Kāda varētu būt reakcija, ja mēs slēgtu robežu ar Krieviju? Skaidro jurists 0
Kāda varētu būt reakcija, ja mēs slēgtu robežu ar Krieviju? TV24 raidījumā “Globuss” ar viedokli dalās Latvijas Cilvēktiesību centra jurists, BA “Turība” pasniedzējs Edgars Oļševskis.
Diskutējot par iespēju uz Latvijas – Krievijas robežas, piemēram, izbūvēt mūra sienu, Olševskis sacīja, ka ilgtermiņā tas tāpat neko neatrisinās, jo, piemēram, kara gadījumā ar dažādām tehnoloģijām to varētu sagraut dažu stundu laikā.
Viņš norāda, ka robežu slēgšana, ir žests, ko lūdza Ukraiņu ministri.
Jurists gan uzsver, ka tādā veidā var būt apgrūtināta arī to cilvēku iekļūšana Eiropas Savienībā, kuri bēg no Krievijas vai Baltkrievijas savu politisko uzskatu dēļ.
Olševskis skaidro, ja politiķi izšķiras par pilnīgu robežu slēgšanu, tad jāpadomā, kā rīkoties, ja, piemēram, notiek provokācijas: “Kā mēs reaģējam uz tām? Vai mēs pielietojam spēku?(…) Jo provokācijas noteikti sekos, tas ir gandrīz vienīgais, kas viņu rīcībā ir palicis.”
Jau ziņots, ka ES ir pieņēmusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas transporta jomā aizliedz šo valstu autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus uz ES, kā arī liedz Krievijas karoga kuģiem piekļūt ostām.
Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tajā skaitā oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem.
Latvija kopā ar kaimiņvalstīm ir viena no iniciatorēm šīs sankciju pakotnes pieņemšanai.
Ņemot vērā iespējamos atbildes soļus, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aicina Latvijas pārvadātājus rūpīgi sekot līdzi lēmumiem šajā jomā un nodrošināt Krievijā un Baltkrievijā esošo transportlīdzekļu nogādāšanu atpakaļ ES valstīs.
Daži izņēmumi attieksies uz būtiskām precēm, piemēram, lauksaimniecības un pārtikas produktiem, humāno palīdzību, kā arī pasta pārvadājumiem.
Ierobežojumu pieņemti piektajā sankciju pakotnē, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
