Olafs Zvejnieks: Daži notikumi iezīmējuši beigu sākumu vienam no lielākajiem digitālās ēras monopoliem 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas notikumi iezīmē beigu sākumu vienam no lielākajiem digitālās ēras monopoliem – “Google Inc.”.
Pirms dažām dienām interneta gigants “Google” un Francijas laikraksti pēc vairākus mēnešus ilgām sarunām panāca vienošanos, kas paver ceļu digitālo autortiesību maksājumiem. Proti – “Google” parakstīja vienošanos ar Francijas laikrakstu aliansi APIG, ka laikraksti saņems maksu par ziņu satura rādīšanu interneta meklējumos.
Detaļas vēl nav skaidras – iespējams, runa būs par individuāliem licenču līgumiem ar laikrakstiem, kā arī pieeju jaunajai programmai “News Showcase”, kurā izdevējiem tiks maksāts par saturu.
Katrā ziņā – runa ir par to, ka laikraksti saņems maksu par satura ražošanu, kas pasaules lielākajam reklāmas uzņēmumam “Google” rada lielu skatījumu skaitu un peļņu.
Panāktais lēmums ir sekas Parīzes apelācijas tiesas novembra lēmumam, kas nosaka, ka “Google” jāturpina sarunas ar Francijas medijiem atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības autortiesību normām, kuru mērķis ir panākt, ka izdevējiem tiek kompensēta to satura demonstrēšana tīmeklī.
Mediji uzskata, ka ir tiesīgi saņemt maksu, ja reklāmas tiek demonstrētas blakus ziņu meklēšanas rezultātiem. Taču “Google” iepriekš atteicās piekāpties, apgalvojot, ka mediju grupas jau gūst lielu labumu, saņemot miljoniem apmeklētāju savām lapām.
Taču katrai maizei sava garoziņa – pagaidām vienošanās panākta tikai ar sešiem lielākajiem Francijas laikrakstiem, bet sarunas ar Francijas žurnālu asociāciju SEPM nonākušas strupceļā.
Vienlaikus “Google” nonākusi klinčā ar Austrālijas valdību, kas būtībā prasa tieši to pašu – lai “Google” maksā Austrālijas medijiem par to saražoto saturu. Austrālijas laikrakstu ieņēmumi kopš 2008. gada samazinājušies gandrīz divas reizes – no 5,5 miljardiem Austrālijas dolāru līdz trijiem, bet ieņēmumi no laikrakstu reklāmām 15 gadu laikā samazinājušies par 75%.
Vienlaikus “Google” ieņēmumi šajā periodā būtiski auguši – no katriem simt Austrālijas dolāriem, kas tiek iztērēti reklāmai medijos, 81 dolārs aizplūst reklāmai internetā – citiem vārdiem sakot, “Google” un “Facebook”.
2019. gadā “Google” Austrālijā radīja ieņēmumus 3,7 miljardu ASV dolāru apmērā, 7,7 miljonus ASV dolāru no tiem esot radījuši ziņu satura meklējumi, kas veidojot 12,5% no visiem meklēšanas rezultātiem, apgalvo “Google”. Nodokļos “Google” Austrālijai samaksājusi 45 miljonus ASV dolāru.
Mediju nozares dzīvotspēja Austrālijā ir apdraudēta, un rezultātā tika pieņemts likums, kas liek “Google”, “Facebook” un citiem digitālās pasaules gigantiem maksāt medijiem par to radīto saturu.
“Google”, protams, kategoriski iebilst, jo tas būtu “nepieņemams precedents mūsu uzņēmumam un digitālajai ekonomikai”, tas būtu nesavienojami ar brīvo informācijas apriti internetā un to, kā vispār internets darbojoties. Ja uzņēmums tikšot piespiests pakļauties Austrālijas likumam, tad “Google” draud atslēgt sava interneta pārlūka meklēšanas funkciju Austrālijai.
Jāatzīmē, ka 2019. gadā tieši tādus pašus draudus “Google” izteica Francijai, kad sākās sarunas par nepieciešamību maksāt medijiem par saturu, tie netika īstenoti.
Katrā ziņā ir skaidrs, ka interneta pārlūku monopolu nopietni uztrauc doma, ka Austrālijas precedentu varētu sākt izmantot visā pasaulē un pieprasīt “Google” maksāt – tam būtu fundamentāli negatīva ietekme uz uzņēmuma biznesa modeli, tiek apgalvots, ka tas apdraudētu uzņēmuma pastāvēšanu.
Kā situācija attīstīsies tālāk? “Google” draud atslēgt interneta pārlūka meklēšanu šajā valstī, kas ir maz ticami, jo nozīmētu pilnībā atdot Austrālijas tirgu “Microsoft” “Bing” meklētājam, “Yahoo” vai “DuckDuckGo”.
Citas alternatīvas – pāradresēt Austrālijas meklējuma pieprasījumus uz “Google” ASV versiju, kas nozīmētu, ka vairs nav redzami lokālie rezultāti, vispār izslēgt ziņu virsrakstus no meklēšanas rezultātiem vai likt izdevējiem maksāt par to iekļaušanu.
Visi šie risinājumi ir maz ticami, un Francijas pieredze liecina – globālie digitālā laikmeta monopoli būs spiesti piekāpties.
Jautājums tikai – kad šo precedentu izmantos Eiropas Komisija, lai panāktu vienošanos ar interneta monopolu par maksājumiem visas Eiropas laikrakstiem, un kad tas notiks pārējā pasaulē.
