Būt vai nebūt svina munīcijai? Ko darīt medniekam, ja svinu aizliegs… 2
Kad runa ir par kaut ko jaunu un nepārbaudītu, mednieku kopienas reakcija parasti ir visai noraidoša. Tas attiecas ne tikai uz modernām tehnoloģijām, bet arī uz munīciju. Šābrīža aktualitāte – iespējams, drīzumā Eiropas Savienībā tiks ieviests totāls svina munīcijas aizliegums.
Protams, vēl nevar teikt hop, bet viss liecina par to, ka Eiropas Komisija lēni, bet noteikti dodas šajā virzienā. Tādēļ medniekiem jau vajadzētu izvērtēt dažādās iespējas un piedāvājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu pielāgoties. Jau tagad vairākās pasaules valstīs ir ieviests svina munīcijas aizliegums, runa ir gan par skrotīm, gan par vītņstobru lodēm.
Medniekus var iedalīt divās lielās daļās. Ir tādi, kas jau bezsvina munīciju lieto gadiem un nesūdzas, ir apmierināti ar rezultātiem. Bet ir arī tādi mednieki, kuri pret bezsvina munīciju izturas ļoti skeptiski un noraidoši, minot dažādus argumentus. Taisnība ir abām pusēm, jo arī šajā jomā nav nedz melns, nedz balts, galvenais, cik lielā mērā katrs ir gatavs pielāgoties un pieņemt jaunas lietas.
Bezsvina munīcija ir dārgāka
Jā, šis apgalvojums ir patiess. Vītņstobru bezsvina munīcija ir dārgāka par svina munīciju. Cenas atšķirība ir atkarīga no ražotāja, tirgotāja un munīcijas veida. Cenu atšķirība ir no dažiem desmitiem centu līdz pat vairākiem eiro. Kopumā, salīdzinot cenas Latvijas veikalos, jāatzīst, ka patiešām bezsvina munīcija ir dārgāka.
Piedāvājums nav liels
Bezsvina munīciju piedāvā praktiski jebkurš lielais munīcijas ražotājs. Jāsaka gan, ka izvēle nav liela. Tiek piedāvāti dažādi svina munīcijas ložu veidi, bet attiecībā uz bezsvina munīciju situācija ir daudz bēdīgāka. Tādēļ šis apgalvojums arī ir patiess tajā ziņā, ka svina munīcijas izvēle ir krietni vien lielāka gan attiecībā uz lodes veidu, gan arī lodes svaru un citiem aspektiem. Bezsvina munīcija ir tagad jau pieejama praktiski visiem kalibriem, lai gan ar mazkalibru varētu būt problēmas.
Norma piedāvā Ecostrike, Lapua ir pazīstams ar savu Naturalis, tāpat arī RWS piedāvā Evo Green, savukārt Geco nācis klajā ar savu Zero. Protams, tas nav viss, jo katram ražotājam ir savas opcijas un katru gadu nāk klāt citi risinājumi, bet pagaidām noteikti var teikt, ka piedāvājums ir ierobežots.
Ierobežojumi attiecībā uz kalibru
Jāsaka, ka ne visiem ražotājiem ir piedāvājums visiem kalibriem. Lai gan jāsaka, ka Lapua Naturalis ir viens no redzamākajiem vītņstobru bezsvina munīcijas ražotājiem, tomēr arī šī kompānija nepiedāvā visus kalibrus. Protams, populārākie kalibri būs pieejami, tomēr būs tādi, kuri vai nu jālādē pašam, vai arī jāmeklē citas iespējas.
Lielāko problēmu vispārējs svina munīcijas aizliegums radīs tieši mazkalibriem, it īpaši .22 LR. Lai gan ložu ziņā varētu atrast risinājums, tomēr lielākā problēma ir tieši paši ieroču stobri, kas radīti, lai šautu ar mīksta materiāla, t. i., svina, lodēm.
Bezsvina munīcijas priekšrocības
Lai gan viedoklis par bezsvina munīciju medībās ir ļoti pretrunīgs, tomēr tās izmantošanai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt un tas ir pats galvenais – bezsvina munīcija videi ir daudz draudzīgāka. Protams, mēs vispār varam runāt par to, cik tad daudz svina vītņstobru munīcijas nokļūst dabā un cik lielu kaitējumu tā nodara.
Bet tiek uzsvērts, ka, šaujot ar bezsvina munīciju, mazāk tiek apdraudēti aizsargājamie putni, kuri barojas ar mednieku atstātajām medījuma atliekām.
Kā vēl viens svarīgs pozitīvs nosacījums tiek minēts tas, ka bezsvina lode pēc kontakta ar dzīvnieka ķermeni var saglabāt līdz pat 98% sava svara, tas gan arī atkarīgs no lodes konstrukcijas un ražotāja. Parasti tiek lēsts, ka svina lode saglabā ap 65–75% sava svara. Lodei zaudējot svaru, tiek zaudēta spēja radīt bojājumus.
Lielākā daļa bezsvina munīcijas lodes atveroties palielina savu diametru par 2–2,5 reizēm. Tas ir līdzīgs rādītājs svina munīcijai. Tomēr tiek norādīts, ka ievainojuma kanāls bezsvina munīcijas lodei ir lielāks, jo lode saglabā savu svaru.
Tiek lēsts, ka bezsvina lode medījuma ķermeni šķērsos taisnā līnijā pretēji tam, kā uzvedas svina munīcija, nereti veidojot J veida ievainojuma kanālu. Tas, protams, atkal atkarīgs no kalibra un ražotāja. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka saskarsmē ar kaulu bezsvina lode nedeformēsies un radīs bojājumus. Ir konstatēts, ka ir svina lodes, kuras nespēj radīt bojājumus lieliem kauliem. Tādēļ savā ziņā var teikt, ka mazākas bezsvina lodes var radīt lielākus bojājumus.
Kādēļ mednieki tomēr ar aizdomām skatās uz bezsvina munīciju ne tikai gludstobriem, bet arī vītņstobriem?
Lielākā daļa mednieku ir atraduši savu lodi, kas tiem strādā labi, atbilstoši visām prasībām. Laika gaitā ir radies viedoklis, ka bezsvina lode ir sava veida svina lodes aizstājēja, bet tā gluži nav.
Izvēloties sev bezsvina munīciju, var ielāgot dažus nosacījumus.
1. Piedāvājumā ir vieglākas bezsvina lodes
Piemeklējot sev bezsvina munīciju, būs grūti atrast tāda paša svara lodi, kāda bija svina munīcijai. Arī bezsvina lode, kas ir par 20% vieglāka nekā svina lode, dos lieliskus rezultātus.
2. Mērķē sirdī vai plecā
Bezsvina munīcija ir ļoti efektīva, iedarbojoties uz kaulu vai ar šķidrumu pildītiem orgāniem. Plaušas ir pildītas ar gaisu. Tēmē sirdī, un pat tad, ja būs neliela kļūda, lode radīs pietiekamus bojājumus, lai medījumu apturētu.
3. Piešauj tēmēkli
Katru reizi, izvēloties jaunu munīcija, tā ir jāpiešauj, jo dažādām lodēm būs atšķirīga trāpījuma vieta. Tādēļ labāk ir vispirms izmēģināt lodi uz papīra, nevis ar dzīvnieku.
Svins
• Svins ir toksisks. Tas iedarbojas uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvairāk tas ietekmē bērnus: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asiņu sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Virkne pētījumu pierāda, ka svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.
• Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli šā materiāla daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 tonnu svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā – 1,2 mg/kg, Abramova ledājā – 0,2 mg/kg).
Vairāk lasiet žurnālā Medības
