Skats uz nākotni – pozitīvs. Zemnieki par aizvadīto gadu un šīs sezonas izredzēm 0
Sagatavojis Uldis Graudiņš
Aizvadīts lauksaimniecības nozarei sarežģīts gads. Dabas katastrofa – sausums un karstums, kas sekoja gadu agrāk izsludinātajai ārkārtas situācijai lauksaimniecībā plūdu dēļ, rosināja daudzus saimniekus pārdomāt biznesa modeli ekstrēmā saimniekošanas situācijā. Dažādu nozaru saimniekiem vaicājām par aizvadītajā gadā gūtajām atziņām un iecerēm šim gadam.
KRISTĪNE PILIENA, Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja:
– Aizvadītā gada sausums kazkopības nozarei nesa zaudējumus – samazinājās izslaukumi, rudens periodā kazas daudz vēlāk nekā ierasts meklējās. Rezultāts būs vēlāka atnešanās 2019. gadā (aprīlis, maijs, nevis februāris). Tas ietekmēs jaunās laktācijas perioda ilguma samazināšanos no 267 dienām (kā bija 2017. gadā) līdz 220–240 dienām 2019. gada sezonā. Ciltsdarba rezultātos tas var atspoguļoties ar zemākiem piena produktivitātes rādītājiem jaunajā sezonā. Skaitļu par dzīvnieku daudzumu mums gada nogalē vēl nav, tie būs vēlāk – 2019. gada janvārī tos varēs redzēt LDC statistikas prezentācijās.
Latvijas kazkopji aizvadītajā gadā pirmie Baltijas valstīs ar DNS analīzēm akreditētā laboratorijā Vācijā noteica dzīvnieku uzņēmību pret bīstamo Skrepi slimību. Pavisam analīzes veica 507 Latvijas kazām. Šāda veida analīzes Eiropā pirmo reizi sāka veikt 2017. gadā. 2019. gadā šīs pārbaudes vēlamies turpināt. 2019. gadā ir iecerēts pārraudzības ganāmpulkos turpināt pārbaudīt dzīvniekus uz kazu artrīta–encefalīta slimību. No iegūtajiem datiem un gūtās pieredzes Dānijā sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem ir iecerēts sagatavot M3 programmu, kurā ir aprakstīta slimību skarto ganāmpulku atveseļošanas programma un veselo ganāmpulku sertifikācijas metodika. Tas dos iespēju šķirnes dzīvniekus tirgot ES tirgū. Sadarbībā ar PVD šai programmai 2019. gadā ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi.
Latvijas kazu ganāmpulkos kopumā ir vislielākais kazu skaits Baltijas valstīs, ir ielikts ļoti labs ģenētiskais materiāls. Šā iemesla dēļ vissvarīgāk ir saglabāt esošo dzīvnieku daudzumu, neraugoties pat uz krītošo piena slaukumu un dzīvnieku izkaušanu. Jaunajā gadā vēlamies Latvijā rīkot starptautisku kazkopības nozares konferenci, kur piedalītos ziemeļvalstu, tostarp Dānijas un Somijas kolēģi. Kazas daudzviet pasaulē izmanto biotopu noganīšanai. Latvijā tas nav darīts, tomēr ir iespējams.
Patlaban redzam tendenci, ka aizvien vairāk saimnieku savam kazu ganāmpulkam izvēlas Latvijas vietējās šķirnes kazas. Jā, tās dod mazāk piena, tomēr ir piemērotas vietējiem dabas apstākļiem, tām ir labāka veselība nekā citu šķirņu kazām. Mūsu produktu glabātavas ir tukšas. Neraugoties uz aizvadītajā vasarā sagādātajām dabas problēmām, kazkopji ir optimisti un darbojas.
MATĪSS APSĪTIS, Straupes šķirnes aitu saimniecības SIA Arenso saimnieks:
– Esam labi nodrošināti ar tehniku, tāpēc lopbarības vākšanā sarežģījumu nebija. Lopbarība mums ir labas kvalitātes. Mūsuprāt, lopbarības gatavošana arī ekstremālos dabas apstākļos ir darba organizācijas jautājums. Darbojāmies laikus un ar laika rezervi. Ja mums būtu, piemēram, 600, nevis 400 aitu, vajadzīgo lopbarības daudzumu savā saimniecībā mēs, visticamāk, nesavāktu.
Svarīgi, lai lēmumu pieņēmēji Zemkopības ministrijā un valdībā beidzot lemtu par atbalstu aitkopības nozarē, kas vērsts uz rezultātu. Proti, atbalstu maksātu par legāli kautu jēru, nevis kā patlaban – maksā brīvprātīgi saistītu atbalstu par aitu māti.
Šāds atbalsts nav saistīts ar ražošanu. Patlaban jēra gaļas tirgus ir ļoti nesakārtots. Dzīvniekus legāli pārdot ir ļoti grūti. Jautājums pat nav par cenu, dzīvniekus neviens nevēlas pirkt. Jēra gaļas tirgus sakārtošanai būtu jābūt arī jaunā Ministru kabineta vienam no pirmajiem darbiem. Tas ir mūsu vēlējums.
MĀRTIŅŠBOGUŠS, Bebrenes pagasta ZS Apīņi saimnieks:
– Aizvadītās sausās vasaras vissvarīgākā atziņa dārzeņu audzētājiem bija laistīšanas iekārtu esamība saimniecībā. Mums šīs iekārtas ir, un tās darbojās ar pilnu jaudu. Aizvadītajā sezonā palielinājām brokoļu un ziedkāpostu platības līdz 17 ha un novācām rekordlielu kopražu. Tiesa gan, neizauga graudi. Dārzeņu nozarei bija jāatbalsta graudkopība. Uz 2019. gadu liekam diezgan lielas cerības. Esam iesējuši ziemājus 40 ha platībā, vēl 30 ha platībā sēsim vasarājus. Ir sagatavoti divi saimniecības modernizācijas projekti trīs tehnikas vienību pirkumam. Pirksim jaunu arklu, traktoru un frontālo iekrāvēju. Nākotnē skatāmies pozitīvi.
RITA DZENOVSKA, Varakļānu novada bioloģiskās ZS Dzenīši saimniece:
– Vissvarīgākā aizvadītā gada atziņa ir – vienmēr ir jādzīvo ar rezervi! Gan ar sēklas rezervi, gan arī ar naudas rezervi. Mums aizvadītajā gadā bija lielāki naudas ienākumi nekā gadu agrāk. Uzskatu, ka vajadzētu veidot atbalsta fondu lauksaimniekiem dabas katastrofu gadījumiem. Piesardzīgu gan dara jautājums, vai atbalstu no šā fonda saņems tie, kam to patiešām vajag, vai arī valdīšanai pietuvinātie cilvēki. Vēl svarīgi jaunajā gadā būtu valsts līmenī regulēt lauksaimniecības tehnikas meistaru kvalifikāciju un pārmēru lielo atalgojumu. Zemnieki nedrīkst atlaižu dēļ uzķerties uz visiem piedāvājumiem. Faktiski par tiem jau agrāk ir pārmaksāts.
AIGARS DULBERGS, Ķoņu pagasta ZS Tīrumkalni saimnieks:
– Ražojam pienu un graudus. Mūsu saimniecībai aizvadītais gads tik sarežģīts nemaz nebija. Jā, govīm karstumā bija stress, nedaudz kritās izslaukums, toties nokūlām labu graudu ražu. Rudziem un kviešiem ražība bija 5,5 t/ha, miežiem 4,5 t/ha. Tik labu kukurūzas ražu kā aizvadītajā gadā sen nebiju izaudzējis! Šim gadam barību esam sagatavojuši ar rezervi. Aizvadītajā gadā uzbūvēju skābbarības laukumus. Patlaban vēl īsti nav nolemts, kādiem mērķiem, tomēr naudas ieguldījumus saimniecības modernizācijai veiksim arī šajā gadā. Arī Tīrumkalni atbalstu ieceri par īpaša fonda veidošanu dabas katastrofu gadījumiem. Nevar visu laiku naudu prasīt tikai valstij.
JĀNIS ZILVERS, Siguldas pagasta saimniecības Pīlādži saimnieks:
– Aizvadītais gads augļkopjiem, tostarp arī mūsu saimniecībai, bija daudz labāks nekā 2017. gads. Sezona bija saules un siltuma bagāta, tas ļāva izaudzēt ļoti aromātiskus un garšīgus ābolus un bumbierus. Ja bija izveidota laba sakņu sistēma, ābeļu puspundura potcelmi varēja nodrošināt pietiekami lielu mitruma daudzumu. Raža bija ļoti laba, un augļi kvalitatīvi. Bija mazāk slimību, tomēr nedaudz vairāk kaitēkļu. No saimnieciskā skatpunkta raugoties, 5% PVN likmes noteikšana izvilka no pelēkās zonas daudzus augļkopjus un dārzeņu audzētājus. Konkurence kļuva godīgāka. Pircējiem 5% PVN likme apturēja cenas kāpumu slikto dabas apstākļu gadā. Šajā gadā ar ES fondu naudas atbalstu esam iecerējuši atjaunot augļu koku dārzu aptuveni 4 ha platībā. Lai izaudzētu labu un kvalitatīvu ražu, ceram uz labvēlīgiem dabas apstākļiem ziemā un vasarā. Pārējais ir pašu rokās!
ANDREJS LISJONOKS, Salas pagasta ZS Upeslīči saimnieks:
– Sausajā un karstajā vasarā graudu audzēšanā ļoti uzskatāmi priekšrocības parādīja minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija. Bezlietus sezonā pareizi ir vairāk lietot NPK, pamatmēslojumu iestrādāt pirms sējas, nevis trīs reizes izkliedēt minerālmēslus – katrā auga attīstības fāzē. Guvu atziņu, ka sausumā īpaši svarīga ir barošana caur lapām. Sausā sezonā var šķist, ka augiem nav augšanas potenciāla un dārgie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) nav jālieto. Tieši pretēji! Īpaši liela stresa situācijā, kāda bija šajā vasarā, ir jālieto labs un dārgs AAL. Tas ātri neiztvaiko, un augs to ļoti labi izmanto. Normālā gadā arī vajag to lietot.
Aizvadītajā rudenī Upeslīčos ir iesētas ļoti lielas platības. Ziemāji sadīga un attīstās ļoti labi. Arī sniega sega labvēlīgi ietekmē to pārziemošanu. Vissvarīgāk tomēr, ka visi rudens darbi ir izdarīti, tostarp sējumi ir nomigloti ar rudens herbicīdu. Tas nozīmē, ka pavasarī būs mazāk nezāļu. Nevaram paredzēt nākamā gada graudu cenas, nevaram zināt dabas apstākļus. Svarīgi, ka visi vajadzīgie darbi ir paveikti ar lielu rezervi.
KRISTAPS MELBĀRDIS, SIA PF Vecauce valdes priekšsēdētājs:
– Cūkkopības nozarē pēdējos gados izpaužas ES divkosība – uz Latviju gaļu drīkst vest visi, kas vēlas, mēs uz citām ES dalībvalstīm nedrīkstam. ES ir izveidojusies no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) tīrā un netīrā zona. Vecās dalībvalstis tā garantē sev pieeju lielajiem eksporta tirgiem citviet pasaulē. Latvija kā viena no Baltijas valstīm ir vislielākā cietēja. Mēs aizturējām ĀCM invāziju Austrumeiropā, cik ilgi vien varējām. Tas Latvijas cūkkopības nozarei radīja stresu un zaudējumus, tostarp arī lielajām saimniecībām. Tas saistīts ar biodrošības izdevumiem un tirgus cenām. Patlaban ES tirgū ir cūkgaļas pārprodukcija. ĀCM dēļ slēdz atsevišķus tirgus sektorus. Nedrīkst piemērot vienādus nosacījumus valstīm ar ļoti atšķirīgu dzīvnieku blīvumu. Vācijā tas, piemēram, ir 2,3–2,7 dzīvnieku vienības uz ha, bet Latvijā ne vairāk kā 0,5 dzīvnieku vienības.
Redzam, ka krīze cūkkopības nozarē sāk veidoties visu ES dalībvalstu līmenī. Līdz šim tā vairāk skāra Baltijas valstis. Lopbarības cenas ir tādas, kādas tās ir. Cūkgaļas cenas patlaban, visticamāk, atrodas viszemākajā punktā. Tomēr neviens šo cenu kāpumu nesola.
Gribētu, lai jaunajā gadā ES rastos izpratne par ĀCM draudiem un lai Latvijas cūkkopības nozare vairs nebūtu pabērna lomā. Mēs četrus iepriekšējos gadus nesām smagu nastu, daudzas citas ES dalībvalstis šajā laikā gulēja uz lauriem. Vajadzīga ir arī stabilitāte politikā, nodokļu politikā un tautsaimniecībā vispār.
ALMA BĒRZIŅA, Vecsaules ZS Jundas saimniece:
– 2018. gada sezona bija kārtējais pierādījums tam, ka cilvēks nav visvarens un daba valda pār mums un mūsu nozari. Arī mūsu saimniecībā plānotie gaļas liellopu nobarošanas apjomi bija jāsamazina neapmierinošās barības kvalitātes un daudzuma dēļ. Šādi gadi rosina ieviest jaunus saimniekošanas veidus un principus, vēl aktīvāk un nopietnāk strādājot pie zālāju ražības un kvalitātes, lai arī sausos gados mēs spētu turpināt ražot un sasniegt vēlamos rādītājus. Šķiet, ir nopietnāk jāapdomā un jāveic aprēķini par ganību laistīšanu, ja sezonas ir tik sausas kā 2018. gadā. Ne bez iemesla daudzviet pasaulē tas jau tiek darīts.
Pateicoties ieviestajam valsts atbalstam apdrošināšanas izmaksu segšanai, pirmo reizi apdrošinājām sava ganāmpulka liellopus, un patiess prieks, ka šāda atbalsta sistēma eksistē un motivē saimniekus pieņemt lēmumu apdrošināties.
Tas mudina spert pirmos soļus, meklējot veidus un iespējas, kā savu saimniecību pasargāt no finansiālām grūtībām neražas gados. Ir skaidrs, ka nebūs iespējams sasniegt labākus rezultātus, ja turpināsim katru gadu saimniekot un strādāt ar tām pašām metodēm. Ir jāmainās uz augšu, izglītojoties un izzinot citu nozares pārstāvju pieredzi visā pasaulē.
Atliek vien cerēt, ka jaunais gads nesīs lauksaimniecībai pateicīgus dabas apstākļus un ļaus mums katram parādīt un pierādīt, ko spējam paveikt un izaudzēt. Ja tā nenotiks – meklēsim veidus, kā situāciju glābt un uzlabot, apgūstot jaunas zināšanas un metodes, mācoties no labākajiem nozarē.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
