Vērtējam partiju solījumus veselības aprūpes jomā: Neskaidri un pavirši 1
Būtu melots, ja teiktu, ka Zaļo un zemnieku savienības apsaimniekotajā veselības aprūpes jomā nav manāmi uzlabojumi. Tie ir, tomēr nevar apgalvot, ka ir jūtamas būtiskas pārmaiņas.
Pacientu līdzmaksājumu īpatsvars par veselības aprūpes pakalpojumiem joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un to Veselības ministrija neslēpj savos informatīvajos ziņojumos. Arī mirstības rādītājos no onkoloģiskajām slimībām un sirds un asinsvadu kaitēm Latvija atrodas Eiropas Savienības (ES) priekšplānā.
Veselības ministrei Andai Čakšai, lielā mērā pateicoties tam, ka viņa pārstāv valdības vadītāja Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas partiju ZZS, kā arī Latvijā lielākās mediķu arodbiedrības neatlaidīgajai nostājai finansējuma palielināšanas jautājumā, izdevies veselības aprūpei šogad iegūt vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Tas, salīdzinot ar citām ES valstīm, nav daudz – tikai 3,6% no iekšzemes kopprodukta (2017. gadā – 3%), tomēr ne tik maz, lai cilvēki to nejustu. Piemēram, 2017. gadā neiroloģisko un iekšķīgo slimību dienas stacionāros tika veikti 5328 izmeklējumi, bet šogad pirmajā pusgadā – jau 15 524.
Jūtami labāka situācija ir arī ar laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem. Piemēram, 2017. gadā tika veikti 68 782 rentgenoloģiskie izmeklējumi, bet šā gada pirmajā pusgadā – 106 569.
Ne visur uzlabojumi
Taču ne visur jūtami uzlabojumi. Valstī trūkst reimatologu, ausu, deguna un kakla ārstu, bērnu psihiatru un citu speciālistu, pie kuriem veidojas garas rindas.
Cilvēki ir neapmierināti, neraugoties uz to, ka rindas esot sarukušas par 33%, kā ziņo Veselības ministrija. Ministrija ir apņēmības pilna samazināt gaidīšanas laiku visiem izmeklējumiem ne ilgāk par diviem mēnešiem.
Savs labums no biezākā naudas maka ticis arī ģimenes ārstiem – no šī gada par katru savā praksē reģistrēto personu kapitācijas nauda ir pieaugusi no 1,20 līdz 1,60 eiro jeb kopumā papildus par 8,5 miljoniem eiro. Finansējums par vairāk nekā četriem miljoniem palielināts arī par ģimenes ārstu darba kvalitāti.
Nauda nāk klāt, piemēram, par katru agrīni atklātu vēža gadījumu. Nesen valdība nolēma ģimenes ārstiem piemaksāt par izmeklējumiem, ko viņi veiks tiem pacientiem, kuriem varētu būt risks saslimt ar sirds un asinsvadu kaitēm. Tāpēc ģimenes ārstu streiku un piketu draudi ir pierimuši.
Ministre viņu priekšā ir piekāpusies arī jautājumā par ģimenes ārstu pacientu nepamatoti biežajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem. Šogad no ģimenes ārstu kvalitātes kritērijiem tika svītrots punkts par finansējuma samazinājumu šādos gadījumos.
Fakti krājas kaudzītē
Čakšas laikā tika radīts “zaļais koridors” onkoloģijā, un ministre ir gandarīta, ka arvien vairāk pacientiem ir iespēja tikt pie diagnozes desmit dienu laikā, lai uzsāktu ārstēšanos. Diemžēl par to, kas notiek pēc tam, kad ārstēšanās ir uzsākta, no ministrijas puses interese ir maza.
Cik ir to pacientu, kurus ārsti Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) noraksta pirms laika, bet viņi atgūst veselību ārvalstu klīnikās un turpina strādāt? Cik ir tādu pacientu, kurus LOC ārsti savas nepietiekamās kvalifikācijas dēļ sūta uz paliatīvās aprūpes nodaļām, kaut gan viņiem ir nepieciešama cita veida medicīniskā palīdzība?
Šādus datus oficiāli neviens nevāc un neanalizē, jo tie parādītu ne visai glaimojošu ainu, taču “Latvijas Avīzes” redakcijā šie fakti krājas arvien lielākā kaudzītē.
No ministrijas puses skaisti izklausās, ka onkoloģijas jomā ir veikti ievērojami uzlabojumi – šogad onkoloģisko pacientu ārstēšanai papildus novirzīti 15,3 miljoni eiro, kas ļauj nodrošināt ap 55 tūkstošiem pacientu aprūpi, ietverot pilnu ārstniecības spektru – diagnostiskos izmeklējumus, speciālistu konsultācijas, kompensējamās zāles, ķirurģisko ārstēšanu un staru terapiju. Bet cik efektīvi šī nauda tiek tērēta?
Tiesa, ministre Čakša saprot, ka vēl ir daudz nepilnību, lai arī pēc “iziešanas caur “zaļo koridoru” pacients saņemtu nepieciešamo ārstēšanu augstā profesionālā līmenī, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas nonāktu viņa ārstēšanā ieinteresēta ģimenes ārsta rokās”. Ministrija šobrīd sadarbībā ar onkologiem strādājot pie algoritma, kādai jābūt pacientu uzraudzībai, kādi izmeklējumi un cik bieži tie jāveic pēc tam, kad pacients pabeidzis akūto ārstēšanos.
Divējie grozi
Joprojām sabiedrībā nav viennozīmīga viedokļa par diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu nemaksātājiem un maksātājiem. Pati ministre nav slēpusi, ka personīgi esot pret šādiem diviem pakalpojumu groziem, taču viņai nav izdevies savu pārliecību nostiprināt ne ministrijas darba grupā, ne arī koalīcijā.
Ne tikai Teksasas universitātes profesors un ārsts Uģis Gruntmanis, bet arī pašmāju speciālisti ir pauduši kritiku par groziem vienai un otrai pacientu grupai. Viņi uzskata, ja ir zināms, ka Latvijā ir augstākā mirstība starp trijām Baltijas valstīm un ka jau tagad 30% trūcīgo Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, brīvprātīgā maksājuma ieviešana, lai tiktu pie pilnā medicīnas groza, samazināšot pieeju plānveida veselības aprūpei, pieaugšot gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī.
Par to, vai šī prognoze ir piepildījusies, varēs spriest vēl pēc četriem gadiem, kad atkal tiks vēlēta jauna Saeima un būs jāanalizē iepriekšējā parlamenta darba rezultāti.
Lielākais kumoss no biezākā naudas maka ticis mediķiem algu pieaugumam – vidēji par 30 procentiem, un jūtamākais algas pielikums ir tieši vidējam medicīnas personālam. Taču tas joprojām ir tālu no tā, kura dēļ mediķi vēlētos atgriezties no ārzemēm un privātā sektora, lai strādātu valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs.
Tiesa, pozitīvs fakts ir tas, ka mediķu aizplūšana no Latvijas tomēr esot sarukusi. Taču nav pārliecības, vai būs iespējams nākamgad turpināt mediķu algu celšanu, jo Eiropas Komisija rekomendē Latvijai ierobežot 2019. gadā plānoto izdevumu pieaugumu. Veselības ministrija ir pieprasījusi papildu 400 miljonus eiro un patlaban var tikai zīlēt kafijas biezumos, cik no šīs naudas tai tiks.
Būtu iedziļinājušies
Būtu tikai loģiski, ja partijas, kuras balotējas 13. Saeimas vēlēšanās, būtu vismaz minimāli iedziļinājušās padarītajos darbos medicīnas jomā, kuru šī valdība ir pasludinājusi par prioritāru, un piedāvājušas vismaz vienu loģisku un pieņemamu ideju, kā spert nākamos soļus aiz tiem, ko jau veikusi ZZS vadītā ministrija.
Diemžēl jāatzīst, ka pieteiktie veselības ministra amata kandidāti nespēj īsi un konkrēti atbildēt uz jautājumiem. Atbildot uz pirmo jautājumu, kā sasniegt 4% no IKP līdz 2020. gadam, vienīgi ZZS atbilde nav atrauta no reālās politiskās dzīves – partija cer naudu atrast, iedarbinot valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Arī Latvijas Reģionu apvienības doma ieviest 5% PVN medikamentiem pašreizējo 12% vietā nav zemē metama, un vēlētāji būtu gandarīti, ja tas izdotos.
Atbildot uz “LA” jautājumiem, ar garrakstīšanu aizrāvusies Nacionālā apvienība, bet jāpiebilst, ka šīs partijas pašas rakstītajā īsajā priekšvēlēšanu programmā nav neviena vārda par veselības aprūpi. Laikam pats par sevi saprotams, ka latviskā un drošā Latvijā augs veseli cilvēki…
Daža prātīga ideja ir atrodama arī “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par” atbildēs.
Visas partiju atbildes uz “Latvijas Avīzes” un portāla “LA.lv” jautājumiem lasiet šeit:
Jautājam partijām: Kur ņemsiet naudu, lai veselības aprūpei būtu 4% no IKP?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt pacientu sadalīšanu divās daļās?
Jautājam partijām: Kā mazināt alkoholisma sērgu Latvijā?
Jautājam partijām: Cik jāmaksā zālēm Latvijā?
Jautājam partijām: Kā uzlabot ģimenes ārstu darba kvalitāti?
Jautājam partijām: Cik jāpelna ārstam?
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
