Kādai jābūt īstai lauku tortei? Konditore Ilze Baltā galdauta svētkos iesaka uzcept sarkanā velveta kūciņas un sāļo “Napoleonu” 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kādai jābūt īstai lauku tortei? Konditores Ilzes Kupčas atbilde ir viņas ceptās tortes un kūkas, sauciet, kā gribat, pēc kurām ļaudis brauc pat no tāliem Latvijas novadiem. Par cepējas prasmēm liecina arī diplomu un balvu birums, tostarp trīs medaļas “Novada garša 2021” pārtikas ražotāju konkursā. Jābrauc ciemos.
Ilzes rīts sākas agri. Ap četriem pieciem, kad turpat Mārupes mājas garāžā, ko vīrs atvēlējis viņas meistardarbnīcai, top pirmais cepiens. Septiņos ceļas bērni, jāgatavo brokastis, abas lielākās atvases jāved uz skolu, mazāko trīsgadnieku bieži vien pieskata viena vai otra vecmāmiņa. Citādi jau tādu lērumu kūku nesacept.
Viņas tīmekļa pseidonīms ir Ilzīte Kūciņa – nācis ar Roberto Meloni, savulaik televīzijas raidījuma “La Dolce Vita” vadītāja, izdomu, savukārt zīmols “Dabas saldumu maģija”, ar kuru piedāvā kūkas, tortes un citus našķus, ir pašas radīts.
Savā ceptuvē viņa “Mājas Viesi” sagaida ar sarkanā velveta kūciņām un sāļo “Napoleonu” – abi ēdieni piemēroti arī Baltā galdauta svētkiem.
Konditore ar juristes diplomu
Izglītība un pirmā darba pieredze Ilzei saistīta ar tieslietām – izstudējusi par juristi, pastrādājusi tiesās, arī bāriņtiesā, bet ne īsta gandarījuma, ne pienācīga atalgojuma. Kad atskrējis pirmdzimtais, laika bijis atliku likām, jo mazais mierīgs. Ko darīt jaunai mammai – jācep kūkas! Ar kaimiņienes interneta veikala “Dabas dobe” palīdzību 2007. gadā pirmās, kā pati saka, aizgājušas tautiņās. Nopelnījusi 100 latus. Pie tieslietām vairs neatgriezās, jo konditoreja kļuva par patiesu aicinājumu nu jau 15 gadu garumā.
Visādi gājis pa šo laiku. Ilze neslēpj, ka aplauzienu netrūcis, līdz pat uzņēmuma maksātnespējai, taču uz ūdens allaž noturējis stiprais pamats – mājražošana. Arī tagad viņa ir mājražotāja un pie tā palikšot. Lai nebūtu vairs nepatīkamu pārsteigumu finanšu lietās, pati kursos apgūstot grāmatvedību. “Varbūt kādreiz par visu, ko nācies piedzīvot uzņēmējdarbībā, uzrakstīšu grāmatu,” konditore nosmaida un piebilst, ka kļūdas, pat ļoti sāpīgas, vērtē arī kā ieguvumu, no kā jāmācās.
Labu lēti nepārdod
Kūkās cepējas kreņķus un misēkļus nevarot just – tā ir cita pasaule, kurā savus noteikumus diktē pašas rokas un produktu kvalitāte. Lai izceptu labu kūku, visām sastāvdaļām jābūt kvalitatīvām. “Izmantoju lauku olas, kuras man piegādā gan no Saldus, gan Bauskas puses, ar veikala nemaz nemācētu strādāt! Sviestu, miltus, cukuru pērku veikalā, bet kūkas parāda, ka produktu kvalitāte mēdz būt atšķirīga. Piemēram, ja cukurs nav augstākā labuma, Pavlovas sanāk ķepīgas, ne tik kvalitatīvi milti nesabiezēs, un no tādiem biskvītu neuzcepsi,” par savu pieredzi stāsta konditore.
Labai mantai sava maksa, ko ik pa laikam nākas skaidrot pircējiem. Par produktu kvalitātes un cenas sakarībām viņai palicis prātā finansistes un pavārmākslas cienītājas Ilzes Auzeres, savulaik Jurkānes, padoms. “Ja kūkas, kuras tu cep no lauku olām, īsta sviesta, krējuma un citiem kvalitatīviem produktiem, pārdod lēti, man rodas jautājums, kāpēc tik lēti, varbūt tu necep no tik labiem produktiem? Ilzes teiktais lika aizdomāties, ka varu zaudēt klientu ne tāpēc, ka ceļu cenu, bet tāpēc, ka tā ir par zemu un rada aizdomas, ka gatavoju no lētiem produktiem, bet uzdodu par labiem,” spriež Ilze.
Īsta lauku torte?
Uz jautājumu, ko var saukt par īstu lauku torti vai kūku, Ilzei atbilde skaidra – ar biskvīta kārtām un vārītā krēma pildījumu. Pārējās sastāvdaļas katras saimnieces ziņā. Viņas lauku kūka allaž ir pircēju pasūtījumu augšgalā, pēc tam seko sarkanā velveta kūka un trauslais “Napoleons”.
Lauku kūka mantojumā no vecāsmammas un mammas, kuras šad un tad šo gardumu cepušas. No vecmāmiņas Marijas nākot gan kulinārais gēns, gan viedums par svarīgām dzīves vērtībām – ģimeni, svētkiem, kopīgām maltītēm. Vasaras kopā ar māsīcām pavadījusi pie vecvecākiem Saldus pusē, Rubā, kur bija sava kārtība – trīs ēdienreizes, šķīvim jābūt tukšam, citādi prom no galda netiksi. Vecmāmiņai bijis skarbs liktenis – agri zaudējusi mammu, kādu laiku nācies dzīvot bērnunamā, piedzīvojusi Otro pasaules karu. Pēckara laikā viens pēc otra sadzimuši 13 bērni, vienu zaudējusi. “Mēs tagad sūdzamies par laika trūkumu, bet kā viņa paspēja visu padarīt ar tik daudz bērniem, turklāt trūcīgos pēckara gados? Atceros, mājās vienmēr valdīja priekšzīmīga kārtība, katru dienu vecmāmiņai bija mugurā kleita ar tīru priekšautu un lakatu,” atmiņās par vasaras “nometnēm” Rubā dalās Ilze.
Konkursi uzmundrina
Šķiet, no vecāsmammas Marijas mazmeitai pūrā ticis arī jaudīgums. Ilzītei Kūciņai nav gana ar “Dabas saldumu maģiju”, viņa ķērusies vēl pie grāmatu rakstīšanas un iecerējusi izveidot kūku muzeju. Finiša taisnei tuvojas četrus gadus veidotais izdevums “Latvijas kūkas un vīni”, kas iecerēts trīs grāmatās. Nupat iesniegts projekta pieteikums finanšu atbalstam kūku muzejam ar mājvietu Mālpilī, četru hektāru lauku īpašumā ar senu namu, kurā saglabājusies maizes krāsns. Izpētījusi, ka kūku muzeja nav nekur citur pasaulē.
Kad aptrūkstas adrenalīna, jāpiedalās kādā konkursā. Ilzes krājumā ir vairākas Zemgales novadā izcīnītās uzvaras – gan 2013. gadā “Staburadzes” rīkotajā mājas tortu sacensībā, gan 2016. gadā “Rimi gardēžu” konkursa pusfinālā. Viņa lepojas ar “Pullman” viesnīcas 2017. gada Rīgas kūku festivāla 1. vietu kategorijā “Visgaršīgākā kūka”!
Gandarījums arī par pērn “Novada garšas” konkursā iegūtajām trīs godalgām – pa sudraba medaļai lauku mājas kūkai un trauslajam “Napoleonam” un bronza – ķirbju ievārījumam ar mango un marakujas gabaliņiem. “”Novada garša” mudina mājražotājus būt aktīvākiem, iepazīstināt ar sevi un arī neļauj pazust. Pasākumā saņemam papildu enerģiju darboties, dzirdam citu stāstus, iegūstam atziņas un varbūt pat atrodam sadarbības iespējas. Mūsdienās cilvēkiem patīk, ka gatavots “kā mājās”, ko var tieši mājražotājs, kura produkcijā ieguldīts ļoti daudz roku darba,” par konkursa ieguvumiem spriež Ilze. Pēc pirmā starta radies azarts nākamajam, kurā mērķēšot uz zeltu.
Ilzītes Kūciņas rekordi
Taču tas vēl nav viss – konditores rēķinā arī 300 kg torte, kas ar mammas un vīra palīdzību 28 stundas cepta uz kādu no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku jubilejām. Nebija gluži vienā gabalā, bet divas pa 100 kilogramiem un divas – 50. Ja reiz par rekordiem, tad augstākais cepiens sanācis septiņstāvīgs, kuru pusnaktī svinētāji kopā ar konditorēm likuši kopā kā lego būvi. “Kundzes balles kleitās un kungi uzvalkos smērēja krēmu un rotāja, pasākums izdevās jautrs un draudzīgs.” Uz jautājumu, vai arī meistariem gadās pa kādam misēklim, Ilze atceras gadījumu, kad no pārpūles nespējusi noturēt desmit kilogramu kūku un tā nokritusi uz grīdas, bet pie durvīm jau zvanījis pasūtītājs. “Sunim tā bija svētku diena, bet es cepu otru torti un paspēju pat pāris stundas līdz pasniegšanai.” Tāds, lūk, Ilzītes Kūciņas piedzīvojums ar laimīgām beigām!
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
3 zelta padomi uzņēmējdarbībā
• Par labu produktu, kas gatavots no kvalitatīvām izejvielām, nav jābaidās prasīt atbilstošu cenu.
• No kļūdām jāmācās, tās arī norūda.
• Konkursi ļauj pilnveidot savu meistarību un daudzināt zīmola vārdu.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
“Novada garša” ir pasākumu kopums, kuru kopš 2019. gada rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
“Novada garša” piedāvā:
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – bezmaksas dalību katalogā www.novadagarsa.lv (reģistrēts teju 1000 mazo ražotāju visā Latvijā).
• Mazajiem ražotājiem un mājražotājiem – dalību “Pārtikas produktu kvalitātes konkursā”, kurā starptautiska ekspertu (šefpavāri, pārtikas tehnologi) žūrija sniedz vērtējumu par produktu un rekomendācijas tā pielietošanā/kvalitātes uzlabošanā.
• Izglītības iestāžu pavāriem un ēdinātājiem – lai celtu šīs profesijas prestižu sabiedrībā, iespēju pilnveidot un atsvaidzināt zināšanas pavārmākslā, piedaloties konkursā “Mana novada garša”, kurā mentoru – Latvijas pazīstamāko šefpavāru – vadībā var sacensties par labākā titulu, piedalīties praktiskās meistarklasēs, kā arī iepazīt jaunākās tendences un tehnikas pavārmākslā.
Patērētājiem un sabiedrībai kopumā:
• vienuviet apkopotu informāciju par pašmāju mazajiem ražotājiem un mājražotājiem,
• ik vasaru četros Latvijas reģionos iespēju piedalīties publiskos pasākumos (atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī), kuros var iepazīt reģionu mazo ražotāju un vietējo krodziņu šefpavāru piedāvājumu.
Uzziņa
Ilzes Kupčas “Dabas saldumu maģija”
• Mājražotāja kopš 2007. gada ar zīmolu “Dabas saldumu maģija”.
• Kūkas cep jau ceturtajā paaudzē arī no mantotām receptēm.
• Rīko kūku gatavošanas meistarklases.
