Kādās ēkās Rīgā veidos bumbu patvertnes, un kā tās marķēs? Skaidro civilās aizsardzības eksperts 27
TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika diskutēts par bumbu patvertnēm un to ierīkošanu Rīgas ēkās.
“Katra skola, kas atbildīs patvēruma prasībām, tiks marķēta ar patvēruma zīmi un vēl ar otru zīmi, kas ir starptautiskā civilās aizsardzības zīme,” tā informēja Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons. Abas zīmes tika demonstrētas raidījumā [skat.video].
“Šīs zīmes ir redzamas Somijā, Igaunijā, Skandināvijas valstīs. To arī izmantosim paralēli,” apliecināja Reinsons. “Kur tās zīmes varēs redzēt? Pirmais, jā, tās ir skolas. Pēc tam arī sociālās aprūpes centri, pansionāti, arī pašvaldības administratīvās ēkas,” piebilda viņš.
Pēc kādiem principiem noteiks, kura ēka ir bumbu patvertne? Uz šo raidījuma vadītāja jautājumu Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs atteica, sakot: “Tas ir noteikts VUGD [Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta] pamatvadlīnijās. Tiek vērtētas šīs ēkas konstrukcijas, sienas, pārnesumi, divas ieejas, platība, kur cilvēki varētu mitināties, lai tur nebūtu lielās inženierkomunikācijas, teiksim, lielās karstā ūdens caurules vai apkures caurules un tādā garā. Tas viss tiek kopumā izvērtēts. Nevar būt lieli logi, pēc būtības pagrabstāvi der, bet cokolstāvi ne vienmēr.”
Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība plāno novērtēt visu pašvaldības īpašumu piemērotību īslaicīgu patvērumu labiekārtošanai līdz šī gada beigām, tā trešdien, 24.aprīlī, medijiem sacīja Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) ir sākusi īpašumu apsekošanas pirmo posmu, kura gaitā telpu piemērotība tiek pārbaudīta skolās. Otrajā posmā plānots apsekot bērnudārzus, tad sociālās aprūpes un medicīnas iestādes, un noslēgumā – pašvaldības administratīvās ēkas.
Pašvaldības pārstāvis norādīja, ka pēc tam pirmais solis būs piemērotās telpas labiekārtot īslaicīgam patvērumam, proti, patvērumam līdz divām stundām, taču ir iecere pakāpeniski pilnveidot patvērumus par vietām, kurās iespējams uzturēties ilgāku laiku. Reinsons sacīja, ka īslaicīgās patvertnēs ir jābūt aptieciņai, pārtikas rezervēm un inventāram, kas palīdz atbrīvot izeju. Savukārt ilgtermiņa patvērumiem būtu nepieciešama ventilācijas sistēma, lielākas pārtikas rezerves, ūdens pievads, dīzeļģenerators un telpas autonomija, proti, ir vēlama rezerves izeja.
Pašvaldības labiekārtotās patvertnes tiks marķētas ar trīs uzlīmēm: VUGD vadlīnijās apstiprinātu marķējumu, Ženēvas konvencijā apstiprinātu starptautisko marķējumu un marķējumu braila rakstā. Informācija par pielāgotajiem objektiem tiks ievietota Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānā.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka būtiska ir arī pašu iedzīvotāju iesaiste, un aicināja Rīgas iedzīvotājus apsekot arī savu ēku pagrabus un pielāgot tos drošam patvērumam. Vienlaikus Ķirsis pauda, ka telpām jābūt ar dubultu pielietojamību, proti, lai tās tiek izmantotas jau šobrīd, un iedzīvotāji zina, kur tās ir, kā tajās iekļūt un kas telpās atrodas. Kā piemēru Rīgas mērs minēja Rīgas 49.vidusskolas sporta kompleksu, kura pagrabs tuvākajā laikā tiks atbrīvots no liekajām mantām, labiekārtojot to par drošu patvertni, līdztekus atsevišķas pagraba telpas izmantojot par Jaunsardzes telpām.
LETA jau vēstīja, ka Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, Rīgas pašvaldības darbinieki sakārtos pašvaldības īpašumā esošo pagrabu arī blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un patvērumam pielāgojamās telpas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, rādot piemēru, kā sakārtot un pielāgot pagrabu civilās aizsardzības prasībām. Ar šo pagrabu sakārtošanu pašvaldība sāk procesu, kurā apzinās un sakārtos patvērumam pielāgojamas vietas pašvaldības īpašumos, kā arī informatīvā kampaņā aicinās iedzīvotājus sekot piemēram.
Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus atbrīvot pagrabstāvus vai pazemes stāvus no atkritumiem, būvgružiem, bīstamām vielām, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, kas uzturas šajā telpās. Pagrabu tīrīšanu vajadzētu saskaņot ar ēku apsaimniekotājiem, jo nepieciešams nodrošināt arī izvākto atkritumu savākšanu.
