Kādas būs reformas Šuplinskas gaumē? Sola turpināt skolu tīkla reformu 4
Izglītības kvalitātes celšana un finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei – to no potenciālās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) sagaida nozares profesionāļi. Par to, vai viņai izdosies piepildīt cerības, pagaidām grūti spriest.
I. Šuplinska trešo mēnesi strādā Saeimā Jaunās konservatīvās partijas frakcijā, taču būtībā viņai nav politiskās pagātnes, tāpēc arī viņas nākotni prognozēt ir grūti, atzīst aptaujātie nozares pārstāvji. I. Šuplinska ir filoloģijas doktore, profesore un pētniece Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA). Iepriekš bijusi arī RTA zinātņu prorektore.
Viņa zināma arī kā latgaliešu kultūrvides aktīviste.
I. Šuplinskas kolēģis RTA, nesenais augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, kurš tagad arī ir Saeimas deputāts un strādā Nacionālās apvienības frakcijā, stāsta, ka I. Šuplinska ir lieliska organizatore, projektu vadītāja un ļoti mērķtiecīga. “Ja viņai būs pārliecība, ka kāds darbs jāpaveic, neatlaidīgi virzīsies uz mērķi,” teic E. Teirumnieks.
I. Šuplinska esot ļoti prasīga gan pret sevi, gan citiem, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem jārēķinās, ka viegli nebūs. Taču bijušais rektors spriež, ka viegli nebūs arī I. Šuplinskai: “Kaut gan viņai ir pieredze akadēmiskajā darbā un vadošā amatā, šī pieredze maz noderēs politiskā amatā. Par to spriežu arī pēc sevis: tas, kādas bija manas vīzijas par darbu politikā, maz saskan ar realitāti.”
Turpinās reformas skolās
I. Šuplinska pagaidām maz izteikusies par augstākās izglītības un zinātnes jomu, vairāk runājusi par pārmaiņām, kas nepieciešamas skolās. Arī topošās valdības deklarācijas uzmetumā redzams, ka pirmais solījums ir turpināt izglītības satura reformu skolās.
To, ka potenciālā ministre gatava turpināt uzsāktās reformas vispārējā izglītībā, pozitīvi vērtē Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, kura spriež: jātiek galā ar iesāktajām pārmaiņām, pirms rosina vēl kādas pārmaiņas. I. Šuplinska solījusi gādāt par izglītības kvalitātes pieaugumu, un Z. Ozola piekrīt, ka šis būs ļoti svarīgs darbs, it sevišķi jaunā izglītības satura ieviešanas kontekstā. Z. Ozola iesaka vislielāko uzmanību pievērst vājākajām skolām, jo tieši tur kvalitātes celšana ir vissvarīgākā. Viņa rosina veidot ekspertu komandas, kas varētu doties uz skolām izvērtēt to pedagoģisko potenciālu. Tāpat eksperti varētu palīdzēt skolu direktoriem sakārtot “uzblīdušos pedagogu kolektīvus”, proti, atteikties no daļas skolotāju, lai palikušajiem varētu samaksāt labākas algas. Biedrība uzskata, ka ir jāstiprina skolu direktoru kapacitāte, un Z. Ozola līdzīgu domu sadzirdējusi kādā no I. Šuplinskas intervijām.
I. Šuplinska solījusi turpināt arī skolu tīkla reformu, tajā pašā laikā iestājoties pret skolu “mehānisku slēgšanu”.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga gan sakās neizprotam šo frāzi, jo arī līdz šim tomēr nav notikusi mehāniska skolu slēgšana: lēmumi pieņemti smagi un lielākoties izvērtējot dažādus aspektus. I. Šuplinska pieļāvusi, ka varētu tikt pārskatīts skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”, kas lielā mērā bijis iemesls mazo skolu slēgšanai. Viņa uzskata, ka skolu finansējumam jābūt atkarīgam ne tikai no skolēnu skaita, bet arī no skolas piedāvātās izglītības kvalitātes.
Arī I. Vanaga piekrīt: skolu finansēšanas sistēma ir jāpārskata, citādi nebūs iespējams mazināt skolotāju nevienlīdzību, kad par līdzvērtīgu darbu skolotāju algas ir ļoti atšķirīgas atkarībā no tā, kādā skolā viņi strādā. Turklāt svarīgi, lai jaunā ministre turētos pie skolotāju algu celšanas grafika.
Kompromiss par latgaliešu valodu
I. Vanaga gan arī secinājusi, ka gandrīz vienīgais jauninājums, ko piedāvā I. Šuplinska, ir latgaliešu valodas plašāka apguve skolās Latgalē. “Visu cieņu latgaliešu valodai, bet ir ļoti jādomā, kā par šo tēmu runāt, jo šobrīd par to runā ar lielu ironiju gan politiķu, gan ierēdņu vidū,” teic I. Vanaga. Turklāt, pirms ievieš pārmaiņas Latgales skolu izglītības saturā, jāsaprot, vai būs gana mācību līdzekļu un skolotāju latgaliešu valodas apguvei.
E. Teirumnieks spriež, ka tieši latgaliešu valodas jautājumā I. Šuplinska jau parādījusi, ka būs gatava kompromisiem. Proti, viņa gribējusi deklarācijā ietvert tēzi par latgaliešu rakstu valodas apguvi Latgales skolās, bet, tā kā “Jaunā vienotība” iebildusi, piekritusi, ka rakstu valodu apgūs Novada mācības ietvaros.
Gādās par reģioniem
Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Artūrs Zeps nesen publiskoja viedokli par to, ka nākamajai valdībai un izglītības un zinātnes ministrei būs jāturpina reformas augstākās izglītības jomā. Viņš uzskata, ka jaunajai valdībai jāgādā par resursu koncentrēšanu augstākajā izglītībā. Neesot gan runa par mehānisku augstskolu apvienošanu, bet par to, ka augstskolām vairāk jāsadarbojas. Tomēr A. Zeps kā vienu no resursu koncentrācijas piemēriem min koledžu integrēšanu augstskolās un spriež, ka augstākās izglītības iestādes apvienotos aktīvāk, ja tām būtu kādi finansiāli stimuli to darīt.
Vai I. Šuplinska, kas pati ilgu laiku strādājusi reģionālā augstskolā, būs gatava koncentrēt resursus augstākajā izglītībā?
Viņas līdzšinējie izteikumi liek domāt, ka ne. Piemēram, jautāta, vai Latgalē nepieciešamas divas augstskolas – bez RTA tur ir arī Daugavpils Universitāte –, potenciālā ministre atbildējusi, ka vajadzīgas abas, jo katrai sava niša, turklāt augstskolām ir sakārtota moderna infrastruktūra. E. Teirumnieks uzskata, ka I. Šuplinska iestāsies par valsts policentrisku attīstību un tā ir laba ziņa reģionālajām augstskolām. Viņa varētu gādāt arī par to, lai vairāk tiktu atbalstīta pētniecība tieši ārpus Rīgas. Tādējādi izdotos vismaz daļēji novērst to, ka jaunieši dodas studēt uz Rīgu un tur arī paliek.
I. Šuplinska pati ir humanitāro zinātņu pārstāve. Vai eksakto zinātņu jomā strādājošajiem nu ir pamats bažīties, ka tieši humanitārajām nozarēm nu politiskais atbalsts būs lielāks? “Gan Universitāšu asociācijai, gan RTU tomēr būtu ļoti svarīgi, lai arī turpmāk budžeta studiju vietu sadalījumā tiktu ņemtas vērā tautsaimniecības intereses un darba tirgus tomēr šobrīd vairāk pieprasa, piemēram, inženierzinātņu pārstāvjus, bet esam gatavi arī uz to, ka eksaktās jomas pārstāvjiem būs vairāk jāskaidro, kāpēc budžeta vietu sadalījumam jābūt eksaktajām zinātnēm par labu,” saka A. Zeps.
Aptaujātie cer, ka jaunā ministre atšķirībā no iepriekšējā būs gatava cieši sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām.
Piemēram, Latvijas Universitāšu asociācijas pārstāvjiem jau bijusi iespēja aprunāties ar potenciālo ministri, kura aicinājusi universitāšu pārstāvjus piedalīties valdības rīcības plāna izveidē.
“Tā kā iespējamajai ministrei nav iepriekšējās pieredzes politikā, ceram, ka viņa ieklausīsies profesionāļos,” teic A. Zeps. Taču, ja politiķis ir svaigs un nepieredzējis, ir arī risks, ka dažādas interešu grupas viņu mēģinās pārliecināt par sava viedokļa pareizību un ministre var noticēt nevis tam, kuram taisnība, bet tam, kurš skaistāk runās. A. Zeps tomēr cer, ka I. Šuplinska spēs lēmumus pieņemt patstāvīgi, nesteidzīgi, kritiski izvērtējot visus viedokļus.
