Kādas ir dažādu skursteņu priekšrocības 0
Labie skursteņi nodrošina vilkmi un ir droši, sliktie neļauj krāsnij kurēties un apdraud māju .
Kieģeļu ierastais
Joprojām populārākais ir mūrēts ķieģeļu skurstenis, kas balstās uz pēdas mājas pamatos un stiepjas aptuveni metru virs jumta kores līmeņa.Ēkas iekšpusē skursteni mūrē no parastajiem dūmvada ķiegeļiem, iekšpusei jābūt gludai un bez caurumiem, lai dūmi neķertos. “Ugunsdzēsības noteikumi prasa skursteņa ārpusi bēniņu daļā apmest un nokrāso baltu, lai varētu pamanīt dūmeņa plaisas,” atgādina SIA “Skurstenis” eksperts Uģis Branders. Skursteni nobeidz ar cepurīti, ko veido no 3 cm biezas javas kārtas ar slīpumu uz ārpusi. Lai cepure labāk turētos kopā, tajā var iestrādāt metāla armatūru.
Joprojām populārākais ir mūrēts ķieģeļu skurstenis, kas balstās uz pēdas mājas pamatos un stiepjas aptuveni metru virs jumta kores līmeņa.
Tradicionālajā ķieģeļu skurstenī dūmgāzes nonāk, uzkarsušas virs 400 ºС, tomēr jāatceras, ka sodrēju izdegšanas laikā skurstenim reizēm jāiztur temperatūra virs 1000 ºС. Ja skursteņos nonāk zemākas temperatūras dūmgāzes, tie svīst. Ūdens tvaiks nosēžas uz skursteņa sienām un, sajaucies ar dūmgāzēm, veido kodīgas vielas, kas pakāpeniski saēd ķieģeļu šuves un skursteni. “Lai ķieģeļu skursteni turētu tīru, ieteicams izmantot speciālos dūmvada tīrīšanas līdzekļus, kas palīdz atbrīvoties no darvas, kreozota un citiem aplikumiem,” iesaka SIA “Junels” eksperts Egons Pličners. Populāra tautas metode ir divas reizes gadā izkurināt klēpīti sausas apses malkas.
Moderni dūmvadi
Mainoties apkurināšanas tehnoloģijām, mainās arī skursteņi. Kondensācijas katli no sadegšanas siltuma paņem maksimālo, skurstenī novadot reizēm tikai ap 35 ºC siltas dūmgāzes. Nedaudz siltākas dūmgāzes ir lēnās sadegšanas katliem. Abos gadījumos neder ķieģeļu skurstenis (tas svīdīs un veidosies kreozots), bet izmanto tērauda un keramikas dūmvadus. Tērauda dūmvadi sastāv no divām izturīgām tērauda čaulām, kurām pa vidu iestrādāta karstumizturīga minerālvate, kas spēj pusstundu izturēt 1000 ºC temperatūru. Tos uzstādot, nav nepieciešams speciāls pamats, tie der katliem un kamīniem. Oderējot ķieģeļu skursteni ar metāla čaulu, starpas aizpilda ar speciālām granulām (keramzīts ar laiku skursteni izspiež). Var arī izmantot speciālus skārda distancerus, kas čaulu notur vienādā attālumā no sienām.
“Moderns un populārs skursteņu veidošanas paņēmiens ir lietie keramzītbetona moduļu bloki, kurus kā klucīšus saliek vienu uz otra un papildina ar keramikas vai šamota čaulu,” iesaka SIA “Skursteņmeistars” amata meistars Guntis Brakmanis. Piemēram, “Shiedel” šamota caurules apdedzina 1350 ºC temperatūrā, tās izturīgas pret skābēm, koroziju un izdegšanu. Skursteņi ir viegli – 84 kg metrā. Lai vecos skursteņos renovētu, izmanto keramiskās caurules, izolētas vai parastās nerūsējošā metāla caurules. Pēdējā laikā nopērkamas no polimēriem gatavotas skursteņu iekšējās čaulas.
Lokanais skurstenis
Apmēram pirms 10 gadiem Ungārijas firmā “Kompozitor” tika radīts elastīgs skursteņu ieliktnis “FuranFlex”, kas paredzēts zemas temperatūras apkures katlu dūmgāzu izvadīšanai. To veido ar stikla šķiedras audumu apvilkts mākslīgo sveķu kompozītmateriāls, no iekšpuses oderēts ar termoplasta plēvi. Mīkstais materiāls sacietē augstā temperatūrā un mitrumā, pateicoties tehnoloģijai, kas panāk polimēru kompozītmateriāla un sintētisko sveķu neatgriezenisku sacietēšanu karstā tvaika iedarbībā. Materiāls īpaši noder, ja skurstenim ir līkumi un sašaurinājumi. Tad remontam grūti izmantot nerūsējošā tērauda dūmvadus, jo skursteni nākas izjaukt, turklāt atjaunošana ir dārga, savukārt elastīgā caurule ļauj saglabāt dūmeņa konstrukciju. Uzņēmuma speciālisti ar videokameru pārbauda kanālu, iztīra un cauruli (mīkstu kā sakļautu ugunsdzēsēju šļūteni) ievieto kanālā un nostiprina apakšā un augšā. Ar tvaika ģeneratoru cauruli piesūknē līdz 0,2 – 0,5 bāriem, un bezformīgais ieliktnis iegūst dūmkanāla formu un sacietē. Darbs aizņem trīs līdz piecas stundas, bet darbu kopums, ieskaitot sagatavošanas darbus, tikai vienu divas dienas. Šo materiālu Latvijā izplata SIA “Metālu un ventilācijas sistēmu serviss (“MVSS”). n uzziņa
* Latvijas likumdošana nosaka, ka sertificētiem skursteņslauķiem (saraksts: www.skurstenslaukiem.lv) dūmvadi ir jātīra divas reizes gadā. Daudzdzīvokļu mājās par skursteņu tīrīšanu atbild apsaimniekotājs. * Pavasaros tīrot jumtu, vēlams apskatīties skursteņa savienojuma vietu ar jumta klājumu. Savienojumam jābūt ciešam, lai garām netecētu ūdens. Ja savienojums ir nekvalitatīvs, jāmeklē jumiķis, ja neliels, var izmantot speciālo pašlīpošo lenti. * Skurstenim ārpusē izmanto dārgākos virsjumta dūmvada pildītos māla ķieģeļus, kas iztur salu, karstumu un mitrumu. Ārējā skursteņa mūrēšanai nedrīkst izmantot ugunsdrošos krāsns ķieģeļus, parastos dūmvada vai silikāta ķieģeļus. * Dūmgāzes sastāv no ūdens tvaikiem un sodrējiem. Sadedzinot kubikmetru gāzes, veidojas divi litri ūdens. Atdziestot tie veido sālsskābi un sērskābi, ko izvada apkārtējā telpā un nogulsnē uz dūmvada sienām. Skābais ūdens saēd ķieģeļus, apmetumu, dūmvada apšuvumu, betonu. Dažreiz kondensāts ir tik kodīgs, ka saēd vienkāršākas tērauda caurules (skābju drošās maksā dārgi). Skābes saēstais skurstenis apdraud jumtu, traucē apkuri un rada ugunsgrēka apdraudējumu. Korozijas traipi, notecējumi un sāļu izgulsnējumi uz māju sienām ir dūmgāzu izšķīdinātās slāpekļskābes un sērskābes iedarbības atstātās pēdas. * “FuranFlex” polimēru ieliktnis ir monolīts gāzu hermētisks materiāls ar gludu iekšējo virsmu, ko izmanto dažāda diametra (80 – 800 mm) un formas dūmvadiem. Ventilācijas kanālu veidošanai materiālu izloka līdz 90 grādu leņķim, dūmvadiem – 50 grādu leņķī.
|
