redzu, ka par nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem ir jāsniedz pieteikums Eiropas Tiesai.
Atceros, ka Alfrēds Rubiks centās palīdzēt lauksaimniecības problēmu risināšanā, tomēr viņam maz kas izdevās. Esmu piesardzīgs par Roberta Zīles varēšanu ietekmēt parlamentā procesus Latvijas lauksaimniecībai labvēlīgā virzienā.
Laima Klidziņa, Jaunsvirlaukas pagasta ZS Klidziņa saimniece:
– Pietuvināšanās vidējam ES tiešmaksājumu līmenim ir viena no problēmām, kas joprojām nav atrisināta. Patlaban diskutē par Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kas, manuprāt, nav pieņemami. Kaut vai par aršanas aizliegumu rudenī. Latvijā šāds aizliegums, piemēram, māla augsnē, nozīmētu būtisku vasarāju ražas kritumu. Kukurūza, ja tā sēta pavasarī, var vispār nesadīgt.
Nav pieņemami arī 100 000 eiro lielie tiešmaksājumu griesti vienai saimniecībai. Lielās saimniecības ir ieguldījušas daudz naudas izaugsmē un rēķinājušās ar tās atdevi daudzus gadus uz priekšu. Noteikti būtu jāsaglabā tiešmaksājumu piesaiste apstrādātajiem zemes hektāriem. Lielie lauksaimniecības produktu ražotāji ir tie, kas nozarē maksā nodokļus un uztur darba vietas. Es noteikti neesmu pret mazajām saimniecībām un pret to atbalstīšanu vairāk nekā pašlaik. Papuvēm patlaban ir jāveido 5% liels īpatsvars. Tiek runāts par to, ka tas ir jāpalielina. Mūsu dabas liegumus papuvēs neieskaita. Piemēram, man ir dabas liegums, kur nelietoju minerālmēslus un AAL, tomēr par papuvi to neatzīst.
Diemžēl EP ievēlētais mūsu deputātu sastāvs nevieš cerības uz ļoti lielām pārmaiņām. Mēs jau zinām, ka mazā lauku iedzīvotāju blīvuma dēļ uz atbalstu lauku ceļu kvalitātes uzlabošanai cerību ir maz. Tomēr Latvijā ievēlētajiem EP deputātiem ir jāmēģina un jādarbojas savu vēlētāju interesēs. Es redzu, ka lauksaimnieku interešu aizstāvībā lielāku pienesumu var dot lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, nevis EP deputāti.
Kristīne Piliena, Vandzenes pagasta ZS Bērzi saimniece:
– Es neredzu īpašu atdevi EP darbam. Iespējams, mūsu deputāti dara daudz, tomēr maz stāsta par savu veikumu Latvijas labā. Būtu vajadzīgas regulāras ikdienas atskaites jau kopš jaunā sasaukuma darbības sākuma, tostarp arī par paveikto lauksaimniecības nozarē.
Vienmēr atbalstu pozīciju, ka stiprs ir tas, kas var izdzīvot, ja viņam neko nedod. Protams, būtu labi saņemt lielākus tiešmaksājumus, tomēr – vai neliekas jocīgi, ka dos naudu un neko nevēlēsies saņemt pretim? Ir jāpamato, kāpēc Latvijai vajadzīgi lielāki tiešmaksājumi. Runājot ar Francijas lauksaimniekiem, kas saņem būtiski lielākus atbalsta maksājumus nekā Latvijas saimnieki, redzam, ka francūži arī nav laimīgi. Viņiem salīdzinājumā ar Latvijas saimniekiem ir jāveic vēl daudzi citi nodokļu maksājumi.
Savējiem ir jāprot aizstāvēt savējos pašu valstī. Mūsu Saeimai būtu jādomā par PVN likmju mazināšanu visnepieciešamākajiem pārtikas produktiem. Daudzās citās ES dalībvalstīs PVN pārtikai ir mazāks nekā pamatlikme. Tas atvieglo lauksaimnieka dzīvi. Kazkopjiem nav daudz zemes, nodokļu atšķirības starp dalībvalstīm vairāk izjūt graudkopji un piensaimnieki. Mēs, kazkopji, neesam miljonāri, tomēr neesam arī pēdējie nabagi.
Jānis Litiņš, Codes pagasta ZS Zeltkalniņi saimnieks:
– Līdztekus tiešmaksājumu izlīdzināšanai ar valstīm, kur audzē graudkopības produktus, svarīgi vismaz iepriekšējā plānošanas perioda līmenī arī saglabāt atbalstu investīcijām saimniecību pamatlīdzekļos. Nedrīkstētu aizliegt arī raundapa lietošanu. Šāds lēmums izraisīs citu ķīmisko līdzekļu pastiprinātu izmantošanu, un gala rezultāts būs vēl sliktāks. Man ir radies iespaids, ka EP deputāte Sandra Kalniete agrākajos sasaukumos Latvijas lauku saimnieku intereses aizstāvēja godam. Tāpat radies iespaids, ka Roberts Zīle, kurš jau paziņojis par darbošanos Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, ir gudrs cilvēks. Mums ir arī jāņem vērā, ka vecajās ES dalībvalstīs lauksaimniecības zemju platības nemainās, Latvijā tās kāpj, tāpēc lielāka kopējā aploksne nenodrošina lielākus atbalsta maksājumus katrai saimniecībai.
Andris Apsītis, Mālpils novada ZS Lazdukalns saimnieks:
– Visiem saimniekiem ir zināms, ka mūsu EP deputātiem ir jācīnās par vienādiem tiešmaksājumiem visām ES dalībvalstīm. Tomēr ņemsim vērā – mūsu valsti EP pārstāv astoņi deputāti. Apšaubu viņu spējas iekustināt visu lielo aparātu un pārliecināt citu valstu deputātus par Latvijai tik vajadzīgā lēmuma apstiprināšanu. Vai lielās dalībvalstis gribēs dalīties ar savām subsīdijām? Es nezinu, kā šo samezglojumu risināt. Var ar skaļiem paziņojumiem pievērst uzmanību, un to noteikti darīs, tomēr vai tam būs kāda jēga? Lauku saimnieks var paļauties tikai uz dievu un sevi. Paldies ES, ka tiešmaksājumi Latvijas saimniekiem kaut lēnām, bet kāpj.
Dzintars Biziks, Beļavas pagasta ZS Laimiņi saimnieks:
– No iepriekšējā EP sasaukuma deputātiem es pamanīju vien Sandras Kalnietes darbošanos, kas par saviem darbiem atskaitījās mūspusē. Visi publiski redzējām arī Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska darbošanos. Bet citi deputāti? Atcerēsimies, piemēram, ZZS kandidātes Ivetas Grigules aktīvo pirmsvēlēšanu kampaņu. Kopš viņu ievēlēja – klusums. Dīvaini, EP deputāti taču ir mūsu pārstāvji, viņiem ir jāstrādā, nevis tikai jāsaņem alga. Agrākā EP deputātu darbība man lielas cerības nevieš.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte:
– Manuprāt, lai rastu optimālos risinājumus Latvijas lauksaimniecības nozarei un lauksaimniekiem, ļoti būtiska ir veiksmīgi koordinēta un mērķtiecīga sadarbība starp iesaistītajiem interešu pārstāvjiem dažādos līmeņos Latvijā un Briselē. Darbs pie 2013. gada reformas un panākumi ir tam labs piemērs. Tā bija veiksmīga koordinēta sadarbība starp manu biroju un Latvijas zemnieku organizācijām, zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un vēlāk Jāni Dūklavu, Zemkopības ministrijas pārstāvjiem Daci Arāju Briselē un Jāni Briedi Rīgā, premjeru Valdi Dombrovski, komisāru Andri Piebalgu, Eiropas Tautas partijas politisko frakciju un citām ieinteresētajām organizācijām. Mēs visi runājām vienā balsī.
EP deputāti ir noteikti jāiesaista sarunās par ES daudzgadu budžeta sadaļu, kas attiecas uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu un lauku attīstību. Laikā, kad citām dalībvalstīm samazina tiešmaksājumu budžetu, esošais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums paredz palielināt tiešmaksājumu daļu Latvijai par 4,7%. Tas atspoguļo ieguldīto neredzamo diplomātu darbu Lauksaimniecības komitejā gan šī, gan iepriekšējā EP mandāta laikā, gan komisāra Valda Dombrovska iesaisti EK. Latvijas EP deputātiem arī turpmāk ir jāturpina celt priekšlikumu par lauksaimnieku konkurētspējas uzlabošanu.
Par ļoti svarīgu uzskatu arī Latvijas EP deputātu proaktīvo iesaisti turpmākās Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jēgpilnā un mūsu reģionam labvēlīgā izstrādē. Šā brīža KLP reformas projekts paredz dalībvalstīm lielāku brīvību katrai īstenot atbilstošāku politiku, tomēr rūpīgi jāraugās, lai saglabātu tās kopējos elementus. Tāpat būtiska ir deputātu iesaiste tematiski specifiskāku un detalizētāku jautājumu izstrādē, vai tas skar, piemēram, vidi, inovācijas vai negodīgas tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē.
Vai EP ir iespējams risināt Latvijas lauksaimnieku samezglojumus? Patlaban ir jākoncentrējas uz ES daudzgadu budžeta sarunām un tiešmaksājumu izlīdzināšanu, aizstāvot EP pozīciju par dalībvalstu kontribūciju 1,3% apmērā no ES nacionālā kopienākuma, un KLP politikas reformas izstrādi. Neatlaidīgā un mērķtiecīgā darbā, es ceru, panāktie kompromisa nosacījumi būs arī Latvijai labvēlīgi, taisnīgi un cels konkurētspēju.
Dagnija Hincenberga, Sidrabenes pagasta ZS Lazdiņi saimniece:
– Esmu ļoti konservatīva, neko jaunu nepateikšu – vienādas konkurences nodrošināšanai ir vajadzīgi vismaz ES dalībvalstu vidējam līmenim atbilstoši tiešmaksājumi. Es arī vēlētos, lai mūsu jaunievēlētie EP deputāti mācētu pierādīt, ka uz vidējā ES fona Latvijā ražotā lauksaimniecības produkcija ir ļoti tīra. Mēs tomēr atrodamies uz ziemeļiem, kur ir mazāka vajadzība pēc AAL un to patēriņš ir mazāks nekā, piemēram, dienvidvalstīs Francijā un Itālijā, kur pesticīdus lieto visvairāk. Iepriekš nosauktajām dalībvalstīm piemērojamos ierobežojumus noteikti nedrīkst piemērot Latvijai. Stipri pārspīlēts ir nereti plašsaziņas līdzekļos izskanējušais apgalvojums par to, ka Latvijas zemnieki indē zemi.
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts:
– Pirmkārt, pašreiz EK piedāvātais tiešmaksājumu līmenis, proti, 79% no ES vidējā līmeņa nākamajā ES daudzgadu budžeta ietvara noslēgumā, nav apmierinošs. Pēc šāda scenārija Latvija pietuvosies ES vidējam līmenim pēc aptuveni 50 gadiem. Es cīnīšos un centīšos pārliecināt sabiedrotos, ka lauksaimnieku attīstības galvenais dzinulis ir brīva konkurence ES tirgū, kas nozīmē arī vienlīdzīgus atbalsta noteikumus. Skaidrošu, ka nu jau vēsturiskā KLP, kas tostarp radīta pilnīgi citos apstākļos, ir novecojusi, un tās uzsvari ir jāmaina, jo tā vienkārši nestrādā.
Otrkārt, lauku attīstības programmām EK ir piedāvājusi 15% finansējuma samazinājumu attiecībā pret iepriekšējo periodu, kas pārsvarā saistās ar investīciju programmām. Arī pret šo netaisnību ir jācīnās un jāmēģina situāciju uzlabot.
Treškārt, tostarp atbildot arī uz jautājumu, kā Latvijai sasniegtos rezultātus īstenot, ir svarīgi kopā ar premjeru un ZM izcīnīto finansējumu, lai kāds tas arī būtu, profesionāli un stratēģiski tālredzīgi pārdalīt starp tā saukto pirmo un otro pīlāru. Tas jau būs Latvijas, ne ES kompetencē.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūnija numurā
