Kādas Latvijas armijas rīcībā ir mīnēšanas iespējas? 0
Pieredzējušais virsnieks Jānis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas armijas rīcībā jau kopš 90. gadiem ir liels skaits dažādu tipa mīnu, kas tika pārņemtas no Padomju armijas, kas tās vienkārši pameta noliktavās. Lielākā daļa no tām šobrīd, protams, ir iznīcinātas derīguma termiņa dēļ. Kādas Latvijas armijas rīcībā ir mīnēšanas iespējas?
Pēc Aizsardzības ministrijas un NBS datiem secināms, ka mūsu armijas rīcībā ir dažāda tipa mīnas – prettanku un pretborta. Nav zināms kopējais mīnu daudzums, bet pieņemsim, ka mīnu ir pietiekami, lai, veidojot inženieru šķēršļus no tām, piesegtu svarīgākos virzienus un ierobežotu pretinieka kustību valsts teritorijas dziļumā. Latvijas armijas rīcībā ir STRVM 52B zviedru izcelsmes prettanku mīnas un FM 14 (FFV 016) pretborta mīnas.
STRVM 52B mīna ir pildīta ar aptuveni astoņiem kilogramiem sprāgstvielu. Nepieciešamais spiediens uz mīnu, lai to detonētu, ir 200 kg uz uzspiešanu vai 14,5 kg uz pacelšanu. Savukārt FM 14 (FFV 016) pretborta mīnas tehniskie rādītāji – aptuveni trīs kilogrami sprāgstvielu, kas, izmantojot EFP (explosively formed penetrator) efektu, nodrošina pilnīgu 60 mm bruņu tērauda caursišanu 30 m attālumā no uzstādīšanas vietas.
2018. gada janvārī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs izsludināja iepirkumu par dažādu, tostarp zemu lidojošu helikopteru notriekšanai paredzētu mīnu iegādi. Šobrīd nav zināms, cik veiksmīgi šis iepirkums noslēdzies, bet, ņemot vērā valsts noslēpumu, pieņemsim, ka ar iegādāto mīnu skaitu mums pietiek, lai gan to nekad nevar būt par daudz.
Kā apgalvo Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kopumā plānots iegādāties sešu veidu preces, no kurām daļa paredzēta mācībām. Armijai tiks sagādātas mācību prettanku, pretborta un prettransporta mīnas. Tāpat plānots iegādāties kaujas pretborta mīnas, kas paredzētas kontrolētai pretinieka bruņotās kaujas tehnikas iznīcināšanai, prettransporta mīnas, lai kontrolēti iznīcinātu pretinieka viegli bruņoto kaujas tehniku, zemu lidojošus helikopterus vai personālu aiz viegliem nocietinājumiem. Tāpat armijai plānots iegādāties ceļu spridzināšanas komplektus, kas paredzēti, lai iznīcinātu noteiktus ceļa posmus, radot braucamajā daļā tehnikai nepārvaramas bedres.
Teorētiski pieņemot, ka mīnu skaits pēc šī iepirkuma ir pietiekams, rodas jautājums, vai pietiek personāla, kas ar šī tipa atbalsta ieročiem būs spējīgs rīkoties?
Diezgan reti publiskajā telpā izskan informācija par Latvijas armijas inženieru apmācībām, bet 2020. gada decembra sākumā Mācību vadības pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra organizētajos kursos instruktori no vairākām Latvijas armijas vienībām apguva teorētiskās un praktiskās zināšanas un iemaņas aizsardzības lādiņu, virzienmīnu, pretborta un prettanku mīnu uzstādīšanā.
Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka katras zemessardzes (ZS) brigādes pakļautībā atrodas viena inženieru rota. Tātad kopā četras inženieru rotas zemessardzē un viena inženieru rota sauszemes spēku mehanizētās brigādes rīcībā. Šo apakšvienību kaujas spējas visiem saprotamu iemeslu dēļ nav publiski pieejama informācija, bet ja visās ZS brigādēs ir aptuveni līdz 2000 zemessargu un karavīru, kas lielākā vairumā pārstāv ZS bataljonus, tad secinājumus var izdarīt. Šajā sakarā rodas jautājums, vai nebūtu racionāli katra bataljona zemessargiem apgūt kursu, kurā tiek apmācītas pamata iemaņas darbam ar šādiem atbalsta ieročiem, jo X stundā inženieru speciālistu var būt par maz.
Galvenais uzsvars šajās apmācībās jāliek uz mīnu uzstādīšanas un dokumentācijas pareizas sagatavošanas principiem. Lielākā problēma pēc aktīvās karadarbības beigām ir tieši nereģistrēto mīnu lauku apzināšana un mīnu lauku dokumentācijas neesamība.
Pēc PSRS–Afganistānas kara viens no padomju armijas virsniekiem secināja – jebkura tipa mīnas ir vislabākie armijas kareivji. Tās var stāvēt sardzē gadiem ilgi, tām nevajag maksāt algu, tās nav jābaro un jāpadzirda, tās vienmēr izpildīs doto uzdevumu.
