Kādas bija viedokļu atšķirības, lemjot par goda biedra nosaukuma anulēšanu Lembergam? 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Universitātes (LU) senāta priekšsēdētājs Kristaps Jaudzems uzrakstījis atlūgumu pēc senāta neveiksmīgā balsojuma par LU goda biedra nosaukuma anulēšanu smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka LU Senāts pirmdien lēma par LU goda biedra nosaukuma atņemšanu Aivaram Lembergam, taču senatoru balsojumā neizdevās to izdarīt. Aizklāti balsojot, 14 senatori atbalstīja šo lēmumu, 19 atturējās, bet četri nobalsoja pret to.
Galvenais iemesls šādai viedokļu atšķirībai esot bijis LU Senāta priekšsēdētāja Ķīmijas fakultātes profesora K. Jaudzema iesniegtais juridiski neprecīzais lēmumprojekts. Senāta priekšsēdētājs kā argumentu bija minējis, ka Lembergs notiesāts pirmās instances tiesā 2021. gada februārī. Taču tiesas spriedums Lembergam vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts apelācijas kārtībā.
LU Juridiskās fakultātes dekāne profesore Kristīne Strada-Rozenberga teica, ka viņa esot atturējusies šajā balsojumā, jo lēmuma pieņemšanai nepieciešamā motivācija, viņasprāt, bijusi neprecīza.
“Senātam un akadēmiskajai komisijai skaidri paudu savu attieksmi, ka esmu par goda biedra statusa anulēšanu Lembergam. Lielākā daļa kolēģu tam piekrita, taču arī viņiem iesniegtā argumentācija nešķita pamatota. Es pasniedzu kriminālprocesu un pirmajā lekcijā studentiem stāstu par nevainīguma prezumpciju.
Tas būtu pret manu kā kriminālprocesa zinātnieces pozīciju pateikt, ka spriedums, kurš nav stājies spēkā, ir pamats jebkādām nelabvēlīgām sekām. Jebkuram cilvēkam, vai viņš mums patīk vai ne, ir tiesības uz taisnīgu procesu. Gan akadēmiskajā komisijā, gan Senātā izskanēja viedoklis, ka, iespējams, mums ir jāpārformulē motivācija,” skaidroja profesore Strada-Rozenberga.
Balsot pēc sirdsapziņas
Pēc šī balsojuma Senāta priekšsēdētājs Jaudzems uzrakstīja atlūgumu, jo viņš nepiekrita, ka viņa iesniegtā argumentācija goda nosaukuma anulēšanai būtu aplama. Senāta vairākuma nostāja arī neesot savienojama ar viņa vērtībām.
“Pirmkārt, šis nav juridiski saistošs lēmums, tam nav nekādas juridiskas sekas un to nevar pārsūdzēt. Senatori balsoja, vadoties pēc savas sirdsapziņas un izpratnes par šīs personas atbilstību goda nosaukumam,” skaidroja Senāta priekšsēdētājs.
Tie 14 senatori, kuri nobalsoja par goda biedra nosaukuma anulēšanu Lembergam, piekrita Jaudzema argumentācijai, bet diemžēl viņi nebija vairākumā.
Jaudzems arī pastāstīja, ka senatori pirms sēdes esot saņēmuši Lemberga vēstuli, un, iespējams, ka tie, kas nobalsoja pret goda nosaukuma anulēšanu, to ir ņēmuši vērā. Lembergs atsaucas uz dažādiem likumiem un konvencijām, norādot, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav atzīta saskaņā ar tiesību aktiem.
Kāds ir nozīmīgais veikums?
Lembergs par LU goda biedru kļuva 1998. gada 23. martā, un Senāta lēmumā ir norādīts, ka šis nosaukums Ventspils domes priekšsēdētājam Lembergam piešķirts, “paužot cieņu un atzinību par nozīmīgo veikumu Latvijas Universitātes labā”.
Precīzāku informāciju, kāds tad ir viņa nozīmīgais veikums, neizdevās iegūt, jo tas noticis jau pirms 24 gadiem. “Domāju, ka vairākums LU personāla un studenti nezināja par šo faktu vai bija par to aizmirsuši. Es par to uzzināju, kad skatījām goda biedra un goda doktora nosaukumus ieguvušo personu sarakstu saistībā ar Pjotra Avena gadījumu,” teic K. Jaudzems.
Senāts 7. martā anulēja Goda doktora nosaukumu ES sankcijām pakļautajam Krievijas miljonāram Avenam, kurš ir arī Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors. Viņam goda nosaukumu Senāts piešķīra 2013. gada 25. martā par zinātnisko un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju.
Līdz šī gada martam LU goda nosaukumi neesot atņemti nevienam to saņēmējam.
Nākamā sēde – 25. aprīlī
LU Komunikācijas departaments otrdien izplatīja paziņojumu medijiem, kurā LU rektors profesors Indriķis Muižnieks pauž viedokli, ka pēc juridiski precīza lēmumprojekta pamatojuma sagatavošanas Senāts jautājumu var skatīt atkārtoti: “Lielākā daļa senatoru balsojumā atturējās, kas nozīmē, ka viņi nav balsojuši ne “par”, ne “pret” šādu priekšlikumu, citiem vārdiem – kad būs sagatavots juridiski precīzs lēmumprojekta pamatojums, tad arī Senāts var atgriezties pie šī jautājuma vēlreiz.”
Nākamā LU Senāta sēde plānota 25. aprīlī. Patlaban LU Senāta priekšsēdētāja pienākumus pilda LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.
Kas notika 1998. gadā
Toreizējais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs par LU goda biedru ievēlēts 1998. gada 23. martā, bet diplomu par to saņēmis LU Senāta svinīgajā sēdē 1998. gada 28. septembrī, kad, kā liecina LU fotoarhīvā redzamās fotogrāfijas, šādu pašu diplomu saņēmis Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Mediju arhīvu ziņās nav atrodama informācija par šo faktu, vienīgi ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodama ziņa, kur Lemberga LU goda biedra nosaukuma piešķiršana pieminēta kontekstā ar kādu protesta akciju Ventspilī. Proti, 19. septembrī Ventspilī Maznodrošināto politiskās apvienības rīkotajā piketā dedzināts Aivara Lemberga izbāzenis, kas veidots no salmiem un papīriem, lai “pievērstu sabiedrības uzmanību trūcīgo iedzīvotāju stāvoklim Latvijas ekonomiski spēcīgākajā pilsētā”.
“Lemberga veidols dedzināts tādēļ, ka līdz šim viņš personiski maznodrošināto rīkotos piketus nav apmeklējis, lai gan piketētāji to pieprasījuši,” vēstīja mediji. Kad Lembergs 30. septembrī sniedzis interviju aģentūrai LETA un laikrakstam “Ventas Balss”, viņš paudis uzskatu, ka tā “bijusi daļa no politiska pasūtījuma kampaņas, un uzsvēra, ka pirmdien saņemtais Latvijas Universitātes Goda biedra diploms kompensējot personisko aizvainojumu par šo notikumu”.
Jāpiebilst, ka 1998. gads ir laiks, kad Sarmītes Ēlertes vadītais laikraksts “Diena” publicē rakstu sēriju “Kam pieder Ventspils?”, kad Lembergs intervijās pauž, ka “Latvijā pastāv savstarpēji konfliktējošas Ventspils un Andra Šķēles uzņēmēju grupas”, bet Šķēle, piemēram, intervijā “Lauku Avīzei” 1998. gada 15. septembrī par Lembergu pauž viedokli, ka “ir dīvaini, ja cilvēki, kam interesē uzņēmējdarbība, ievilkti politiskā situācijā, kurā jūtas visai neveikli, jo jānodarbojas taču ar visādām intrigām un blēdībām”.
Šķēle šajā intervijā arī apgalvojis, ka “Lembergs ir nopircis visas politiskās partijas, izņemot Tautas Partiju, un visas partijas no Lemberga baidās”. 1998. gada rudenī notika arī 7. Saeimas vēlēšanas.
