Kādas ir gāzes apkures alternatīvas daudzdzīvokļu namā Rīgā? 27
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Man dzīvoklī ir gāzes katls, bet saistībā ar gāzes apkures katlu lietošanu pēc 2025. gada to nomainīt vairs nevarēšu. Vēlos jau laikus nodrošināties un noskaidrot, kādas ir apkures alternatīvas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Vai var ierīkot granulu, brikešu, malkas apkures katlu? Kādas ir iespējas izbūvēt dūmvadus? ” – jautā Ārija Rīgā.
Ar ko var aizstāt gāzi?
Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē pauž, ka jaunus gāzes apkures katlus būs iespējams saskaņot arī pēc 2025. gada, ja nebūs tehniski vai ekonomiski lietderīgi veidot citus risinājumus. Par alternatīvām runājot, pašvaldība norāda, ka lietderīgāk vienoties un siltumapgādi nodrošināt visiem kopā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, un uzskaita arī iespējamos apkures variantus.
• Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no apkārtējās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no vienas elektroenerģijas vienības tiek iegūtas vairākas siltuma vienības (3–4). Siltumsūkņi patērē vismaz 3 reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure.
• Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes) – ārpus I zonas nav iespējams uzstādīt, bet II zonā tikai samazinot piesārņojumu.*
• Centrālā siltumapgāde.
Apsilde ar elektrību patlaban ir dārgākais apkures veids, ko, domes ieskatā, nebūtu vēlams izmantot. Teorētiski granulu, brikešu, malkas apkures katlus dzīvokļos var ierīkot, taču tad dzīvoklī vietu aizņems ne vien apkures katls, bet arī kurināmais. Mazāk vietas aizņem moderni granulu kamīni/krāsnis. Arī dabasgāzes vai citu fosilo kurināmo katliem vajadzīgs dūmenis. Jākonsultējas ar skursteņslauķi, vai var izmantot to pašu, kas tiek izmantots dabasgāzes apkures katlam.
Bez apkures nepalikšot
Rīgas domes mērķis, virzot gāzes apkures katlu izmantošanas ierobežojumus, ir samazināt gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz rīdzinieku veselību, kā arī samazināt CO2 emisijas. Saistošie noteikumi par apkures iekārtu izvēli paredzēti, lai abus mērķus līdzsvarotu. Rīgas dome uzsver, ka neviens bez apkures nepalikšot.
Iedzīvotājiem, kuriem nebūs alternatīvu apkures iespēju, būs pieļaujami izņēmumi – varēs turpināt lietot fosilo kurināmo.
Taču, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas nākotnes mērķus, jārēķinās, ka fosilais kurināmais kļūs tikai dārgāks. Tāpēc pašvaldība mudina iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kā centralizētā siltumapgāde un dažādu veidu siltumsūkņi.
* Šīs zonas noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Karte ar zonām apskatāma portālā riga.lv, meklētājā rakstot: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?. Teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei noteiktas, ņemot vērā gaisa piesārņojumu pilsētā, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.
I zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tās robežas noteiktas no Elizabetes līdz Pērnavas un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā ietver teritoriju no Satekles ielas līdz Skanstes ielas apvidum. Atsevišķas I zonas teritorijas noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.
II zona aptver teritoriju Pārdaugavā no K. Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un atsevišķas vietas visā pilsētā.Visa pārējā Rīgas teritorija noteikta kā III zona.
Uzziņa!
Pērn decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu no 2025. gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālajās zonās*, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.
