Zane Petrovska: “Mans mīļākais rakstnieks ir Paulu Koelju, esmu izlasījusi gandrīz visus viņa darbus, šobrīd pārlasu “Burvja piezīmes”, kas stāsta par ceļojumu uz Santjago de Kompostelas katedrāli Spānijā. No romāniem nesen izlasīju Žoržas Sandas nedaudz mistisko darbu “Konsuela”.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

Pēdējā laikā esmu arī pievērsusies vēstures grāmatām – lasu gan par Amerikas kontinenta izveidošanos un pilsoņu karu, gan Latvijas brīvības cīņām, Romas impēriju. Nepiekrītu tiem, kuri atrunājas, ka mūsdienās nav iespējams atrast laiku lasīšanai. Man ir divi pusauga bērni, pa dienu strādāju, taču pirms došanās pie miera vienmēr izbrīvēju stundiņu lasīšanai. Bez šī ierastā rituāla vairs nevaru nemaz iztikt. Lasīšanas prieku man ieaudzināja mamma, pašlaik arī savos bērnos cenšos raisīt mīlestību pret grāmatām.”

Mārīte Zīmane: “Neesmu liela grāmatu lasītāja, tomēr nevaru iedomāties savu ikdienu bez laikrakstu un žurnālu lasīšanas. Kad esmu ārpus Latvijas, ziņas pētu internetā, taču, būdama mājās, vismaz dažas reizes nedēļā iegādājos “Latvijas Avīzi” vai kādu citu laikrakstu. Patīk malkot rīta kafiju, nesteidzīgi ēst brokastis un šķirstīt jaunākās ziņas. Esmu novērojusi, ka bērni gan vairs nelasa. Kad saviem māsas dēliem reiz pajautāju, ko viņi pēdējā laikā lasījuši, saņēmu atbildi: kāpēc lasīt, ja visas aktualitātes var uzzināt internetā.”

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Māris Puriņš: “Lasīšana mani nekad nav saistījusi. Kā lielākajai daļai puišu, skolā pirms vasaras brīvdienām izsniegtie obligātās literatūras saraksti man sagādāja pamatīgas galvassāpes. Nesapratu, kā var lasīt grāmatas, kad ārā spīd saule, visi peldas, spēlē volejbolu, dodas pārgājienā. Mīlestību pret grāmatām tā arī neesmu sevī attīstījis. Taču darba vajadzībām esmu sācis lasīt profesionālo literatūru.”

Lauma Vīksna: “Kā ikviens jaunākās paaudzes pārstāvis, arī es dodu priekšroku interneta portāliem, žurnāliem, nevis klasiskajai literatūrai. Tomēr reizēm pieķeru sevi pie domas, ja nebūtu interneta, labprāt palasītu kādu sieviešu romānu vai detektīvstāstu. Būdama mazāka, ar sajūsmu izlasīju visas Harija Potera grāmatas.”

Rihards Leja: “Bērnībā lasīju pasakas, padomju laikā, kad biju skolnieks, caur paziņām reizēm iznāca uztrāpīt tā saucamajai nevēlamajai literatūrai, kas bija vēl jo kārdinošāka. Patika un joprojām saista piedzīvojumu grāmatas, detektīvi, esmu pievērsies populārzinātniskajai literatūrai. Mazbērniem dažreiz palasu priekšā pasakas. Taču labi saprotu jauno paaudzi, kas uz grāmatām skatās ja ne ar izbailēm, tad acīmredzamu nepatiku gan. Pat klasiskā literatūra vairs nav jālasa, jo pasaulslaveno autoru darbi ir ekranizēti. No vienas puses tas ļauj ietaupīt laiku, no otras – nelasīšana padara arvien nabadzīgāku jauniešu vārdu krājumu.”