Jāiemācās sadzīvot 0
“Ja ir dilatācijas kardiomiopātija, padarīt to par neesošu nav iespējams. Ar to jāiemācās sadzīvot,” akcentē ārste Gunta Kamzola. Ja pacients ievēro režīmu un lieto zāles, turpmāku stāvokļa pasliktināšanos var ja ne gluži novērst, tad vismaz aizkavēt. Neārstējoties slimība var izraisīt nopietnu sirds mazspēju, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Runājot par ieteicamo dzīves un darba režīmu, viss atkarīgs no tā, kādā
stadijā slimība atklāta, kāda ir sirds funkcija. Slimības gadījumā sirds muskuļa pārmaiņas var būt no vieglām līdz ievērojamām. Dzīves un darba režīms atkarīgs no sirds mazspējas simptomiem un no muskuļa pārmaiņu lieluma. Ja pacientam sirds mazspējas simptomu nav un ehokardiogramma uzrāda tikai paplašinātu sirds muskuli ar nedaudz samazinātu funkciju, var turpināt ikdienas aktivitātes un arī strādāt, taču noteikti jālieto medikamenti. Savukārt, ja sirds mazspēja ir izteikta, viss atkarīgs no veicamā darba apjoma.
Lielas slodzes, pārslodzes nav ieteicamas. Dilatācijas kardiomiopātijas, tāpat kā jebkuras sirdsslimības, gadījumā liela nozīme ir pareiam uzturam, nepieciešamas arī mērenas fiziskās aktivitātes. Noteikti nevajadzētu smēķēt. Par daudz alkohola var pasliktināt slimības gaitu, it īpaši, ja tā lietošana ir varbūtējais kardiomiopātijas cēlonis. Jāuzmana arī asinsspiediens un holesterīna līmenis.
Bez medikamentiem neiztikt
Pēc kardioloģes teiktā, nav speciālu medikamentu tieši dilatācijas kardiomiopātijai. Pacientam parasti izraksta zāles sirds mazspējas ārstēšanai. Katrā no medikamentu grupām ir zāles, kas iekļautas valsts kompensējamo preparātu sarakstā. Izmaksas to iegādei tiek segtas
izmaksas 75% apmērā.
Ja slimība laikus atklāta un pacients lieto ārsta ieteiktos medikamentus, pēc dakteres Kamzolas teiktā, ar dilatācijas kardiomiopātiju var nodzīvot pat 20–30 gadu.
Smagos gadījumos ar izteiktiem sirds mazspējas simptomiem vienīgais risinājums tik tiešām var būt sirds transplantācija. Ja sirgstošais uzņemts gaidītāju rindā, tā var pienākt pēc nedēļas, bet tikpat labi varbūt jāgaida gadu un ilgāk, pat piecus gadus. Lai sagaidītu iespējamo donora orgānu, sirds darba atvieglošanai sevišķi izteiktas mazspējas gadījumā izmanto mehāniskas palīgcirkulācijas ierīces. Ja pacientam
ir vadīšanas traucējumi un mehāniska disinhronija, var tikt implantēta sirds resinhronizācijas iekārta.
Ieteikumi, kas jāņem vērā
Ginta Kamzola iesaka: ģimenes ārsts, lai varētu veikt turpmākas pārbaudes. Nogurums raksturīgs daudzām saslimšanām. Ārsts, uzklausījis pacienta sūdzības, ieteiks sirds vai citus izmeklējumus. Ja ir aizdomas, ka nogurums tomēr saistāms ar sirdi, pacientam tiks ieteikti papildu izmeklējumi – elektrokardiogramma, jau minētā ehokardiogramma, iespējams, slodzes tests, kas visbiežāk būs veloergometrija, arī pilna
asinsaina. Atsevišķos gadījumos nepieciešams noteikt vairogdziedzera hormonus. Izmeklējumus ārsts izvēlēsies atkarībā no tā, kas pacientu traucē visvairāk.
Raksts no žurnāla “36,6°C tematiskā izdevuma “Sirds veselības ceļvedis”
