“Kāda sū*a pēc man atkal būs jāmaksā, kad kāds teiks, ka “airBaltic” ir plaukstošs uzņēmums?” latvieši ir nokaitināti 0
AirBaltic nedienas nevienam nav noslēpums, un tagad, kad atkal medijos pavīd ziņas, ka, iespējams, būs nepieciešams valsts jeb nodokļu maksātāju atbalsts, iedzīvotāji ir satraukti un, godīgi sakot, dusmīgi. Viens drosmīgais savas sajūtas izstāstījis arī, zvanot uz TV24 raidījumu “Uz līnijas”.
“Esmu nodokļu maksātājs. Tik daudz naudas airBaltic jau samaksāts, tagad atkal parādās jaunumi, ka nepieciešama nauda. Kāda sūda pēc man atkal būs jāmaksā, kad kāds teiks, ka “airBaltic” ir plaukstošs uzņēmums?” viņš jautā Ģirtam Dubkēvičam, Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram (PRO).
“Lielākā problēma ir tajā, ka valdība kopā ar uzņēmumu ilgstoši ir maldinājuši sabiedrību, sakot, ka šie finanšu līdzekļi tiks atgūti,” viņš atbild, ka kovida laikā jau bija jāsaprot, ka uzņēmums nespēj ģenerēt ienākumus. Šis esot viens no piemēram, kad neveiksmīga komunikācija ir pāraugsi gadu laikā par maldinošu komunikāciju.
Jau ziņots, ka maijā Valsts kontrole nāks klajā ar vairākiem aktuāliem revīziju ziņojumiem, no kuriem viens būs par valsts veiktajiem ieguldījumiem nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pavēstīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Viņš atzina, ka ar “airBaltic” saistītie jautājumi Valsts kontroles redzeslokā ir vairākus gadus. Jau 2021.gadā Valsts kontrole esot sniegusi Satiksmes ministrijai (SM) ieteikumu rūpīgāk uzraudzīt valsts veiktos ieguldījumus šajā kapitālsabiedrībā, bet SM šo ieteikumu faktiski neesot ieviesusi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Valsts kontrole nolēma veikt atkārtotu revīziju par šo pašu jautājumu, atzina Korčagins.
Valsts kontrolieris solīja, ka revīzijas rezultātā daudzas lietas tiks “saliktas pa plauktiem”, lai būtu skaidrāks, kurš ko lēma, kurš ko solīja, un uz kuru solījumu piepildīšanu sabiedrība pamatoti varēja cerēt.
Noslēgumam tuvojoties arī revīzija saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) medicīniskā atbalsta spējām. Tajā revidenti noskaidro, cik daudz un kādā veidā NBS un civilie mediķi ir gatavi sniegt medicīnisko palīdzību karavīriem kara gadījumā.
Lūgts atklāt, kādi galvenie secinājumi iezīmējas šajā revīzijā, Korčagins atbildēja, ka tas būtu pāragri, tomēr pagaidām izskatās, ka ir vēl “gana daudz darāmā”, tai skaitā, piemēram, kavējas Krīzes vadības centra darbības uzsākšana, kas bija plānota jau janvārī, tāpat vairākos likumos vēl neesot izmainīta kārtība, kā iestādēm jāsadarbojas krīžu gadījumā. “Šīs lietas ir tādas, kas kavē gan NBS, gan dažādu civilo institūciju sadarbību un gatavību gan civilajām, gan militārajām krīzēm,” sacīja Valsts kontrolieris.
Maija sākumā esot sagaidāms arī Valsts kontroles revīzijas ziņojums par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu publiskajā sektorā. Daudzas institūcijas to patlaban attīsta, citas baidās to darīt, bet dažas jau ir “uzkāpušas uz tādiem vai citādiem grābekļiem, ieviešot šos risinājumus,” sacīja Korčagins. Viņš cer, ka gaidāmās revīzijas atzinums būs interesants arī jaunizveidotajam Nacionālajam mākslīgā intelekta centram.
Korčagins solīja, ka Valsts kontrole dalīsies arī savā pieredzē, kā mākslīgā intelekta risinājumi var atvieglot un efektivizēt iestādes darbu. Valsts kontroles informācijas tehnoloģiju auditori esot radījuši risinājumus, kas palīdz ar mazākiem resursiem izdarīt lielāku darbu – aptvert vairāk darījumu, pārbaudīt vairāk grāmatojumu un skaitļu.
Valsts kontrolieris piebilda, ka šī vēl nebūs revīzija, kurā izvērtēta iestāžu rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konkrētajā gadījumā mērķis esot “uzzīmēt bildi, kas vispār notiek,” identificēt šķēršļus, kas kavē mākslīgā intelekta risinājumu attīstīšanu publiskajā sektorā, kā arī izgaismot labās prakses piemērus, lai iedrošinātu citus.
