Kādas ir sekas, ja tiek veikts viltus izsaukums par sprādzienu vai ķīmisko vielu noplūdi? Skaidro VUGD priekšnieks 0
TV24 raidījumā “Dienas personība” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis skaidroja, kādas ir sekas nepamatotiem VUGD izsaukumiem, īpaši, ja tiek ziņots par sprādzienu, ķīmisko vielu noplūdi vai citiem bīstamiem gadījumiem.
“Ja cilvēks izsauc dienestus par sprādziena vai bīstamo indīgo ķīmisko vielu noplūdi, radioaktīvo vielu noplūdi, tad tur ir kriminālatbildība, jo tādos gadījumos tiek iesaistīti visi dienesti. Bet par visiem pārējiem viltus izsaukumiem var būt administratīvā atbildība,” norādīja Baltmanis.
Šādi nepamatoti izsaukumi ir nopietna problēma, jo tie lieki noslogo operatīvos dienestus, tērē resursus un var aizkavēt palīdzību tiem, kam tā patiešām nepieciešama. Ugunsdzēsēju glābēju ekipāžas dodas uz izsaukumu, nedomājot par to, vai tas būs reāls negadījums vai vienkārši maldinājums. Taču tas nozīmē, ka tajā brīdī viņi var nebūt pieejami citās vietās, kur viņu palīdzība var būt dzīvībai kritiski svarīga.
Baltmanis arī norādīja, ka situācija ar neārkārtas zvaniem uz 112 pēdējos gados ir uzlabojusies. “Mums 2021. gadā bija 52 % neārkārtas zvanu. Pagājušajā gadā bija tikai 27 %,”. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk apzinās, ka 112 nav konsultāciju tālrunis, bet gan ārkārtas palīdzības līnija, kur jāzvana tikai tad, ja tiešām nepieciešama ugunsdzēsēju, policijas vai neatliekamās medicīniskās palīdzības iejaukšanās.
Kopumā jebkurš nepamatots izsaukums var radīt nevajadzīgas sekas – soda sankcijas, resursu izšķērdēšanu un, sliktākajā gadījumā, aizkavētu palīdzību kādam, kurš to patiesi gaida dzīvībai bīstamā situācijā.
