Kāda šobrīd ir vidējā “normālas dzīves cena”? Tāda, kāda daudziem pat sapņos nerādās 227
Normālas dzīves vidējā “cena” (t.i. cik vajadzētu mēnesī pelnīt, lai varētu normāli dzīvot) kopš pagājušā gada ir pieaugusi par € 235 un sasniegusi € 1881 mēnesī, tā šovakar savā Facebook kontā ierakstījis sociologs Arnis Kaktiņš.
“Vēl tikai pirms 10 gadiem normālai dzīvei vidēji Latvijā pietika ar € 1055, bet pirms 20 gadiem ar tikai € 610!
Savukārt, ja skatāmies “normālās dzīves” izmaksu inflācija – deflācija (rēķināta kā aktuālais gads pret iepriekšējo gadu), tad sanāk, ka salīdzinot ar 2022.gadu, šogad (jūlijā) Latvijas iedzīvotāju vērtējumā normālas dzīves nodrošināšanai vidēji mēnesī ir jau jāpelna par 14% vairāk,” tā liecina Kaktiņa teiktais.
Banku analītiķi: Būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamata gaidīt
Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamata gaidīt, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka starp nozarēm novērojamas krasas atšķirības. Lielāko negatīvo ietekmi uz ekonomikas veikumu otrajā ceturksnī ir veidojis kritums apstrādes rūpniecībā (-7,9%), lauksaimniecībā (-6%) un transporta un uzglabāšanas nozarē (-4,9).
Apstrādes rūpniecībā lejupslīde ārējo apstākļu ietekmē vēl tuvākos ceturkšņus saglabāsies un situācijai stabilizējoties, izaugsme būs krietni mērena, informē Gašpuitis. Lauksaimniecību smagi skāra laikapstākļi, kas to nežēloja arī trešajā ceturksnī, tādēļ negatīvā ietekme šogad saglabāsies. Savukārt transporta un uzglabāšanas nozari ietekmē tranzīta plūsmu samazinājums, ko daļēji kompensē izaugsme gaisa transporta nozarē.
No pozitīvā aspekta Gašpuitis izceļ pieaugumu būvniecības (+15,4%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) (+10,1%) nozarēs. Ekonomists uzskata, ka būvniecība, neskatoties uz sarežģīto situāciju, saglabās pieaugumu, ko virzīs Eiropas fondu ieplūde. Straujā izaugsme parādās arī dēļ iepriekšējā gada krituma. Savukārt IKT veikums ekonomistu patīkami pārsteidz, jo izaicinājumi netrūkst arī šai nozarei un, piemēram, Igaunijā tā piedzīvo ievērojamas korekcijas.
No izlietojuma puses redzams, ka inflācijas ietekmē ir sarucis mājsaimniecību patēriņš (-1,2%). Tāpat krities eksports (-1,5%), taču šī krituma ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) kompensē importa samazinājums (-2,9%). Jau minētie Eiropas fondi ir veicinājuši investīciju pieaugumu (+5,1%), kas turpmāk būs nozīmīgs faktors ne tikai būvniecības nozarei, bet arī visai ekonomikai. Tādēļ kritisks moments būs tieši birokrātijas spējai plūsmas bez lieliem kavējumiem novadīt līdz uzņēmējiem.
Gašpuitis prognozē, ka eksportā situācija uzlabosies pakāpeniski, līdz ar patērētāju pirktspējas un pārliecības atgriešanos, kas visdrīzāk nostiprināsies uz nākamā gada vidu.
Tikmēr atlikušajā gadā izaugsmei pakāpeniski atjaunosies privātā patēriņa aktivitāte, norāda ekonomists. Inflācija turpinās sarukt un reālais algu pieaugums gada atlikušajā gada mēnešos kļūs pārliecinošāks un darba tirgus atdzisīs nenozīmīgi. Tādēļ iekšzemes patēriņš nedaudz atgūsies, uzturot ekonomisko aktivitāti nelielā plusā, īpaši, ja ziema būs pretimnākoša, nosakot enerģijas rēķinus.
Tādēļ pretēji kaimiņvalstīm, Latvijas ekonomika šogad varētu uzrādīt nelielu izaugsmi 0,4% apmērā un paātrināties līdz 2,5% nākamgad, prognozē Gašpuitis.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka noskaņojuma rādītāji un citi operatīvie dati lielas izaugsmes cerības nesniedz arī trešajam ceturksnim.
Puķe norāda, ka “ekonomikas motors ir noslāpis”. Ekonomiste skaidro, ka vājināšanos otrajā ceturksnī no IKP izlietojuma aspekta nosaka neliels iedzīvotāju patēriņa, investīciju un eksporta samazinājums. Ņemot vērā, ka iekšējās un ārējās pieprasījuma vajadzības otrajā ceturksnī mazinājās, tās spēja segt esošās noliktavu un veikalu plauktu rezerves, mazinot nepieciešamību pēc importa.
Privātais patēriņš pēc negaidīti, pat neticami augstā kāpuma pērnā gada pēdējā ceturksnī kļūst arvien vājāks, un kādu būtiskāku uzlabojumu var gaidīt vien rudenī, kad cīņā “inflācija pret algu pieaugumu” beidzot sāks virsroku ņemt algas, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju, prognozē ekonomiste. Rudens gan nāks ar kārtējiem apkures sezonas izaicinājumiem, tomēr Puķe domā, ka šajā sezonā esam tiem krietni sagatavotāki.
“Investīciju dinamika atgādina mēģinājumu piedarbināt transportlīdzekli ar gandrīz izlādējušos akumulatoru – neliela rūkoņa, un tad noslāpst. Investīciju līmenis gada pirmajā ceturksnī pēc ilgstoša klusuma “ierūcās” negaidīti, tomēr ticami skaļi, kas gan pamatā skaidrojams ar prāvu ekspluatācijā nodotu investīciju projektu birumu. Bet ar to arī rūkoņa beidzās, un otrajā ceturksnī jau atkal ir nepatīkams klusums. Reizēm gan tas mulsina, jo ikdienā visapkārt redzam milzum daudz būvdarbu. Iespējams, ka investīciju līmenis nav novērtēts un tiks pārskatīts līdz ar jauniem ekspluatācijā nodotiem prāvākiem projektiem,” pauž Puķe.
Ekonomiste atzīst, ka ne pārāk iepriecinoša dinamika ir arī Latvijas preču un pakalpojumu reālajam eksportam, kur galveno izaugsmes vilcēja lomu ir pārņēmis pakalpojumu sektors, preču eksportam iepaliekot. Koksnes produktu eksportam turpinās vājuma periods – būvniecības bremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs ir mazinājusi pieprasījumu. Arī cenas saglabājas zemas, ko lejupvērsti ietekmē arī vētru un mizgraužu postījumi Eiropā, kas palielinājuši lētu, sliktākas kvalitātes kokmateriālu pieejamību.
Preču eksporta grupā šogad sliktas ziņas arī graudu eksportam – laikapstākļu dēļ bojāta graudu kvalitāte (attiecīgi arī pārdošanas cena), pat nerunājot par daļu pilnībā izpostītās ražas. Līdz ar to nav pamata lielam optimismam par eksporta izaugsmi līdz pat gada izskaņai, rezumē Puķe.
Kopumā ekonomiste secina, ka “vāji darbojas gan Latvijas ekonomikas iekšdedzes dzinējs (iekšzemes pieprasījums), gan ārdedzes dzinējs (ārējais pieprasījums) un atvasaru, vismaz makroekonomiskajos rādītājos, diez vai šogad sagaidīsim”.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš secina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir atkal nokļuvusi mīnusos. Inflācija, joprojām relatīvi augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un ārējā pieprasījuma mazināšanās mūsu eksporta tirgos, kā arī Krievijas sāktā kara turpināšanās Ukrainā, joprojām ir galvenie faktori, kas kavē Latvijas ekonomikas attīstību un tādēļ būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamats gaidīt.
Augstās inflācijas dēļ Latvija ekonomika turpina augt eiro izteiksmē, taču arī šis kāpums kļūst lēnāks un otrajā ceturksnī Latvijas IKP eiro izteiksmē bija par 5,8% lielāks nekā pirms gada, pēc 9,8% kāpuma pirmajā ceturksnī, informē Āboliņš.
Lai arī Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī bija nedaudz mazāks kā pērn, situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs ir ļoti atšķirīga. Piemēram, informācijas pakalpojumu izlaide pieauga par 10,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mākslas un atpūtas pakalpojumu – par 8,7%, izglītības – par 7,2%, un būvniecības – par 15,4%.
Pēc Āboliņa teiktā, ļoti straujais kāpums būvniecībā lielā mērā ir saistīts ar ES fondu investīciju pieaugumu. Publiskā sektora investīcijas Latvijā šogad augušas par vairāk nekā 30% un būvniecībā pagaidām vēl pilnā mērā nejūt arī procentu likmju pieaugumu. Piemēram, jūnijā, neskatoties uz EURIBOR ievērojamo kāpumu, Latvijā izsniegts augstākais viena mēneša jauno hipotekāro kredītu apjoms vismaz kopš 2008.gada.
“Tas ir nedaudz pārsteidzoši, tomēr jāņem vērā, ka tas ir daļēji saistīts ar jau iepriekš uzsākto projektu pabeigšanu, kur pārdošanas līgumi bija parakstīti jau iepriekš. Jaunu projektu sākšana šobrīd mazinās un tādēļ procentu likmju pieaugumu būvniecībā mēs jutīsim tikai turpmākajos ceturkšņos,” skaidro Āboliņš.
Pretstatā pakalpojumu nozarēm, otrajā ceturksnī ir samazinājusies izlaide lauksaimniecības, rūpniecības, tirdzniecības un transporta nozarēs. Āboliņš skaidro, ka kritums rūpniecībā un transportā lielā mērā ir saistīts ar vāju ārējo pieprasījumu, un tas, visticamāk, turpināsies vismaz līdz šī gada beigām.
Neskatoties uz inflācijas kritumu, izaugsmes un biznesa noskaņojuma rādītāji Eiropā pasliktinās, un, piemēram, hipotekārās kreditēšanas kritums Vācijā ir ievērojami lielāks nekā pie mums, kas negatīvi ietekmēs Vācijas būvniecības nozari. Savukārt, lauksaimniecībā šogad ir bijuši nelabvēlīgi laika apstākļi, un tas negatīvi ietekmēs mūsu eksporta apjomus gada otrajā pusē, norāda Āboliņš.
Arī Latvijā inflācijas kritums pagaidām nav veicinājis patēriņa pieaugumu, atzīst ekonomists. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību patēriņš otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās saruka par 1,2% un eiro izteiksmē pieauga tikai par 8,7%, neskatoties uz 12% algu pieaugumu šajā laikā.
Bez inflācijas mājsaimniecības šobrīd izjūt arī EURIBOR likmju kāpumu, taču tas pilnībā nevar izskaidrot patēriņa kritumu, akcentē Āboliņš. Likmju pieaugumu ļoti izjūt mājsaimniecības ar lieliem hipotekāriem kredītiem, taču Latvijā kopumā mājsaimniecību hipotekāro kredītu maksājumi veido relatīvi nelielu daļu no izdevumiem.
Āboliņš prognozē, ka līdz gada nogalei Latvijas IKP izaugsme gan varētu atgriezties nelielos plusos, taču lielu izaugsmi pagaidām nav pamata gaidīt. Līdz ar inflācijas kritumu iedzīvotāju pirktspēja sāks uzlaboties, un tādēļ Latvijas IKP šogad varētu palikt pagājušā gada līmenī.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka otrais ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti “taupīgi”. Šo tēriņu slogs spieda lejup privāto patēriņu, tas gada griezumā samazinājās pirmo reizi kopš 2021.gada sākuma.
Savukārt pasaules mājokļu tirgu krīzes un Eiropas rūpniecības recesijas ietekme uz ražotājiem jau izpaudās spēcīgi, tāpēc statistikas ailēs redzam sliktākos eksporta dinamikas datus kopš 2020.gada trešā ceturkšņa, norāda Strautiņš.
Līdz ar to ceturtdien izziņotie precizētie otrā ceturkšņa dati neiepriecina – IKP gada griezumā samazinājās par 0,5%. Strautiņš skaidro, ka pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. Kopproduktu mazināja produktu nodokļu iekasēšanas kritums reālā izteiksmē, kā arī daļēji ir joprojām augstās inflācijas atspulgs.
Rēķinot sezonāli izlīdzināti, kas labāk attēlo “patieso” tendenci, pievienotā vērtība gada laikā pat ir pieaugusi par 0,3%, tāpat kā pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar gada sākumu IKP samazinājās par 0,3%, bet pievienotā vērtība tikpat daudz pieauga.
Strautiņš vērš uzmanību, ka ražojošajām nozarēm otrais ceturksnis bijis patiesi skarbs, lauksaimniecība un mežsaimniecība gada griezumā saruka par 6%, bet apstrādes rūpniecība pat par 7,9%.
Pakalpojumu nozarēm kopumā klājas labāk, bet arī ļoti dažādi, norāda ekonomists. Labi klājās tām nozarēm, kas, tēlaini izsakoties, darbojas bezsvara stāvoklī, piemēram, informācijas un sakaru pakalpojumi gadā auguši par 10,1%, bet komercpakalpojumi par 2,3%. Strautiņš norāda, ka informācijas un sakaru pakalpojumiem klātos vēl labāk, ja vien nebūtu krituma sakaru pakalpojumos par 4,3%. Ekonomistam nav skaidrs, kā tiek panākts pievienotās vērtības kritums nozarē, kuras pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji izmanto arvien vairāk.
Programmēšanā un informācijas pakalpojumos – uz eksportu izteikti orientētajos nozares segmentos – pieaugums gada laikā bija attiecīgi bijis 14,5% un 18,3%. Augušas arī izmitināšana un ēdināšana par 4,3%, bet māksla, izklaide un atpūta par 8,7%. Turpretim pakalpojumu nozarēm, kas nodarbojas ar fizisku objektu pārvietošanu – transportam (-4,9%) un tirdzniecībai (-1,6%) – klājies bēdīgi.
“Smago” un “vieglo” nozaru dažādos likteņus labi atspoguļo krasi atšķirīgās preču un pakalpojumu eksporta izmaiņas, attiecīgi -5,4% un +9,8%. Strautiņš uzsver, ka pakalpojumu eksportētāji šādus panākumus guvuši brīdī, kad tranzītā krīze padziļinās, tātad tam vienkārši vairs nav makro līmeņa ietekmes.
Noskaņojuma rādītāji Eiropas rūpniecībā un celtniecībā, būvatļauju izsniegšana un citi preču eksporta nākotni zīmējošie dati turpina kopumā pasliktināties, informē Strautiņš. Latvijas rūpnieku noskaņojums ir viegli, bet stabili negatīvs. Ekonomists secina, ka gada otrajā pusē preču eksportētāji vēl turpinās cīnīties ar dzīves grūtībām, kuras drīzāk pieaugs, nevis kļūs mazākas.
Savukārt patēriņa perspektīvas ir daudz labākas, uzskata Strautiņš. Reālo algu dinamika gada beigās salīdzinājumā ar gada sākumu būs kā diena pret nakti. Tāpat daudzsološi ir dati par ES fondu apguvi. Gada pirmajā pusē ekonomiku ļoti stimulēja sabiedriskā sektora aktivitātes, valdības patēriņš auga par 6,3%, bet ieguldījumi pamatlīdzekļos par 7,8%. Strautiņš uzskata, ka sagaidāms līdzīgs, varbūt nedaudz mazāks kāpums atlikušajos divos ceturkšņos.
Tāpat Strautiņš prognozē, ka spēcīgāks iekšzemes pieprasījuma nozaru sniegums gada izskaņā IKP koprezultātu šogad uzlabos.
Savukārt “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka Latvijas tautsaimniecība buksē, jo divi lielie ekonomikas “vaļi” – patēriņš un eksports – būtiski savārguši. Ekonomiku no lielāka krituma šobrīd glābj ES fondu veicināts investīciju kāpums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie jaunākie dati saskan ar “Swedbank” augustā publicētajām prognozēm par Latvijas ekonomikas stagnāciju 2023.gadā.
Patēriņš sarūk – augstā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums atspoguļojas zemākos mājsaimniecību tēriņos, secina Zorgenfreija. Pārtikas cenas Latvijā pēc straujā kāpuma 2022.gadā bija vairāk nekā par 5% augstākas nekā Eiropas Savienībā vidēji, kamēr ienākumu līmenis mūsu sabiedrībā par vairāk nekā 25% atpaliek no Eiropas vidējā. Līdz ar to nav brīnums, ka redzam patērētājus samazinām tēriņus par pārtiku.
Tai pat laikā CSP ziņo, ka pieauguši tēriņi transporta līdzekļu iegādei. Zorgenfreija skaidro, ka pirmreizējās auto reģistrācijās vērojama izteikta tendence, ka strauji aug jauno auto reģistrācija. Uzņēmumu pusē tas ir rezultāts nesenajai reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai.
“Bet, ja domājam par mājsaimniecību sektoru, tad fakts, ka tēriņi transporta līdzekļu iegādei ir palielinājušies, visdrīzāk stāsta par lielo sabiedrības nevienlīdzību. Viena daļa sabiedrības ierobežo pārtikas pirkumus, bet cita – izbrauc no salona jaunā auto,” secina Zorgenfreija.
Ekonomistes ieskatā labās ziņas ir tas, ka vidējā patērētāja pirktspēja lēnām atgriežas, jo algas jau šobrīd aug straujāk par cenām. Tomēr “Swedbank” prognozē, ka iepriekšējo pirktspējas līmeni darbinieki sasniegs vien 2025.gadā. Tādēļ patēriņš varētu vēl dažus ceturkšņus būt salīdzinoši vājš, un atgriezīsies pie straujākiem pieauguma tempiem vien pamazām.
Eksportā uzlabojumus neredz – kritums turpinās. Zorgenfreija skaidro, ka stāsts saglabājas nemainīgs – kopā ar pasaules preču tirdzniecības tendencēm rūk arī Latvijas preču eksports. Nozaru pusē tas uzskatāmi redzams apstrādes rūpniecības rādītājos, kas turpina lejupslīdi. Līdz ar to nav pārsteigums, ka apstrādes rūpniecība bija tas sektors, kurā pievienotā vērtība otrajā ceturksnī krita visstraujāk.
Galvenokārt šis vājums saistāms ar būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus krīzi galvenajās partnervalstīs, norāda ekonomiste. Drīza un strauja atgūšanās šajos tirgos netiek prognozēta, jo attīstību, īpaši mājokļu būvniecībā, kavē augstās centrālo banku procentu likmes. “Swedbank” prognozē, ka procentu likmju samazināšanās gaidāma vien nākamā gada otrajā ceturksnī.
“Bet ir arī pozitīvi stāsti. Pakalpojumu eksportā turpinās pieaugums, ko veicinājusi gan gaisa transporta izaugsme un tūrisms, gan arī IKT un citu biznesa pakalpojumu eksporta kāpums. Spēcīgais eksports noteikti arī ir viens no iemesliem, kas palīdzējis IKT sektoram kopumā uzrādīt otru straujāko pievienotās vērtības izaugsmi starp visām tautsaimniecības nozarēm,” pauž Zorgenfreija.
Ekonomiste izceļ arī straujāk augošo nozari – būvniecību, kurā, pateicoties ES fondu ieplūdei ekonomikā, pret pērno gadu vērota izaugsme 15,4% apmērā. Tas arī palīdzējis augt investīciju apjomam par 5,4%. Tikmēr citas investīciju komponentes, piemēram, ieguldījumi intelektuālajā īpašumā, vai mašīnās un iekārtās nav auguši, vai ir pat sarukuši.
IKP datos atrodami arī signāli par to, kas nosaka cenu līmeņa izmaiņas ekonomikā, vērš uzmanību Zorgenfreija. Ja 2021. un 2022.gada laikā cenu līmeņa kāpuma galvenais noteicējs bija uzņēmumu peļņas pieaugums, tad šogad galvenais atbildīgais ir darbinieku atalgojums. Otrajā ceturksnī uzņēmumu peļņa pat ir sarukusi pret pērno gadu, kamēr darbinieku atalgojums turpinājis strauji augt. Ekonomiste sagaida, ka arī turpmāk algu pieaugums saglabāsies straujš, bet cenu pieaugums mazināsies, kā rezultātā uzņēmumu peļņas cietīs.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.
