Kādam televizoram dot priekšroku – plazmas vai lampu? 0
“Kurš televizors ir kaitīgāks veselībai – plazmas vai lampu? Kuram ir lielāks starojums?” Elvīra Vorslova Pļaviņās
Fiziķis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Andris Ozols skaidro, ka kineskopi ir visvairāk pazīstamās elektronu staru lampas, kas agrāk bija katram televizora un datora displejam. Elektronu staru lampa ir vakuuma elektroierīce, kuras darbība pamatojas uz elektronu kūļu jeb staru formēšanu, kas bombardē luminofora slāni, kurš uzklāts uz stikla virsmas lampas platākajā galā, pretim elektronu lielgabalam, tāpēc tas spīd un, staram pārvietojoties, zīmē attēlu, kas redzams uz ekrāna.
No fizikas ir zināms, ka, elektroniem berzējoties, rodas rentgena starojums. Vecajam lampu televizoram tas ir vājš, bet tomēr, protams, ir.
Plazmas un šķidro kristālu ekrāniem ir cits uzbūves princips, to darbības laikā nenotiek elektronu bremzēšana, tādēļ šīs ierīces ir nekaitīgākas.
Plazmas displeju veido ļoti daudz šūnu, kas atrodas starp diviem stikla paneļiem un pildītas ar inertu gāzi (neonu un ksenonu), kuru elektriskie impulsi pārvērš plazmā, kas inducē luminiscenci un izstaro gaismu.
LCD jeb šķidro kristālu displejs sastāv no šķidrā kristāla molekulu kārtas, kas atrodas starp diviem stikliem ar caurspīdīgajiem elektrodiem un diviem polarizējošajiem filtriem. Šīs molekulas elektriskā sprieguma iedarbībā polarizējas un izkārtojas spirālveidīgi. Līdz ar to filtri neaiztur gaismu, ko vada molekulas. Sprieguma pievadīšana caurspīdīgajiem elektrodiem liek tām virzīties paralēli elektriskajam laukam, samazinot gaismas rotāciju. Kad šķidrie kristāli ir pilnīgi nesagriezti, otrs filtrs nobloķē gaismu, kas spīd tiem cauri. Kontrolējot molekulu pagriezienu, gaisma caur tām tiek cauri dažādos daudzumos.
LCD televizori ir ideāli, ja tiem nodrošināts maksimāli kvalitatīvs ciparu signāls. Viens no lielākajiem plusiem – attēla spilgtums.
Augstais dinamiskais kontrasts ļauj rādīt krāsas dabīgi spilgtas un košas jebkurā telpas apgaismojumā. Šiem televizoriem izšķirtspēja ir nedaudz labāka nekā plazmas televizoriem, jo Full HD (maksimālā izšķirtspēja) ir pieejama jau 32 collu ekrānos, turpretim plazmas televizoriem to specifiskās tehnoloģijas dēļ tas iespējams tikai 50 collu vai lielākiem.
Plazmas televizora slavējamākās īpašības ir augsts kontrasts un dabīgas krāsas tumšā telpā. Krāsu toņi ir par 10 – 20 procentiem kvalitatīvāki nekā LCD televizoriem. Attēla kvalitāte nav atkarīga no skatīšanās leņķa. Plazmas televizoru mīnusi – samērā liels elektroenerģijas patēriņš un kontrasta samazināšanās spilgtā apgaismojumā.
Šķidro kristālu televizori, iespējams, ir nekaitīgāki par plazmas televizoriem, taču striktam apgalvojumam būtu nepieciešami speciāli mērījumi, kaut gan runa nav par rentgena starojumu. Un vai televizora darbības ietekme vienas stundas laikā cilvēka veselībai būtu lielāks kaitējums par to, ko dažkārt ļaudis sev nodara ar negausīgu ēšanu, dzeršanu, pīpēšanu un citām pārmērībām?
