Kāda zivju eļļa labāka 0
Kāda veida zivju eļļu labāk lietot – šķidrā formā vai kapsulās. Pats dzeru šķidro zivju eļļu, taču dažādās publikācijās lasu, ka, piemēram, sirds dakteri saviem pacientiem to iesaka kapsulās. Negribētu atteikties no šķidrās zivju eļļas lietošanas, jo tā ir lētāka un tas man ir būtiski. Arnolds Lācis Jelgavā
Uzturā lietotu zivju, kā arī zivju eļļas un tīru omega-3 preparātu ļoti labvēlīgā ietekme uz sirds un asinsvadu veselību pierādīta daudzos pasaulē veiktos pētījumos. Piemēram, ilggadīgā pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 90 tūkstoši sieviešu, kas uzturā pastiprināti lietoja zivis, tika pierādīts, ka viņām ir mazāks risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām vai nomirt no koronārās slimības. Kardioloģijā omega-3 polinepiesātināto taukskābju efektivitāte netiek apšaubīta, turklāt tās arī mazina iekaisuma procesus organismā. Veselam cilvēkam nepieciešamais omega-3 taukskābju daudzums ir ap 650 mg dienā. Lai to nodrošinātu ar uzturu, vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā būtu jāapēd 200 gramu vai ik dienu vidēji 80 – 100 g treknu jūras zivju. Piemēram, lasis būtu jāapēd vidēji 50 – 125 g, forele 80 – 100 g, siļķe 40 – 80 g, skumbrija 56 – 240 g, menca 350 – 640 g dienā. Ieteicamas arī sardīnes, reņģes, āte, tuncis (arī konservēts) un dažādi vēžveidīgie. Zivis organismā uzsūcas vislabāk, norāda ārsti, tādēļ tās jāiekļauj ēdienkartē gan veselam cilvēkam, gan sirds slimniekam. Ja ar zivīm uzturā tomēr neizdodas organismu nodrošināt ar tam nepieciešamo taukskābju daudzumu, visvienkāršāk tās uzņemt, lietojot omega-3 saturošu uztura bagātinātāju (zivju eļļu).
Pirms tās iegādes vislabāk būtu pakonsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu, jo aptiekās zivju eļļas klāsts ir ļoti plašs un atšķirīgs. Zivju eļļa pieejama gan šķidrā veidā ar dabisku garšu vai, piemēram, citrona garšu, gan kapsulētā veidā.
Tās sastāvā var būt dabiskie vitamīni A un D (zivju eļļā, kas iegūta no mencu aknām), gan arī klāt pievienots E vitamīns, kas eļļu saglabā svaigu. Turklāt bez receptēm pieejamo omega-3 taukskābju jeb zivju eļļas preparātu sastāvā ir atšķirīgs taukskābju daudzums, devā var būt pat tikai 150 – 300 mg omega-3 taukskābju (tādā gadījumā iesaka lietot vairākas kapsulas dienā), savukārt pārējie preparātā iekļautie tauki pieder citām taukskābju grupām. Atšķiras arī zivju eļļas cena – kapsulās fasētā ir dārgāka nekā šķidrā.
Savukārt sirds un asinsvadu slimniekiem jeb riska grupas pacientiem jau ir nepieciešami 800 – 1000 mg omega-3 taukskābju dienā. Tādēļ pacientiem, kas ārstējas pēc miokarda infarkta vai kam ir sirds mazspēja vai citas nopietnas sirds asinsvadu kaites, kardiologi izraksta zivju eļļas medikamentu, kas satur augsti attīrītas un koncentrētas omega-3 polinepiesātinātās taukskābes etilestera formā un tikai kapsulu fasējumā. Viena kapsula nodrošina 1000 mg (1 g) omega-3 taukskābju dienā. Atšķirībā no parastās zivju eļļas etilesteris kapsulās cilvēka organismā uzsūcas pamazām 24 stundu laikā, tādējādi visu diennakti aizsargājot augsta riska pacienta sirds veselību. Tas arī nosaka kardiologu izvēli par labu šim omega-3 preparātam. Pacientam tas vidēji izmaksā 20 latus mēnesī.
Ja zivju eļļu lieto profilaksei, kādu veidu labāk izvēlēties – kapsulās vai šķidrajā formā? Kapsulās tā saglabājas ilgāk un neoksidējas, bet šķidrās zivju eļļas iepakojums pēc tā atvēršanas jāizlieto triju mēnešu laikā un jāglabā ledusskapī. Pudelīte jāsargā no tiešiem saules stariem.
Tā kā garšas receptori atrodas mutē, zivju eļļu kapsulā ir patīkamāk lietot.
Kapsula zivju eļļu arī pasargā no priekšlaicīgas izšķīšanas kuņģa skābē un tā veiksmīgi nokļūst līdz tievajām zarnām, kur izšķīst un uzsūcas. Tomēr tiek atzīts, ka neatkarīgi no tā, vai zivju eļļu lieto kapsulās vai šķidrā veidā, tā galu galā vienlīdz labi absorbējas (uzsūcas) organismā. Svarīgāk ievērot ieteikumu – zivju eļļu kapsulā vai šķidrā veidā lietot maltītes laikā.
Jāpiebilst, ka laba alternatīva zivju eļļai ir linsēklu eļļa, jo tās sastāvā arī ir gan omega-3, gan omega-6 polinepiesātinātās taukskābes. Linsēklu eļļu var pievienot salātiem vai lietot divas reizes dienā pa tējkarotītei.
Raksta sagatavošanā konsultēja kardioloģe Iveta Mintāle, ārsts Uģis Klētnieks un gastroenteroloģe Gaļina Čui
