TESTS: Kāda pārliecība tevi vada? 0
Mūs veidojusi audzināšana un dzīves notikumi, bet ierastie priekšstati traucē bez aizspriedumiem saredzēt pasauli. Lai neiekristu lamatās, nepieciešams identificēt tos un analizēt.
“Savu uzskatu, pārliecības atzīšana ir liels solis ceļā uz pārmaiņām, jo to, ko esam atzinuši, mēs varam mainīt – ir pārliecināts psihoterapeits Mišels Lejojeuks. “Ja gribam realizēt savas vēlmes un izvairīties no negatīvo scenāriju atkārtošanās, nepieciešams saprast mūsu maldīgo priekšstatu mehānismus”. Pozitīvā psiholoģija nosaukusi dažus uzstādījumus, kuri mums traucē pieņemt labvēlīgus lēmumus, iet uz priekšu un attīstīties. Pieci no tiem ir viskaitīgākie, jo rada negatīvas domas un rīcību.
Instrukcija
Spontāni izvēlies sev visatbilstošāko apgalvojumu:
- Viss ir vai nu melns, vai balts
- Sliktais noteikti atgadīsies atkal
- Pienākums svarīgāks par visu
- Glāze vienmēr ir pustukša
- Manu rīcību vada, nosaka emocijas
Padomā, kurā no dzīves sfērām (mīlestība, darbs, ģimene…) to pielieto. Pajautā sev, vai uzvedība, kura no tā izriet, padara tavu dzīvi un attiecības ar citiem vienkāršākas, brīvākas un komfortablākas.
Tad pajautā sev, ko varētu darīt vairāk un labāk, ja atteiktos no šīs pārliecības. Pieraksti, kādas iespējas tev pavērtos, ja tu vairs neatrastos šīs pārliecības varā. Piemēram: “Ja es mazāk sev teiktu “man jādara/tas ir mans pienākums”, es varētu vairāk domāt par sevi, vairāk atpūsties…”.
Viss ir vai nu melns, vai balts
Kategoriski atzinumi (“Tās ir muļķības!”), pārspīlēti novērtējumi (“Viņš ir ģēnijs”). Stingrības tev netrūkst, bet trūkst savaldības un uzmanības pievēršanas niansēm. Tava uztvere ir pārāk globāla. Vienmēr, nekad, visi, neviens… Tu mētājies no vienas galējības otrā, un katru reizi paej garām zelta vidusceļam. Tu alksti pēc pilnības un ja līdz tai nenonāc, jūties zaudējis vai dusmojies. Tev “kurš nav pirmais, tas ir zaudētājs”. Tavas attiecības ar cilvēkiem arī ir līdzīgas – vienā pusē draugi un sabiedrotie, otrā – ienaidnieki.
Nepareiza uzvedība: melnbaltā domāšana liek vērtēt sevi, citus un realitāti jēdzienos “vai nu, vai”.
Sekas: tavas jūtas un attiecības ir kā amerikāņu kalniņi. Skarbo spriedumu dēļ tu palaid garām iespējas, iesaisties konfliktos, no kuriem varētu izvairīties, un tavu dedzību nomaina vilšanās…
Padoms: iemācies izmantot vārdu “bet”, kas iesaista domā pretēju elementu, un tādējādi liek sajust smalkumus un nianses: “Tas ir absurds, bet…” “Viņš ir ģēnijs, bet…”.
Sliktais noteikti atgadīsies atkal
Neveiksme, vilšanās, aizvainojums – un tavi priekšstati par sevi, citiem un nākotni rādās pavisam drūmās krāsās. Tu piekrīti apgalvojumam “kurš reiz nodevis, nodos atkal”, un uztver nākotni, pamatojoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi. “Mani pameta un nu es vairs nekad neiepazīšu mīlestību”; “Es izkritu šajā eksāmenā, noteikti izkritīšu arī citos” utt. Tu netici, ka cilvēki ir spējīgi attīstīties, nostiprināt savas stiprās puses, mācīties no negatīvās pieredzes, lai virzītos uz priekšu.
Nepareiza uzvedība: tu izdari vispārinājumus, pārsvarā negatīvus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi.
Sekas: padošanās liktenim, trauksme, negatavība rīkoties, pārmērīgs aizdomīgums, entuziasma trūkums, neticība sev un citiem. Tu baidies no nākotnes, tagadne ir sāpīga tev un tuviniekiem.
Padoms: iemācies kā iegūt mācību no pagātnes, bet tai nepakļauties. Kāpēc un kā es cietu neveiksmi? Ko varu darīt, lai novērstu kaitējumu vai to mazinātu? Ko jaunu es uzzināju par sevi no šīs pieredzes – gan pozitīvo, gan negatīvo? Piemēram: “Man pietrūka pārliecības par sevi, bet es parādīju drosmi un stingrību”.
Pienākums svarīgāks par visu
“Tas ir nepieciešams”, “es nevaru”, “tas ir mans pienākums”… Šīs mantras, dažreiz pat neapzinātas, kontrolē tavu uzvedību un dzīvi kopumā. Gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā jomā tu esi no tiem, kuram viss jāizdara pašam, citādi vispār nekas netiks izdarīts kā pienākas. Tev grūti pārslēgties no vienas nodarbes uz citu, atļaut sev pārtraukumu un tavu prieku pavada vainas sajūta.
Nepareiza uzvedība: tev ir tendence uzņemties dažādus sarežģītus uzdevumus un pienākumus.
Sekas: fizisks un psiholoģisks nogurums. Kā arī netaisnība sajūta, kuru izraisa uzdevumu un atbildības nepareiza sadale. Tu dusmojies uz sevi par nespēju pateikt “nē”, bet uz citiem – par to, ka viņi nedara pietiekami daudz. Tas viss rada slēptas dusmas, kuras reizēm izlaužas pret apkārtējiem.
Padoms: iemācīties pateikt (sev) “nē”. Nosaki prioritātes, pārbaudi katru “vajag/tas ir mans pienākums.” Varbūt tos pats esi sev izdomājis? Ja tā, tad izvēlies svarīgāko, bet pārējos atliec malā. Centies izpildīt tikai tās saistības, kuru neizpilde radītu objektīvus sarežģījumus. Piemēram: atteikties no komandējuma, kurā doties ietilpst tavos amata pienākumos nav tas pats, kas atteikties no uzdevuma veikšanas, kuru neviens nevēlas, jo tas ir nepatīkams, slikti apmaksāts vai nav paredzēts darba līgumā.
Glāze vienmēr ir pustukša
Tev piemīt tendence savos stāstos nenovērtēt, neuzsvērt pozitīvos aspektus, bet akcentēt negatīvos (“Jā, tiesības dabūju, bet inspektors bija briesmīgs, lija lietus un es biju stresā”). Tu vienmēr atradīsi trūkumus savā uzvedībā, panākumos, savās un citu spējās. It kā viss labais noteikti būtu aizdomīgs vai to pat nebūtu vērts pieminēt.
Nepareiza uzvedība: tu vispārini, bet selektīvi.
Sekas: negatīvs priekšstats par dzīves pieredzi, citiem un nākotni. Valdošā ir bezpalīdzības un pesimisma sajūta. Iespaids, ka tev neveicas, ka apkārtējie un dzīve tevi nepārtraukti apvaino un apspiež.
Padoms: iemācies raksturot situāciju no dažādiem aspektiem, runā gan par pozitīvajām, gan negatīvajām pusēm. Ietver pozitīvos elementus vai samazini negatīvos, stāstot sev un citiem: “Visu nedēļu laika apstākļi bija slikti, bet mākonim ir sudraba maliņa: man beidzot izdevās…”; “Darba intervijā gāja slikti, bet es pieliku visas pūles un domāju, ka nākotnē mācēšu labāk parādīt sevi.”
Manu rīcību vada, nosaka emocijas
Tu esi ļoti nesavaldīgs, impulsīvs, ļauj emocijām runāt tavā vietā un kontrolēt tevi. Tavas emocijas bieži ir spēcīgas, reizēm pārmērīgas. Savas degsmes dēļ tu mēdz vairāk ieklausīties emocijās, nevis pārdomās un analīzē. Savus pārdzīvojumus un jūtas tu uztver kā absolūtu patiesību. Tāpēc tev ir ļoti grūti ieturēt pauzi, saglabāt distanci, vispirms it kā no malas pavērtēt situāciju un atlikt tūlītēju rīcību. “Jebkura darbība – reakcija”: tas ir veids, kā tu atbrīvo emocionālo spriedzi.
Nepareiza uzvedība: tu pieņem lēmumus, balstoties uz īslaicīgām emocijām.
Sekas: lēmumi un izvēles, kas izdarīti emociju iespaidā, ne vienmēr – un tas ir maigi sacīts – atbilst tavām interesēm.
Padoms: iemācies pieņemt savas emocijas, dod sev laiku, lai atšķirtu savu jūtu realitāti no patiesajiem faktiem. Tiklīdz tev izdosies rast zināmu mieru, pajautā sev, kādas darbības varētu veikt, lai labāk parūpētos par savām interesēm (un ne tikai īstermiņā) atbilstoši savām vērtībām.
Avots: .psychologies.ru
