Kādas ir ventilācijas sistēmas vannas istabai, lai telpā vienmēr būtu svaigs gaiss? 0
Kādas ir ventilācijas sistēmas vannas istabai? SARMĪTE RUBENE MADONĀ
– Ir gan pasīvas, gan aktīvas ventilācijas sistēmas, – skaidro SIA “Jards” direktors Ainārs Vorslavs. – Pasīvajā sistēmā gaisa apmaiņa telpā notiek, izmantojot vilkmi, aktīvajā – lietojot ventilatorus, kas nodrošina piespiedu svaiga gaisa pieplūdi un esošā gaisa atsūci.
Pasīvā ventilācija darbojas, izmantojot gaisa spiediena starpību starp ventilējamo telpu un ēkas ārpusi, līmeņu attiecību (izplūdes kanāls un ventilācijas šahtas augstums) un mitruma daudzumu gaisā.
Lai notiktu gaisa apmaiņa, nepieciešama vieta, kur gaisam izplūst un ieplūst. Pašlaik mājokļus aprīko ar blīvi noslēdzamām durvīm un logiem, aizmirstot ierīkot tieši ieplūdes vietu. Līdz ar to gaiss ir mitrs, sastāvējies un veidojas pelējums. Lai būtu gaisa ieplūde, vajag logus atvērt ventilācijas režīmā vai ierīkot durvīs vai sienā speciālas ventilācijas atveres. Tās var aprīkot ar vārstiem, kas nodrošinās gaisa apmaiņu tad, kad telpās būs paaugstināts mitruma daudzums. Kad telpā ir mitrs gaiss, vārsts atveras vairāk, nodrošinot lielāku gaisa ieplūdi. Šādas vietas vislabāk ierīkot mājas ēnas pusē, kur gaiss vēsāks.
Tāpat ventilācijas atveres iespējams ierīkot logos, aprīkojot tos ar iebūvētām svaiga gaisa ieplūdes restītēm.
! Gaisa izplūdes kanāli noteikti nepieciešami virtuvē un sanitārajos mezglos. Virtuvē gaisa plūsmu parasti nodrošina ventilators tvaiku nosūcējā. Vannas istabā un tualetē ventilatorus ierīko retāk, lai gan arī tur tie ievērojami uzlabotu gaisa apmaiņu. Šo ventilatoru motori var darboties nepārtraukti un parasti patērē ļoti maz elektroenerģijas.
Gaisa plūsmu visā mājoklī, kas noslēdzas, piemēram, vannas istabā, var nodrošināt, ieliekot istabu durvīs restītes vai izveidojot spraugu starp durvju apakšējo malu un grīdu. Tad būs svaigs gaiss ne tikai vannas istabā, bet arī visā mājoklī.
Savukārt, lai ierīkotu aktīvu ventilācijas sistēmu, mājoklis jāaprīko ar ierīci, kas nodrošina ne tikai gaisa piespiedu izplūdi, bet arī ieplūdi. Šādas ierīces parasti ir ražošanas telpās, kur tas nepieciešams.
Arī gaisa ņemšanas iekārtu liek ēnas pusē, turklāt kopā ar filtru, kas aiztur putekļus, sausina vai nepieciešamības gadījumā mitrina. Gaisa ieplūdes caurules jāizolē, lai ziemā temperatūras starpības dēļ tajās neveidotos kondensāts.
Ierīkojot šādu sistēmu, jāņem vērā, ka tai jānodrošina gaisa apmaiņa – vismaz 3 m³ stundā. Gaisa ievads ir vienā telpas pusē, izvads – otrā. Izvadam, ja iespējams, attiecīgā augstumā jāpaceļas virs ēkas jumta. Tas nodrošinātu arī gaisa pašcirkulāciju.
Ventilācijas sistēmas regulāri jākopj un reizi gadā jādezinficē. Mehāniski jānotīra putekļi no restītēm, jāiztīra caurules un ventilācijas kanāli. Savukārt dezinfekcijai var izmantot speciālus aerosolus, piemēram, automašīnu kondicionēšanas sistēmām domātos. Šie līdzekļi pasargās no kaitīgu mikroorganismu augšanas ventilācijas sistēmās.
