Kādas garšvielas izvēlēties zivju ēdieniem? Mājražotāju Andersonu zelta padomi 0
Andis un Iveta Andersoni dzīvo Engurē, vīrs zvejo, sieva – pārzina gardāko zivju ēdienu receptes. Ar kuru katru viņi tajās nemaz nedalās, tāpēc tematiskā avīze “Mājas Gardumi” īpaši priecājās uzzināt, pēc kādām garšvielām vislabāk lūkoties, gatavojot zivis.
Garšvielas un garšas piedevas lieto zivju ēdiena garšas uzlabošanai, bet nevis tādēļ, lai aizstātu zivju garšas un aromātiskās īpašības.
Svaigu zivju garša un smarža ir pietiekami patīkama, un nav vajadzības šo garšu nomākt, pieliekot
ēdienam lielu daudzumu garšvielu.
Kas mēģina ar garšvielām un aromātiskām vielām nomākt pastāvējušu zivju nepatīkamo smaku, pakļauj sevi briesmām. Sliktas kvalitātes zivju nepatīkamā garša un smaka vienalga būs sajūtama un ne ar kādām garšvielām to nevarēs nomākt.
Vārāmais sāls ir visizplatītākais visiem zivju ēdieniem. Gatavojot zivju buljonu, sāli pieber, kad noņemtas putas, kas uzpeld novārījuma virspusē. Zivis, ko sagatavo cepšanai, apsāla pirms termiskās apstrādes. Zivis, kurām ir mīksta konsistence, var apsālīt apmēram vienu stundu pirms cepšanas, tad zivis kļūst it kā blīvākas.
Etiķi plaši lieto zivju ēdienu, mērču un uzkodu gatavošanai. Mērens etiķa daudzums piešķir ēdieniem patīkamu garšu.
Dabiskos vīnogu vīnus lieto, gatavojot dažādas zivju delikateses. Sauso balto galda vīnu ēdienam pielej ne tikai tādēļ, lai ēdiens iegūtu skābenu garšu, bet arī tādēļ, lai garšu aromatizētu un bagātinātu.
Melnos piparus lieto, lai tie zivīm piešķirtu patīkamu rūgtumu un smaržu. Tie ir vārītu, sautētu, marinētu zivju un zivju galerta, kā arī dažu mērču garšviela. Kad zivis izvārītas, piparus izņem.
Piparus pievieno īsi pirms vārīšanas beigām. Tos ilgstoši termiski apstrādājot, samazinās to aromātiskās īpašības un novārījumi iegūst lieku rūgtumu.
Maltos melnos piparus lieto, gatavojot dažādus zivju ēdienus. Tos liek klāt maltajai zivju gaļai un pildījumiem.
Baltos piparus gatavo no melno piparu graudiņiem, kuriem noņemta virsējā čaula. Šai garšvielai nav tik asa smarža un dedzinošs rūgtums. Tos pieliek zivju ēdieniem un mērcēm ar sevišķi smalku garšu.
Smaržīgajiem pipariem ir aromāts, kas atgādina krustnagliņu un kanēļa kombinētu smaržu. Pēc garšas šie pipari, tāpat kā baltie, ir daudz maigāki nekā melnie pipari. Šos piparus pieliek mērcēm, marinādēm un zivju zupām.
Jebkurus pipargraudus var ilgstoši uzglabāt. Turpretī maltie pipari jāuzglabā speciālā, labi aizvākotā traukā. Ilgstoši uzglabājot, maltie pipari vairs nav tik aromātiski.
Sarkanie pipari labi noder zivju zupām. Kaltētās un maltās lieto dažu zivju ēdienu un mērču gatavošanai.
Lauru lapas plaši lieto, gatavojot zivju zupas, vārītas un sautētas zivis, uzkodas, mērces, zivju galertu un marinādes.
Ilgstoši vārot, lauru lapu aromāts pasliktinās un novārījums kļūst rūgts, tāpēc lauru lapas jāpieliek īsi pirms vārīšanas beigām.
Krustnagliņas zivju ēdieniem izmanto maz. Galvenokārt tās pieliek marinādēm. Jāpiebilst, ka, lietojot pārmērīgi daudz krustnagliņu, marinādes iegūst pārāk asu smaržu. Vārīšanas beigās krustnagliņas jāizņem no novārījuma.
Safrānu, iepriekš to izšķīdinot verdošā ūdenī, parasti pieliek pildītajām zivīm. Tas piešķir patīkamu garšu, aromātu un pievilcīgu dzeltenīgu nokrāsu.
Muskatrieksti piešķir zivju ēdieniem vai mērcei vircotu garšu.
Majorānam ir savdabīgs aromāts – piparmētru un piparu smarža. Šo garšvielu izmanto zivju zupām, vārītu zivju ēdieniem.
Zivju zupām un vārītu zivju ēdieniem pieliek majorāna svaigās lapas un ziedu pumpurus. Kaltēto majorānu pārlej ar karstu ūdeni un uzvāra, pēc tam izkāš un pievieno zivju ēdieniem.
