Kas atbildēs par neveiksmīgo investora izvēli “KVV Liepājas metalurgs”? 12
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) publiski pauž – kādam būtu jāuzņemas atbildība par investora izvēli metalurģijas uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs”, kurš gada laikā kopš darbības atjaunošanas pašlaik ir uz bankrota sliekšņa.
Gan uzņēmuma strādnieku piketa laikā pie Ministru kabineta ēkas, gan Liepājā, tiekoties ar no darba uzņēmumā jau atlaistajiem, visi kā vienā mutē apgalvoja, ka valdība pieļāvusi kļūdu, izvēloties investoru. Par šo izvēli un pārdošanu, kuru Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosauca par gadsimta darījumu, valsts amatpersonas un citi darījumā tieši vai pastarpināti iesaistītie atbild izvairīgi.
Pagājušā gada martā Liepājā ražošanas atjaunošanai veltītajā svinīgajā pasākumā toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) sacīja, ka valdība neesot kļūdījusies izvēlē. “Atrasts investors, kas spējis samērā īsā laikā atdzīvināt bankrotējušu uzņēmumu,” tā viņš pacilāts sacīja uzņēmuma darbības svinīgās atjaunošanas brīdī. Svinīgajā pasākumā prieku pauda arī toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”), sacīdama, ka liepājniekiem atkal ir darbs. Bet jau pēc gada sākās masveida strādnieku atlaišana.
Uz jautājumu, vai arī tagad par valdības izvēli viņš domā tāpat vai varbūt tomēr tā pieļāvusi kļūdu, tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs atbild, ka nevarot pateikt, vai kļūdījusies valdība. Viņaprāt, “KVV Liepājas metalurgs” likstās liela ietekme bijusi krīzei metalurģijas izstrādājumu tirgū, ko izraisīja Ķīnas un citu Āzijas valstu dempinga cenas un kas savukārt nav ļāvusi Latvijas uzņēmumam noturēties kājās.
Jānis Reirs piebilst, ka pats neesot piedalījies lēmuma par Ukrainas holdinga uzņēmuma “KVV Group” izvēli pieņemšanā. “Es gan parakstīju visus ar uzņēmuma pārdošanu saistītos un citus līgumus. Bet lēmums nāca no valdības. Saeimā, kurā es vadīju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, to nolika mums priekšā jau gatavu. Ja ir aizdomas, ka kļūdu pieļāvusi valdība, tad tās, protams, vēl vajadzētu pārbaudīt,” viņš saka.
“Par maksātnespējīgu atzītā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” pārdošanu un investoru jeb pircēju izvēlējās maksātnespējas administrators atbilstoši normatīvajiem aktiem. Valsts šajā procesā bija iesaistīta kā nodrošinātais kreditors,” skaidro Saeimas deputāte, bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
No Laimdotas Straujumas teiktā noprotams, ka atbildība būtu jāuzņemas maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram.
Viņasprāt, uzņēmuma neveiksmīgā darbība galvenokārt esot izskaidrojama ar smagajiem tirgus apstākļiem metalurģijas nozarē – pasaulē, īpaši Eiropā. Finanšu konsultāciju kompānijas “Prudentia” partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš par investora izvēli izvairījās atbildēt “LA”.
Kā zināms, mēģinot glābt “Liepājas metalurgu” no bankrota, 2013. gada jūlijā Valsts kase no valsts budžeta samaksāja Itālijas bankai “UniCredit” parādu – 67 465 056 eiro, ko bija iekrājuši agrākie rūpnīcas akcionāri Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts agrāk galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.
Vēlāk valsts galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam” toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) nosauca par politisku kļūdu, kaut arī 2014. gada 11. februārī pats piedalījās V. Dombrovska vadītās valdības sēdē, kurā tika nolemts pārdot uzņēmumu Ukrainas holdinga kompānijai “KVV Group”.
Atbildība braucējam
“Par to, kas pašlaik notiek uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”, pilna atbildība jāuzņemas tā jaunajiem īpašniekiem. Pirms pirkuma līguma viņiem bija pietiekami daudz laika apzināt visus gan juridiskos, gan tehniskos, gan ekonomiskos aspektus. Noslēdzot pirkuma līgumu, investors uzņēmās līgumiskās saistības gan pret maksātnespējīgo uzņēmumu “Liepājas metalurgs”, gan pret kreditoriem. Šīs saistības ir jāpilda, tāpat kā solījumi, kurus investors deva pirkuma līguma slēgšanas procesa laikā,” saka maksātnespējas administrators Haralds Velmers.
Viņaprāt, ja kāds nopērk automašīnu, ar kuru, nemākulīgi braucot, ieskrien stabā, tad nelaimē nekā nevarot vainot spēkrata pārdevēju. Atbildība esot tikai un vienīgi braucējam.
Uz manu jautājumu, kāpēc no sešiem pretendentiem izvēlējās Ukrainas holdinga uzņēmumu “KVV Group”, maksātnespējas administrators Haralds Velmers atbild, ka izvēlē noteicošais bijusi piedāvātā cena, maksājuma noteikumi un saistību izpildes nodrošinājums, kas ukraiņiem bijuši vislabākie. Tāpēc arī “KVV Group” piedāvājums ticis atzīts par labāko gan no administratora, gan nodrošināto kreditoru puses.
“Ja pārdošana notiktu tagad, tad, atmetot visus vēlāk sekojošos nepatīkamos notikumus, izvēle būtu tāda pati,” apgalvo Haralds Velmers.
Kurš kuram maksās?
Šķiet, pašlaik ne šī, ne iepriekšējās valdības, ne citi no šajā darījumā tieši vai pastarpināti iesaistītajiem negrib uzņemties nekādu atbildību, par ko ierunājies Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vairāk tiek prātots, kā no atbildības atkratīties. Kaut arī Laimdota Straujuma vēsta, ka pēc uzņēmuma pārdošanas valsts jau esot atguvusi ap 20 miljonus eiro, tā ir vien neliela daļa no tās valsts naudas, kas neveiksmīgi tika ieguldīta uzņēmuma glābšanā. Būtībā atkārtojas tas pats scenārijs, kas savulaik jau tika piedzīvots ar “Parex banku”.
25. maijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinās spriedumu AS “KVV Liepājas metalurgs” prasībā pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru. Prasība iesniegta par administratora kompensācijas rēķinu 550 000 eiro apmērā atzīšanu par nepamatotiem un neatbilstošiem pirkuma līguma nosacījumiem.
Haralds Velmers vērsies ar pretprasību pret “KVV Liepājas metalurgs”, kurš, pēc viņa domām, pārkāpis apņemšanos segt “Liepājas metalurga” izdevumus no 2014. gada decembra līdz aktīvu nodošanai “KVV Liepājas metalurgam”. No neoficiāliem avotiem zināms, ka uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” akcionāri grasās vērsties pret Latviju Londonas šķīrējtiesā, pieprasot tai atmaksāt aptuveni 50 miljonus eiro, jo uzskata, ka uzņēmuma pārdošanas laikā viņiem neesot atklāta visa informācija. Šodien, 24. maijā, valdība slēgtā sēdē atkārtoti skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par prasību pret “KVV Liepājas metalurgs”.
UZZIŅA
* 2013. gada 12. novembrī Liepājas tiesa pasludināja “Liepājas metalurga” maksātnespēju, pēc tās uzņēmums pilnībā pārgāja maksātnespējas administratora Haralda Velmera pārraudzībā.
* 2014. gada 2. oktobrī Latvijas valdība pārdeva “Liepājas metalurga” pamatražotni Ukrainas holdinga kompānijai “KVV Group” par 107 miljoniem eiro. Vienošanās paredzēja, ka pircējs pirmajā maksājumā samaksās 18 miljonus eiro, bet pārējo daļu līdz 2024. gadam – apmēram 9 miljonus eiro gadā.
* Līdz darbības apturēšanai 2013. gadā “Liepājas metalurgs” bija vienīgais metalurģiskais uzņēmums Baltijas valstīs, viens no lielākajiem ražojošajiem un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7 – 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
* 2015. gada sākumā, atjaunojot ražošanu, “KVV Liepājas metalurgs” atgriezās ap 500 strādnieku, tostarp lielākā daļa to, kuri bija strādājuši uzņēmumā agrāk un kuri tika atlaisti, uzņēmumam pārtraucot darbību 2013. gadā.
* Taču kopš janvāra beigām ražošana uzņēmumā pārtraukta. 2016. gada marta beigās 394 “KVV Liepājas metalurgs” darbinieki brīdināti par atlaišanu, sākot no 25. aprīļa. Rūpnīcas apstāšanos un ar to saistīto strādnieku atlaišanu uzņēmuma vadība izskaidro ar to, ka metalurģijas ražojumu tirgū nav pieprasījuma. “KVV Liepājas metalurgs” palicis valstij parādā 60 miljonus eiro. Valdība negribot samazināt elektrības cenu, tādējādi palīdzot uzņēmumam samazināt ražojumu pašizmaksu.
* Ekonomikas ministrija turklāt apstiprinājusi, ka “KVV Liepājas metalurgs” līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins ir aizturēts Ukrainā. Aizturēšanas iemesls it kā esot Krievijas atbalstīto separātistu atbalstīšana, par ko pēc šīs valsts likumiem draud kriminālatbildība. “KVV Group” izplatītajā paziņojumā Kazmina saistība ar separātistu atbalstīšanu tiek kategoriski noliegta.
