Viedokļi. Kādas iespējas lauksaimniekam piedalīties zaļajā iepirkumā? 0
Latvijas likumi kopš 2014. gada ir sakārtoti tā, ka publiskajos iepirkumos priekšroka dodama vietējiem pārtikas produktiem. Turklāt spēles noteikumi ļauj tos pirkt par saimnieciski visizdevīgāko, nevis viszemāko cenu. Tomēr zaļajā iepirkumā (daudzi to nepareizi saista ar bioloģisko produktu iepirkumu) piegādātāji dažādu iemeslu dēļ aizvien ļoti daudz piegādā citu valstu pārtikas produktus. Kopš šā gada sākuma zaļā iepirkuma līgumu izpildes kontrole uzticēta Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas līdz marta beigām nepiešķirtā finansējuma dēļ bija veicis vien desmit pārbaudes, 80% gadījumu atklājot pārkāpumus. Tas pastiprina ekspertu agrākos secinājumus, ka noslēgto zaļo iepirkumu līgumu kontrole ir ļoti vāja.
Ligita Rezgale, Jaunlutriņu pagasta z/s Mucenieki saimniece:
– Audzējam ābolus un ogas, spiežam sulas. Vēl 2016./2017. mācību gadā Jaunlutriņu un Striķu pamatskolai zaļajā iepirkumā piegādājām svaigi spiestas sulas. Skola vakarā pasūtīja, izspiedām un nākamajā dienā piegādājām. Šajā mācību gadā ēdināšanas pakalpojumu šajās skolās sāka sniegt ēdināšanas uzņēmums. Iepriekš nosauktajās pamatskolās ēdienu uz vietas vairs negatavo, to bērniem ved no pilsētas. Iespējams, pašvaldībai šāds iepirkuma konkurss ir izdevīgs, bet vai bērniem? Nezinu gan. Vests ēdiens nav vairs tik silts un smaržīgs kā skolā gatavots. Mēs pērn arī nekur neredzējām zaļā iepirkuma konkursa sludinājumu. Kad piedalījāmies konkursā iepriekšējā mācību gadā, uzvarējām ar tuvo atrašanās vietu pasūtītājam, ar piemērotu transportu un, protams, ar mūsu dabisko produktu – augļus un ogas audzējam ar integrēto audzēšanas metodi. Tādējādi par dabisku produktu varējām saņemt labu cenu.
Guna Pavlovska, vairumtirdzniecības SIA Sanitex iepirkumu konkursu vadītāja:
– Redzam tendenci, ka ražotāji aizvien mazāk piedalās publiskajos iepirkumos, vienlaikus vairāk uzticot savu produktu pārdošanu vairumtirdzniecības uzņēmumam. Tas ražotājam ir izdevīgāk. Mūsu bāzes atrodas Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, kur vienā reizē iespējams atvest visu produktu daudzumu, nevis piegādāt to desmitiem klientu. Vairumtirgotāja Sanitex iepirkumu nodaļa iespējami daudz sadarbojas ar vietējo produktu ražotājiem, tostarp ar gaļas produktu ražotājiem. Dārzeņus mums piegādā kooperatīvi Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi. Esam Dimdiņu produktu izplatītāji. Esam arī Balticovo produktu pārdevēji un sadarbojamies ar Rīgas dzirnavnieku. No mazajiem ražotājiem sadarbojamies, piemēram, ar SIA Ušuru kūdra, kas audzē bioloģiskās dzērvenes. Aicinām uz sadarbību ikvienu lauksaimniecības produktu ražotāju. Vērtēsim viņa piedāvāto cenu un produkta kvalitāti. Izskatīsim visus interesantos piedāvājumus. Mēs zinām Latvijas tirgu un redzam, ka tajā vēlas pirkt Latvijas produktu. Zaļā karotīte ir veids, kā tirgus lobē vietējos ražotājus. Līdzīgi kā iepirkumos ir norādīti kilometri no ražotāja līdz piegādes vietai. Jaunais Publisko iepirkumu likums ar iespēju rīkot konkursu dialogu, izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko, nevis lētāko piedāvājumu un arī ar citiem nosacījumiem ir ļoti draudzīgs vietējiem ražotājiem. Žēl, ka visi pasūtītāji līdz galam to nav sapratuši. Ir arī uzņēmēji, kas pozicionē vairumtirgotāju kā vislielāko ļaunumu. Tomēr ir riski, ko izslēdz gandrīz tikai vairumtirgotājs. Piemēram, tas nodrošina stabilas piegādes plūdu gadījumā.
Edgars Bricis, Murjāņu Sporta ģimnāzijas izpilddirektors:
– Patlaban saņemam pārtikas produktus saskaņā ar 2016. gadā rīkoto iepirkumu, kur pēc zemākās cenas nosacījuma bija vairāki uzvarētāji. Latvijas lauku saimnieki mums gan tieši savus produktus nepiegādā. Izņēmums ir dažas piegādes par nelielām summām vasarā, kad bez konkursa rīkošanas pērkam zaļumus un zemenes. Mēs paši nezinām, no kurienes mums piegādā produktus. Nevaram izvērtēt to izcelsmi. Kad mums piegādā acīm redzami sliktas kvalitātes produktus, sastādām aktu un sūtām tos atpakaļ. Zaļās karotītes sertifikāts nebija vissvarīgākais nosacījums uzvarētāja noteikšanā 2016. gadā. Esam valsts budžeta iestāde. Būtu labi, ja valsts domātu par labāku jauno sportistu ēdināšanu un piešķirtu šim mērķim arī papildu naudas līdzekļus.
Rita Dzenovska, Varakļānu pagasta bioloģiskās z/s Dzenīši saimniece:
– Mēs savulaik audzējām burkānus un vedām uz bērnudārzu Rīgā. Pāris reižu aizvedām, un mums pateica – vairāk nevajag, burkāni esot pārāk lieli. Zaļais iepirkums zemniekiem – tas nav nopietni. Kur ir reklāma? Mums ir Varakļānu avīzīte, katram pagastam, katram novadam ir sava avīzīte. Lūdzu, lieciet reklāmu par zaļo iepirkumu konkursiem! Kāpēc lai zemnieks nevarētu piedalīties? Noteikti piegādātu visu vajadzīgo produktu daudzumu! Turklāt ne tikai vietējām valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī Rīgas skolām. Ir vajadzīgs tikai labas gribas žests no pašvaldības un no valsts puses. Jūtam, ka šajā iepirkumu nozarē ir spēcīgs lobijs – diemžēl ne jau zemnieku interešu aizstāvībai. Mūsu saimniecība var izaudzēt 100 tonnas kartupeļu. Kāpēc lai mēs skolai nepiegādātu vajadzīgo vienu tonnu? Arī burkānus, bietes, ābolus. Netālu no mūsu Varakļānu skolas atrodas saimnieka ābeļdārzs. Cik daudz dažādu tēju ražo mūsu bioloģiskie zemnieki, un viņiem nav pircēju! Visu var piegādāt, augšām vienkārši nav gribēšanas atbalstīt vietējos ražotājus!
Edīte Strazdiņa, LPKS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja:
– Iepirkumos uzvaram un arī zaudējam. Ļoti labi, ka likums izvirza nosacījumu piegādāt vietējo produktu, tātad – atbalstīt vietējos zemniekus. Tomēr reālajā dzīvē notiek pavisam atšķirīgi. Rīgas domes rīkotajos iepirkumu konkursos uzvar ļoti daudz ēdinātāju uzņēmumu. Viņi dalībai konkursā saņem no mums apliecinājumu, sertifikātu par mūsu produktu kvalitāti, pēc uzvaras konkursā vienu reizi gadā kaut ko nopērk, un tas ir viss. Viņiem ir izdevīgāk sadarboties ar vairumtirgotāju – mazāk piegāžu, zemākas cenas. Kvalitāte? Tas nozīmē, ka ļoti vajadzīgas ir PVD iepirkumu līgumu pārbaudes, kas dienestam uzticētas kopš šā gada sākuma. Nav tikai piešķirta nauda. Tomēr piegādāto produktu pārbaudi var veikt arī paši pasūtītāji – vismaz reizi nedēļā apskatīties pavadzīmes, kas rāda produktu izcelsmi un vides nosacījumu ievērošanu. Skaitliski šādu ēdinātāju, kas jebkādiem līdzekļiem ir gatavi iegūt apliecinājumu par vietējo produktu kvalitāti, ir ļoti daudz. Bet, protams, ir arī godīgi ēdinātāji.
Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs:
– Ja pašvaldība izvēlēsies labāko (zemāko) cenu, zemnieku izredzes ir mazas, viņi iepirkumā nestartēs. Mūsu zemnieki ar bāzēm un to piedāvāto importa produkciju nebūs konkurētspējīgi. Ja vēlamies, lai nauda paliek vietējā pašvaldībā, vietējiem uzņēmējiem, lai attīstās vietējā ekonomika, ir jādomā par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Līgumu ievērošana ir diezgan nestabila, kad sasola augstāku cenu. Tā mums Latvijā ir nacionālā īpatnība. Visi vēlas stabilitāti, pašvaldības nevēlas saraut agrākās sadarbības saites, jūtam to. Zināms uzņēmējs ar zināmu produktu kvalitāti. Piemērs ir Limbažu pašvaldība. Tā bija gatava sadarbībai, tomēr cena uzņēmējam bija tik augsta, ka sadarbība izrādījās neiespējama. Ko darīt pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, ja nepiegādā solīto zaļās karotītes produktu, bet atved Polijā audzētos dārzeņus? Līguma laušana ir sarežģīta. Iespējams, ir jāveido Facebook lapa slikto piegādātāju nosaukumu publiskošanai vai neoficiāls saraksts. Protams, ir pašvaldības, kas nevēlas nekādus sarežģījumus par labu vietējam ražotājam, tādu ir gandrīz puse. Vieglāk ir sagatavot iepirkumu ēdinātājam – kādas vēl kartupeļu lotes! Vieglāk sagatavot vienu lielu iepirkumu, lai lielā vairumbāze visu atved.
Jānis Nulle, Blomes pagasta z/s Pauri saimnieks, piena ražotājs:
– Publiskajos iepirkumos var piedāvāt vien pasterizētu pienu. Tas būtu jāpilda arī tarā. Piegādēm būtu vajadzīgs arī specializēts transporta līdzeklis. Zemnieku saimniecība, iespējams, vajadzīgo iekārtu pirkumu varētu veikt, tomēr iepriekš nosaukto nosacījumu izpilde radītu lielu naudas ieguldījumu. Piena ražotājam, kas šo produktu ražo lielā daudzumā, piena piegādes dažādām iestādēm būtu pavisam cits rūpals. Redzam, ka Latvijā piena ražotāji ar to nenodarbojas.
Gunta Bole, SIA Kunturi projektu vadītāja:
– Iepirkumos piedalāmies, tomēr patlaban iestājusies līdzsvara situācija – esam sasnieguši iespējami augstāko ražošanas līmeni. Pat nelasām iepirkumu konkursu piedāvājumus. Esam saņēmuši ceturtdaļcūkas un puscūkas liemenim zaļo karotīti. Zaļās karotītes sertifikāta un mūsu nodrošināto piegāžu dēļ regulāri uzvaram divu skolu iepirkumu konkursos un šos produktus tām piegādājam. Sadarbība pēc iepirkuma līguma noslēgšanas dod pasūtītājam un piegādātājam drošības sajūtu.
Artis Melderis, PVD Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs:
– PVD 2018. gada pirmajos divos mēnešos veicis astoņas pārbaudes, kurās pārliecinājās, vai produkti, ko izmanto ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izglītības iestādēs, atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām. Kā zināms, saskaņā ar zaļā iepirkuma prasībām izglītības iestādēm ēdienu gatavošanā jāizmanto produkti, kas ir audzēti/iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi Zaļā karotīte un Bordo karotīte), bioloģiskās lauksaimniecības vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām. Uzņēmumiem, kas apņemas piegādāt šādus produktus, ir lielākas iespējas uzvarēt pašvaldību publiskajos iepirkumos. Pārbaudēs konstatēts, ka ne visos gadījumos tiek pildītas noslēgtā līguma prasības attiecībā uz atbilstošo produktu piegādēm vai izmantošanā ēdienu pagatavošanā. Gadījumos, kad konstatētas neatbilstības, atbilstošu produktu vietā bija piegādāti Polijas un Lietuvas izcelsmes piena produkti – piens, sviests, biezpiens un krējums, Vācijas izcelsmes marinēti gurķi, Igaunijas izcelsmes dzīvnieku tauki, Lietuvas izcelsmes burkāni, Beļģijas un Polijas izcelsmes atkaulota cūkgaļa. Pārbaudēs iegūtā informācija tiek apkopota, un par konstatēto pārbaudēs tiks informētas attiecīgās pašvaldības un iestādes.
Sagatavojis Uldis Graudiņš
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
