7. Neatbildi uz jautājumiem, kurus tev vispār neuzdod, tas pats attiecas uz svešiem, nejauši uzzinātiem noslēpumiem – klusē par tiem. “Es redzēju savas draudzenes vīru restorānā ar citu sievieti, vai man nepieciešams par to pastāstīt draudzenei?” “Es ievēroju draudzenes dēlu sliktu pusaudžu kompānijā, vai man viņai teikt?” – šādas izvēles priekšā nereti nonākam. 1
Katrs cilvēks ir spējīgs pats iegūt jebkādu informāciju, un ikviens izvēlas tādu informētības līmeni, kāds viņam ir komfortabls. Sniedzot cilvēkam vairāk informācijas, nekā viņš ir gatavs saņemt un ir lūdzis, tu nostādi viņu nepieciešamības priekšā kaut ko darīt, bet tā kā uz darbību cilvēks nav gatavs, viņš vai nu “noslēgsies” vai pēc tam visu atbildību pārliks uz tevi. Tu esi tam gatava?
“Klusēšana – zelts”, pauda sendienu viedie domātāji, un viņiem bija taisnība. Tas nenozīmē, ka tev nepieciešams pārtraukt runāt un kļūt par klusētāju. Klusētāji un pļāpas – divas galējības, kas ļoti apgrūtina saskarsmi. Taču, lai ko tu neteiktu, tu nerunā tukšumā. Tev ir sarunbiedrs, un pēc viņa reakcijām tu vienmēr varēsi spriest, kāda ir viņa attieksme pret pateikto. Viņš smaida, ieinteresēti skatās acīs un veicina sarunu ar jautājumiem? Vai arī viņš žāvājas, skatās sāņus vai pulkstenī? Vai arī viņš vispār ir aizgriezies, lai “bēgtu” no tevis, un tikai viņa žaketes poga, pie kuras tu turies, saglabā jūsu “dialogu”?
Otrs cilvēks ir spējīgs parādīt vai pateikt tev, ko viņš no tevis grib. Bet galvenais – tu vienmēr vari pavaicāt, vai viņš grib uzzināt, izdzirdēt, saņemt no tevis informāciju, padomu vai palīdzību. Esi uzmanīga pret savu sarunbiedru, un tad jūsu saskarsme būs pa īstam piepildīta un interesanta.
Avots: “you-journal.ru”
