Kūlums šogad iespaidīgs. Zemnieki par graudu ražu un tās pārdošanu 0
Graudu kulšana Latvijas laukos sākās atšķirīgā laikā. Zemgalē – jau jūlija sākumā, Latgalē un Vidzemes austrumdaļā – vien jūlija beigās, kad, piemēram, Zemgalē un Kurzemē rapši un ziemas kvieši dažviet jau bija nokulti. LLKC Augkopības nodaļas eksperti vērtē – ja dabas apstākļi būs labvēlīgi, ziemas kviešu vidējā ražība Latvijā varētu pārsniegt piecas tonnas no hektāra un vērš uzmanību, ka bažas rada rudzu lauki, kur, pēc aplēsēm, ir 30–50% veldres. Ziemas rapšu vidējais ražas līmenis varētu būt aptuveni 3 t/ha.
(Aptauju Agro Tops veica 29.–30. jūlijā.)
Valdis Circenis, Trikātas pagasta ZS Jaunstrūkas un ZS Irbītes saimnieks:
– Kulšanu sākām tāpat kā pērn – jūlija ceturtajā nedēļā. Agrāk kulšana sākās jūlija beigās. Patlaban esam nokūluši agrās ziemas kviešu šķirnes. Vidējā ražība ir nedaudz vairāk kā 5 t/ha. Esam sākuši kult vidēji agrīnās kviešu šķirnes, tām ir labāka ražība – 6–7 t/ha, arī kvalitāte graudiem ir labāka. Nokūlām pusi no 210 ha sētajiem rapšiem. Vidējais kūlums ir labs – 4 t/ha. Latvijas rudzu līnijšķirnei ‘Kaupo’ ražība ir 5 t/ha. Ceram visas iepriekš nosauktās kultūras, ja dabas apstākļi ļaus, nokult nākamo divu nedēļu laikā. Pupas un auzas sāksim kult augusta beigās vai septembra sākumā. Patlaban jūlija pēdējās dienās secinājums par ražu – tā ir vidēja un laba. Rekordražas nebūs. Iemesls – Ziemeļvidzemē nokrišņi pārsniedza normu. Kaltēšanas izmaksas šajā sezonā būs daudz augstākas nekā pērn, pirksim vairāk gāzi un dīzeļdegvielu.
Rapšus pārdosim Jogevā, Igaunijā. Tā atrodas tuvu, mums ir ērti aizvest – saimniecība atrodas pie Igaunijas robežas. Vislielākais kviešu pircējs abām saimniecībām ir AS Dobeles dzirnavnieks.
Mārtiņš Augstkalnietis, Mālupes pagasta ZS Kadiķi M.A. saimnieks:
– Sākām kulšanu 29. jūlijā. Pirmais kūlums bija iespaidīgs – agrīno ziemas kviešu šķirni ‘Edvins’ kūlām aptuveni 6 t/ha. Salīdzinājumam – pērn vidēji no viena ha kūlām 4 tonnas šīs šķirnes graudu. Graudiem vakar bija 17–20% liels mitruma daudzums. Audzējam ziemas kviešus, vasaras kviešus, miežus, rudzus, ziemas rapšus, vasaras rapšus, zirņus, auzas, kukurūzu, kartupeļus un citas kultūras. Esmu kooperatīva VAKS biedrs. Savā glabātavā varam novietot 3000 tonnu graudu, aptuveni trešo daļu no ražas. Pēdējos trīs gadus LPKS VAKS graudus pārdodu, izmantojot piemaksu sistēmu. Ar šādu pārdošanas kārtību saņemu būtiski vairāk, nekā piedāvā citi pircēji. Piemēram, pērn kviešiem bāzes cena bija 180 eiro/t, piemaksa 23 eiro/t. Pavisam par tonnu kviešu saņēmu 203 eiro. Paskaidrošu, ka VAKS vispirms norēķinās, maksājot bāzes cenu, un vēlāk pēc izdevīga darījuma papildus gūto peļņu/piemaksu. Protams, var pats vērot biržas cenas, fiksēt tās, slēgt nākotnes līgumus, bet, kur garantija, ka izaugs iecerētais labības daudzums? Šā iemesla dēļ piemaksas līgumu uzskatu par visizdevīgāko.
Sergejs Virts, Zaņas pagasta ZS Rubuļi saimnieks:
– Kulšanas sezonu atklājām 1. jūlijā ziemas miežu laukā. Miežus audzējam galvenokārt pašu cūku ganāmpulkam un sēklu – SIA Baltic Agro. Esam nokūluši un pārdevuši SIA Bioventa visus izaudzētos rapšus. To vidējā ražība bija 3,4 t/ha, eļļas daudzums vidēji 45%. Esmu apmierināts ar šādu rezultātu. Patlaban kuļam ziemas kviešus. Līdz šim zemākas ražas par 6 t/ha nav bijis. Nesen sākām kult ‘Skagen’ šķirni, tai ražība ir 7–8 t/ha. Ar aizvadīto gadu, kas ar sarkaniem burtiem ir jāieraksta vēsturē, nevar salīdzināt! Normāli, ka agrīnākai šķirnei ir mazāka raža.
Audzējam arī soju. Sojas lauki ir tīri, soja aug un zied vienlaikus. Vēl līdz kulšanai ir jāgaida divi mēneši. Tad redzēsim rezultātu.
Mūsu cūku ganāmpulkam gada laikā vajag aptuveni 1500 tonnu lopbarības graudu. Pārējo daudzumu pārdodam trim pircējiem: Latraps, Elagro Trade un Baltic Agro. Pirmos kviešus pārdevām Baltic Agro, tiem bija ļoti laba 1. klases kvalitāte. Proteīns bija 14%. Patlaban izskatās, ka šī sezona mūsu saimniecībai būs laba. Nu jau bez kulšanas ir citas rūpes. Šodien (30. jūlijā) sākām sēt ziemas rapšus.
Ainis Čamāns, Asares pagasta SIA Slaides saimnieks:
– Sākām kulšanu 22. jūlijā. Darbojamies ar diviem kombainiem. Nokūlām ‘Edvins’ šķirni, vidēji 5,1 t/ha. Sākām kult rudzus, kuļam 5,5–6 t/ha, graudi ir smalki. Izskatījās, ka būs lielāks birums, tomēr raža ir laba. Priecājos, ka labībai ir labs krišanas skaitlis, kolēģiem kaimiņos ir švakāks. Graudus beram savā kaltē, kur ir vieta 5000 tonnām labības. Šajā gadā vēl pārdošanas līgumus neesam slēguši. Sabērsim visu kūlumu torņos un tad vērtēsim visizdevīgāko piedāvājumu.
Vēl jāgaida, kad nogatavosies vasaras rapši, vasaras kvieši un vasaras mieži. Graudus pavisam audzējam 700 ha platībā. Jūtams, ka šajā gadā tie cieta no sausuma, mūspusē divus mēnešus nebija lietus.
Inese Strazda, Jaunbērzes pagasta ZS Anšītes saimniece:
– Šajā sezonā bija sauss un auksts pavasaris, augiem nepietika mitruma. Kuļam patlaban ziemas kviešus. Mums ir vairākas šķirnes, tostarp arī ‘Skagen’ un ‘Arctis’. Kamēr visas platības nav nokultas, nekomentēšu ražas lielumu. Pateikšu vien, ka kūlums ir par 20% mazāks, nekā cerēts. Kopā ņemot, mūsu saimniecībai šo ražas gadu vērtēju kā normālu. Kulšanu gan sākām vienu nedēļu agrāk nekā parasti. Ja dabas apstākļi ļaus, tad augusta pirmajā nedēļā visu labību būsim nokūluši. Bez kviešiem audzējam arī rapšus un pupas. Daļai no ražas cena ir fiksēta, norēķināsimies ar mūsu apgrozāmo līdzekļu piegādātājiem.
Inta Kalnīte, Durbes pilsētas lauku teritorijas ZS Austrumi saimniece:
– Audzējam kviešus, rapšus un pupas. Kulšanu sākām jūlija priekšpēdējā nedēļā. Kviešiem ražība ir 5–6 t/ha. Patlaban kuļam rapšus. Tā ir pret dabas apstākļiem jutīgāka kultūra, raža ir vidēja. Kopējais šāgada ražas raksturojums – vidēja. Iemesls ir dabas apstākļi. Esam kooperatīvās sabiedrības Durbes grauds dibinātāji. Visu audzēto labību pārdosim caur kooperatīvu. Cenas nekomentēšu.
Aldis Strods, Murmastienas pagasta ZS Laduži saimnieks:
– Sākām kviešu kulšanu 29. jūlijā. Graudu kvalitāte ir dažāda – ja raža lielāka, atbilst lopbarības klasei, ja mazāka, tad 1.–3. kvalitātes klasei. Ekstraklases labības pagaidām nav. Mums ir vairāku sēklu šķirņu sajaukums. Pirmajās dienās kuļam 5 t/ha. Saimniecībai ir neliels piena govju ganāmpulks, atliekam graudus ganāmpulkam un pārējo ražu pārdodam kooperatīvam VAKS. Pārdošanā galvenokārt izmantojam piemaksas metodi. Sēklu atliekam sev no izaudzētās ražas. Audzējam arī miežus, auzas, pupas un kukurūzu. Ziemāji šajā gadā ir labi auguši, vajadzētu būt normālam kūlumam. Vasarāji mums izslīka. Ir tukši vidi kūdrainajās augsnēs, ir arī lauki, kur kulsim vienu trešdaļu no cerētās ražas.
Andrejs Ercmanis, Smārdes pagasta ZS Tīrumi saimnieks:
– Patlaban esam aizveduši 100 tonnas rapšu SIA Elagro Trade. Kūlums nebija īpaši labs – vidēji 1,5–2 t/ha. Rapši cieta pavasara salnās, bija vietas, kur ilgi stāvēja ūdens. Brieži šo kultūru apēda 25 ha platībā, tur iesēju vasaras kviešus. Šodien, 29. jūlijā, sākām kult kviešus. Izskatās cerīgi. Labību pārdosim augustā un septembrī. No Baltic Agro ņēmām minerālmēslus, par tiem norēķināsimies ar graudiem. Pārdosim izaudzēto ražu arī Elagro Trade.
Indulis Balodis, Zaļenieku pagasta ZS Azaidi saimnieks:
– Kuļam rapšus un graudus kopš 25. jūlija. Raža, ņemot vērā šā gada dabas apstākļus, ir laba. Kviešiem vairāk nekā 6 t/ha, rapšiem – 3 t/ha. Graudi atbilst 1. un 2. kvalitātes grupai. Esmu apmierināts. Ražu pārdosim Dobeles dzirnavniekam un kooperatīvam Latraps. Ziemā vienubrīd biržā bija augsta cena, daļai ražas to fiksēju.
Iveta Erdmane, Vārmes pagasta ZS Ezergaļi saimniece:
– Kuļam jau desmito dienu. Graudiem kvalitāte ir ļoti laba! Kamēr lietus nav – starp ekstra un 1. klasi. Graudi birst fantastiski, 7 t/ha kūlums Kurzemei ir ļoti labs. Vienīgais kreņķis – veldre. Šā iemesla dēļ kulšana sokas lēnāk, nekā mēs vēlētos. Patlaban, 30. jūlijā, ir nokultas vairāk nekā viena trešdaļa platību. Esam beiguši kult ziemas rapšus. Vidējā ražība tam bija tuvu 4 t/ha. Eļļas daudzums – tuvu 44%. Šā gada rapšu raža pēc aizvadītā gada 2 t/ha kūluma ļoti priecē. Pirmās rapšu kravas esam aizveduši SIA Bioventa Ventspilī.
Esam kooperatīva Latraps biedri. Graudu pārdošanā sadarbojamies arī ar Baltic Agro, Dobeles dzirnavnieku un ar Elagro Trade. Sēklai pēc Baltic Agro pasūtījuma audzējam arī zviedru auzu šķirnes ‘Guld’ sēklas. Audzējam arī vasaras kviešu šķirnes sēklas.
Dabas apstākļi graudu audzēšanā nosaka vismaz 90% no saimniecības peļņas. Patlaban vissvarīgāk, lai nelītu. Ir ļoti liela veldre, pēc lietus labību nesaglābsim. Jātur īkšķi, lai spīd saule!
Juris Pundurs, Pilskalnes pagasta ZS Ģēgeri saimnieks:
– Patlaban esam nokūluši rapšus. Neatrodamies bagātajā Zemgalē, bet vismaz 3 t/ha ražībai vajadzētu būt. Patlaban līdz galam nav saskaitīts nokultais rapšu daudzums. Ar kviešiem sokas grūti. Latvijas šķirne ‘Edvins’ 300 ha platībā ir gar zemi – veldrē. 100 ha platībā šo šķirni kuļam divas dienas. Vispār jau nav pasaules gals. 2018./2019. gada sezona ir normāla graudu audzētājam. Sadarbojos ar vislabāko kooperatīvu – Latraps.
Andis Zazītis, Lībagu pagasta ZS Brīvzemnieki saimnieks:
– Kulšanu sāku 20. jūlijā. Patlaban esmu beidzis kult konvencionālos ziemas kviešus. Šķirnei ‘Edvins’ vidējā ražība bija 5,7 t/ha. Esmu sēklas audzētājs, sēklas gatavošana tik ātri nesokas. Drīz beigsim kult rapšus, kuļam vidēji 3,5 t/ha. Tas ir normāls ražības rādītājs. Bioloģiskos graudus sāksim kult 1. augustā. Ražu vedīšu pārdot uz tuvējo Stendes elevatoru, kur darbojas Baltic Agro. Tas ļauj ietaupīt laiku, enerģiju un arī naudu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
