Kāda ir vitamīnu nozīme cilvēka organismā? 0
Organisms ir ārkārtīgi sarežģīta un līdz galam neizprasta sistēma. Ar katru gadu mūsu zināšanas par to, kā ķermenis darbojas, paplašinās, taču ne tuvu nevar teikt, ka ir zināms viss. Tas attiecas arī uz vitamīniem. Nebūt ne visi vitamīni ir atklāti, bet tie, kas ir atklāti, ne vienmēr pilda kādas ļoti strikti noteiktas funkcijas. Drīzāk var teikt, ka organisms ir sistēma, kurā viss notiek mijiedarbībā.
Vitamīni un minerālvielas ir uzturvielas, kas ķermenim nepieciešamas nelielā daudzumā, lai saglabātu labu veselību un tas darbotos pareizi.
Veseli un aktīvi cilvēki, kuriem nav konstatētas tādas veselības problēmas, kas kavētu konkrētu vitamīnu vai minerālvielu uzsūkšanos, visu nepieciešamo var uzņemt ar daudzveidīgu un sabalansētu pārtiku. Jo patiesi – katra vitamīna rekomendējamā diennakts deva patiesībā ir tik neliela, ka – ja ēdienkarte ir daudzveidīga, tad tādējādi noteikti var uzņemt nepieciešamo.
Kā mēra vitamīnu daudzumu
Atkarībā no vitamīna vai minerālvielas daudzuma tiek izmantotas trīs mērvienības:
- Miligrams (mg) – viena grama tūkstošā daļa.
- Mikrograms (μm) – viena miligrama tūkstošā daļa.
- Starptautiskās vienības (SV) – dažreiz tiek izmantotas, lai norādītu A, D un E vitamīna daudzuma mēru. Pārveidošana atkarīga no vitamīna veida.
Kādi vitamīni un minerālvielas man ir nepieciešami?
Vienkāršoti var teikt, ka cilvēkam mērenās devās noder viss, kas atrodams pārtikā. Runājot par vitamīniem un minerālvielām, parasti tiek runāts par aptuveni 10 dažādiem:
A vitamīns (retinols) – zināmās funkcijas aptver ādas un gļotādu veselības uzturēšanu, palīdz uzturēt normālu redzi, it īpaši krēslā, kā arī veicna normālu imūnsistēmas darbību.
B vitamīns un folskābe – B vitamīns patiesībā ir vesela grupa, kurā ietilpst virkne vielu – tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), pantotnēnskābe, B6, biotīns (B7), folskābe, B12. Katra no šīm vielām pilda nedaudz atšķirīgu funkciju. Ļoti vajadzīgs un vērtīgs vitamīns. Cieši saistīts ar veselīgas nervu sistēmas darbību. Liela daļa no B grupas vitamīniem tiek uzglabāta organismā rezervju veidā.
C vitamīns (askorbīnskābe) – galvenās funkcijas aptver imūnsistēmas darbības veicināšanu, šūnu aizsardzību, veicina normālu kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai ādas darbībai. C vitamīns ir sastopams teju visos augļos un dārzeņos, tādēļ – ja diētā ir iekļauti tie, tad C vitamīna deficīts neradīsies.
D vitamīns (kalciferols) – arī D vitamīns patiesībā ir vitamīnu grupa. Daļēji to var uzņemt no saules, daļēji – arī ar pārtiku. D vitamīnam ir kritiski svarīga nozīme kaulu attīstībā bērniem. Cilvēkiem, kas nepietiekami uzturas ārā vai vienmēr to dara pilnībā nosegtu ādu (piemēram, lai pasargātu to no saules apdeguma), būtu ieteicams lietot D vitamīnu papildus.
E vitamīns (alfa-tokoferols) – veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns, tādēļ ir atrodams dažādās augu eļļās, riekstos, sēklās.
K vitamīns – nepieciešams, lai nodrošinātu organismā pareizu asins recēšanu. Taukos šķīstošs vitamīns, taču sastopams arī zaļajos lapu dārzeņos.
Kalcijs (Ca) – minerālviela, kas nepieciešama zobu un kaulu veselībai, palīdz nodrošināt šūnu dalīšanos un specializāciju, kā arī asins recēšanas funkcijai.
Magnijs (Mg) – minerālviela, kas nepieciešama normālai nervu sistēmas darbībai. Magnija deficīts var radīt tādus simptomus kā muskuļu krampji, apātija, slikts miegs – it īpaši pie lielas slodzes.
Omega taukskābes – zivju eļļa ir labākais omega taukskābju avots, ja neizdodas savā ēdienkartē iekļaut treknas zivis vismaz divas reizes nedēļā. Omega taukskābes ir svarīgas gan jaunu šūnu veidošanā, gan arī imūnsistēmas darbības nodrošināšanā.
Dzelzs (Fe) – kritiski svarīga minerālviela, kas palīdz sarkanajiem asinsķermenīšiem pārvadāt skābekli. Dzelzs trūkums rada virkni nepatīkamu simptomu, to vidū ir nespēks, slikts miegs, apātija. Ikmēneša asins zuduma dēļ sievietēm ieteicams vairāk sekot līdzi dzelzs līmenim.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Cilvēka ķermenis ir sarežģīta un apbrīnojama sistēma, kur viss darbojas autonomā līdzsvarā. Labākais, ko var darīt – censties lietot sabalansētu uzturu, kurā ir pārstāvētas visas produktu grupas samērīgā daudzumā, pietiekami kustēties un censties raudzīties uz dzīvi pozitīvi.
Ja rodas kādas veselības problēmas, veiciet asins analīzes un konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Ja nepieciešami kādi medicīniski preparāti, Internetaaptieka.lv ir ērtākā vieta, kur tos iegādāties – ar bezmaksas piegādi.
