Māris Antonevičs: Ar likumu Drošības policijas darba stilu nepārmainīsi 6
Kā var lasīt “Latvijas Avīzes” 3. februāra numurā (rakstā “Ar likumu asinās drošībniekiem “zobus””), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosinājusi grozīt Krimināllikumu, lai drošības dienesti varētu asāk reaģēt gadījumos, kad medijos tiek izplatīta melīga informācija un Latvijas valstij naidīga ideoloģija. Līdzīga apņēmība esot arī Tieslietu ministrijai. Laba ziņa? Kā uz to raugās…
Gan komisiju, gan ministriju vada Nacionālās apvienības pārstāves (attiecīgi – Ināra Mūrniece un Baiba Broka), un šīs partijas pirmsvēlēšanu programmā, starp citu, atrodams solījums: “Noteikt kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu.” Ja apjausma, ka nepieciešamas likuma izmaiņas nāk tikai trīs gadus pēc vēlēšanām un arī tikai pēc skandāla ar Pirmo Baltijas kanālu, var jautāt – vai nacionāļu darbība Saeimā tomēr nav bijusi pārāk miegaina? Var jau teikt, ka B. Broka politikā vispār tā īsti “pierakstījās” tikai pērn Rīgas domes vēlēšanās, bet ministres pienākumus pilda nepilnu mēnesi, tātad viņai “gumijas vilkšanu” nevar pārmest. Tāpat nacionāļi varētu attaisnoties, ka vienatnē kaut ko panākt ir grūti, citas partijas nav īpaši ieinteresētas (pat ja godīgi to nepasaka). NA droši vien varētu uzrādīt sarakstu ar Saeimas balsojumiem, kad koalīcijas partijas kopā ar “Saskaņas centru” nav atbalstījušas tās ierosinājumus, aizbildinoties, ka “vēl nav laiks”, “priekšlikums ir rūpīgi jāapsver” un tamlīdzīgi. Toties no “Vienotības” politiķu puses parasti netiek laista garām iespēja iebakstīt, ka pati NA kādā balsojumā (parasti par sociālajiem jautājumiem) nobalsojusi tāpat kā “SC”.
Taču ne jau tie ir galvenie jautājumi, kas rodas saistībā ar iecerētajiem likuma grozījumiem. Tajā pašā “LA” numurā, kurā publicēts iepriekšminētais raksts, lasāma arī ziņa par Politiski represēto apvienības konferenci. Tās virsraksts – “Izsaka neuzticību Drošības policijai (DP)”. Represētie sašutuši, ka DP atteikusies ierosināt lietu par Sociālistiskās partijas līdera Alfrēda Rubika izteikumiem, ar kuriem viņš attaisnojis staļiniskās represijas. DP vadība “nestrādā valsts interesēs”, teikts apvienības paziņojumā. Atskatoties pagātnē, nākas secināt, ka Rubika lieta nav nekāds izņēmums, bet labi iederas Drošības policijas ierastajā darba stilā. Bet varbūt pat politiskajā nostājā, lai gan teorētiski tāda DP vadībai it kā nevajadzētu būt. Ne jau tā, ka drošībnieku slepenie nodomi būtu liet ūdeni uz valsts pretinieku dzirnavām, kā to mēdz apgalvot daži emocionāli interneta komentētāji, tomēr formāla pieeja un izvairība ir acīm redzama ikreiz, kad parādās kārtējie pretvalstiskie un pretlatviskie izteikumi. Tāpēc rodas šaubas, vai tiešām šo situāciju varētu mainīt politiķu solītie grozījumi Krimināllikumā. Nav jēgas asināt kādam zobus, ja viņš dod priekšroku putriņām. Vajadzīgas citas metodes!
