Kāda ir pašreizējā situācija ar nodarbinātību lauksaimniecības nozarē? 0
Agnese Hauka, Mg. oec., LZF valdes locekle, AREI pētniece; Lāsma Aļeksējeva, AREI pētniece, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Biedrība Latvijas Zemnieku federācija (LZF) 2022. gada martā veica lauksaimnieku aptauju par nodarbinātību saimniecībās. Patlaban ir apkopoti 92 dažādu nozaru, reģionu un apgrozījuma lieluma saimniecību viedokļi, kas iezīmē tendences nodarbinātības problēmās un izaicinājumos. Tāpēc šoreiz tradicionālās aptaujas vietā piedāvājam veiktā pētījuma svarīgākos secinājumus.
Konkurence būs vēl lielāka
Darbaspēka trūkums reģionos ir aizvien vairāk jūtams, jo sevišķi no Rīgas tālākos novados. Nevienam vairs nav noslēpums, ka gan iedzīvotāju skaits, gan darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars valstī samazinās, un šīs izmaiņas visskaudrākās ir tieši lauku teritorijās attālāk no Rīgas. Šābrīža demogrāfiskās prognozes liecina, ka darbaspēka trūkums lauku reģionos saglabāsies un, iespējams, pat palielināsies, tādējādi palielināsies arī konkurence par pieejamo darbaspēku un saimniecību nodarbinātības izaicinājumi.
Vairākums saimniecību ir nodrošinājušas ikdienā nepieciešamo darbinieku kolektīvu, tomēr aizvien katrai piektajai saimniecībai trūkst viena pilna laika darbinieka un/vai viens nepilna laika pastāvīgais darbinieks. Katrai desmitajai saimniecībai būtu vajadzīgi pat vairāki pilna un/vai nepilna laika nodarbinātie. Tomēr vislielākais trūkums ir pēc sezonas darbu veicējiem.
Gandrīz pusei saimniecību (49%) ir nepieciešami sezonas laukstrādnieki, turklāt katrai trešajai saimniecībai (31%) ir vajadzīgi vismaz divi sezonas strādnieki. To nepieciešamību vairāk raksturo saimniecības nozare, nevis apgrozījuma lielums. Augļkopības nozarē sezonas laikā atsevišķās saimniecībās ir nepieciešami pat 100–150 sezonas laukstrādnieki! Nepieciešamo sezonas laukstrādnieku skaits saimniecībās ir būtiski lielāks nekā nepieciešamība pēc pilna vai nepilna laika nodarbinātajiem. Šā iemesla dēļ 2014. gadā ieviestais sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms ir svarīgs sezonas darbinieku piesaistei un iespējami lielāka atalgojuma noteikšanai.
Vislielākais deficīts ir četrās nozarēs
Pilna laika darbinieks nepieciešams katrai ceturtajai laukkopības, piena lopkopības, ganāmo mājlopu audzēšanas un putnkopības saimniecībai. Piena lopkopības saimniecībām būtu nepieciešami pat 2–5 pilna laika pastāvīgi nodarbinātie. Nepilna laika nodarbinātie nepieciešami katrai trešajai laukkopības, biškopības un putnkopības saimniecībai, kā arī katrai ceturtajai piena lopkopības un ganāmo mājlopu audzēšanas saimniecībai. Sezonas laukstrādnieki visnepieciešamākie ir augļkopības, dārzeņkopības un laukkopības nozarēs.
Darbaspēka trūkums visbūtiskāk kavē saimniecību izaugsmi (50%), darbos iesaista vairāk ģimenes locekļu (46%), rada pārslodzi esošajiem darbiniekiem (44%), ierobežo maksimālo iespējamo ienākumu gūšanu (41%) un kavē savlaikus ražas novākšanu (37%).
Darbaspēka trūkums vismazāk ietekmē ikdienas darbu veikšanu lopkopībā (70% saimniecību neietekmē), lopbarības sagatavošanu (65% neietekmē) un pilna apjoma ražas novākšanu (69%). Darbaspēka trūkums saimniecībās visbiežāk tiek risināts ar esošo nodarbināto palīdzību. Esošo darbinieku pārslodze tiek minēta visbiežāk kā sekas darbaspēka trūkumam (ietekmē 68% saimniecību).
Vispieprasītākās profesijas
Visvairāk saimniecībās trūkst transporta vadītāju (58%), bet katrai trešajai saimniecībai (38%) ļoti vajadzīgi ir arī fiziskā darba darītāji – ogu, augļu lasītāji, stādu piķētāji un citu fiziski vieglāku un smagāku roku darbu darītāji. Katrai desmitajai saimniecībai nepieciešams mehāniķis (11%) un augkopības vai lopkopības speciālists (11%). Tikai 5% saimniecību ir nepieciešami vadības līmeņa darbinieki (saimniecības pārvaldnieks, darbu vadītājs, grāmatvedis, pārdošanas pārstāvis u. tml.
Lauksaimnieki nosauc šādas vissvarīgākās problēmas darbinieku piesaistē: darbinieku trūkums reģionā (54%), saimniecību nespēja konkurēt ar atalgojumu ar citām nozarēm (46%), sarežģīta birokrātija trešo valstu pilsoņu nodarbināšanā (17%), bet visbūtiskākais – darbiniekiem nav motivācijas strādāt (68%).
Gandrīz puse lauksaimnieku (48%) atzīst, ka darbinieku motivāciju strādāt lauksaimniecības nozarē lielā mērā negatīvi ietekmē zems piedāvātais atalgojums un pietiekami lieli valsts sociālie pabalsti. Vienlaikus darbiniekus attur nepievilcīgi darba pienākumi, jo ne visi ir gatavi veikt fiziski smagus lauku darbus vai pieciest lopkopības aromātu. Kā darbinieku piesaisti ierobežojošs faktors tiek nosaukts arī attālums no darbinieka dzīvesvietas līdz saimniecībai, par šādu situāciju ir norādījusi katra trešā saimniecība (35%).
Dažreiz darbinieki neuzsāk darbu lauksaimniecības nozarē tāpēc, ka viņiem trūkst darbam atbilstošu zināšanu, bet gandrīz katrs ceturtais lauksaimnieks norāda, ka šķērslis ir sliktais darba prestižs. Vēl pie problēmām darbinieku motivācijā nosauc sezonas darbu garo un nepievilcīgo darba laiku (gan brīvdienās, gan garākas darba stundas), alkoholismu, nepastāvību un darbinieka izvairīšanos noslēgt darba līgumu tāpēc, ka viņi vēlas vienlaikus saglabāt statusu valsts sociālā pabalsta saņemšanai vai uz pēdām min parādu piedzinēji.
Piedāvātais atalgojums un papildu labumi
Situācijas darbinieku piesaistīšanā ir dažādas, tomēr, visticamāk, vissvarīgākais nosacījums, kas spēj ietekmēt darbinieku motivāciju strādāt lauksaimniecības nozarē un uzlabot nozares prestižu, ir atalgojums.
Gandrīz puse saimniecību plāno maksāt darbiniekam atalgojumu 501–999,99 eiro/bruto mēnesī, 20% saimniecību ir gatavas maksāt 1000–1499,99 eiro/bruto, bet 22% uzņēmumu plāno maksāt līdz 501 eiro mēnesī, kas faktiski ir minimālā alga. 2021. gadā vidējā alga Latvijā bija 1 277 eiro, un tikai piektdaļa saimniecību ir gatavas/var atļauties maksāt līdzvērtīgu summu, bet, aizvien sarūkot darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, konkurence par darbaspēku tikai palielināsies, bet lauksaimniecības nozarei būs grūtības konkurēt ar citām labāk apmaksātām tautsaimniecības nozarēm. Lauksaimniekiem par darbaspēku jākonkurē arī ar valsts sociālajiem pabalstiem.
Un risinājums ir saimnieciskās darbības ienākumu palielināšana, kas dotu iespēju darbiniekiem maksāt lielāku atalgojumu – kļūt konkurētspējīgiem ar dažādiem valsts sociālajiem pabalstiem un atalgojumu citās nozarēs.
Saimniecības ar lielāku apgrozījumu plāno maksāt lielāku atalgojumu darbiniekiem. Saimniecības ar gada apgrozījumu virs 15 000 eiro plāno maksāt 1000–1499,99 eiro (bruto) atalgojumu, kas konkurē ar tautsaimniecības vidējo atalgojumu. Diemžēl mazākām saimniecībām būs grūtāk konkurēt ar atalgojumu, jo īpaši saimniecību grupā ar gada apgrozījumu līdz 3 900 eiro, kur 80% aptaujāto saimniecību, kas vispār plāno nodarbināt algotu strādnieku, ir gatavas maksāt līdz 501 eiro mēnesī.
Interesanti, ka arī saimniecību grupā ar gada apgrozījumu 25 000–49 900 eiro gandrīz puse uzņēmumu gatavi/var atļauties maksāt līdz 501 eiro, lai gan apgrozījums ir vairākkārt lielāks. Vienlaikus redzams, ka saimniecībās ar gada apgrozījumu 4000–24 900 eiro ir lielāka gatavība maksāt 501–999,99 eiro mēnesī nekā grupā ar gada apgrozījumu 25 000–49 900 eiro. Var novērot, ka saimniecībās, kuru gada apgrozījums ir vairāk nekā 50 000 eiro, visi darbinieki ir algoti, kamēr mazākās saimniecībās 20–40% gadījumu nav un netiek plānoti algoti darbinieki.
Saimniecības spēja maksāt lielāku atalgojumu ir atkarīga no vairākiem faktoriem – gan no saimniecības apgrozījuma lieluma, gan saimniecības specializācijas un veicamajiem darba uzdevumiem. Tomēr, jo lielāks ir saimniecības gada apgrozījums, jo lielāka ir tās spēja nodrošināt darbiniekiem augstāku atalgojumu. Saimniecībās, kas nespēj nodrošināt lielāku atalgojumu, ir jānodrošina darbiniekiem citas vajadzības – cieņu, draudzību, piederību, drošību un pašīstenošanos. Interesanti, ka lielāku atalgojumu ir gatavas maksāt arī vienas specializācijas saimniecības pretstatā daudznozaru saimniecībām.
Aizvien vairāk pieredzot un apzinoties darbaspēka trūkuma problēmas, lauksaimnieki pilnveido darba vidi un darbiniekiem piedāvā papildu labumus – 68% aptaujātās saimniecības darbiniekiem ir izveidojušas atpūtas telpu un nodrošina tēju un kafiju, 56% nodrošina dušu darba vietā, 44% saimniecību apmaksā apmācības darbiniekiem, 44% nodrošina transportu uz darbu un mājām, 33% veic piemaksas pie algas, 28% saimniecību darbiniekiem nodrošina dzīvesvietu.
Vienlaikus lauksaimnieki darbiniekiem nodrošina ne tikai transportu nokļūšanai uz darbu, bet paši pilda arī šofera pienākumus, izvadājot darbiniekus. Lauku uzņēmēji ikdienā risina arī vairākas sociālās funkcijas – ved darbiniekus uz veikalu un pie ārsta un sniedz cita veida ikdienā nepieciešamo atbalstu darbiniekiem un viņu ģimenēm.
Raizes par Ukrainas kara bēgļiem
Jautāti novērtēt, vai esošā situācija ar Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu valstī un atvieglotie nosacījumi viņu nodarbināšanai spētu risināt darbaspēka trūkumu saimniecībās, 45% lauksaimnieku raugās cerīgi un ir ieinteresēti piesaistīt ukraiņus lauku, noliktavas, kā arī sezonas darbiem. Tomēr vairākums lauksaimnieku (55%) nav tik optimistiski un uzskata, ka esošie patvēruma meklētāji nespēs risināt nodarbinātības problēmas saimniecībās, jo patvērumā ieradušās lielākoties sievietes ar bērniem, kurus nevar atstāt bez uzraudzības.
Tas gan būtu risināms jautājums, ja sievietes pašas vai ar izmitinātāju un uzņēmēju palīdzību rastu iespēju nodrošināt bērniem pieskatītāju (kaut neformālu bērnudārza/skolas grupiņu), kamēr mammas ir darbā. Tomēr lauksaimnieki pauž bažas, vai lauku saimniecībām būs iespēja vispār satikties ar ukraiņiem, jo vairākums ir izmitināti Rīgā un Pierīgā un līdz attālākiem lauku novadiem nokļūs vien daži.
Līdzīgi aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotās atbalsta programmas Bezdarbnieku nodarbināšanai un Skolēnu īslaicīgai nodarbinātībai vasaras brīvlaikā, kas paredz valsts līdzfinansējumu darba vietām, ja viņi šīs grupas iedzīvotājus nodarbinās. Lai arī ir saimniecības, kurām ir pozitīva pieredze skolēnu nodarbināšanā, tomēr uzņēmēji norāda, ka birokrātiskie nosacījumi nav pievilcīgi darba devējam un komplicētās prasības attur nodarbināt skolniekus.
Tiek novērots, ka arvien vairāk jaunieši nemaz negrib strādāt, bet aktīvi seko līguma punktiem un ar vecāku iedrošinājumu norāda uz visu, kas viņiem pienākas. Bet, runājot par bezdarbnieku nodarbināšanas programmu, nākas secināt, ka lauksaimnieki kopumā ir zaudējuši interesi un cerību par šo sabiedrības grupu, jo pieredze liecina, ka bezdarbnieki nav motivēti strādāt un strādā slikti, taču pieprasa vismaz 1000 eiro neto atalgojumu mēnesī, ko, kā liecina šīs aptaujas rezultāti, ir gatavi maksāt vien 20% saimniecību. Bet darbinieka motivācija strādāt ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem veiksmīgu darba attiecību izveidošanā.
Ko gaida no darbinieka
Vairākums aptaujāto lauksaimnieku norāda, ka no darbinieka sagaida kvalitatīvu darba izpildi (85%) un uzticamību (83%). Lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi, lai darbinieks spētu strādāt patstāvīgi (74%) un viņiem būtu motivācija strādāt (72%). Vairāk nekā puse lauksaimnieku (57%) norāda, ka ir svarīgi, lai darbinieks darbā ierastos laikus.
Katrai trešajai saimniecībai ir svarīgi, lai darbinieki spētu sadarboties komandā (41%) un lai viņi būtu profesionāli (35%). Papildus no darbinieka tiek sagaidīta fiziskā izturība un skaidrs prāts. Svarīgākās darbinieku kvalitātes ir cilvēciskās īpašības – spēja paveikt darbu kvalitatīvi, uzticamība, patstāvība un motivācija strādāt.
Darbaspēka pieejamība ietekmē saimniecību attīstības iespējas, tāpēc iepriekš konstatēto izaicinājumu risināšanai un nodarbinātības nodrošināšanai lauksaimniecības nozarē ir nepieciešama mērķtiecīga politiskā rīcība. Ir vairāki vienlaikus veicami uzdevumi – sekmēt saimniecību ekonomisko attīstību, izstrādāt nodarbinātībai labvēlīgu nodokļu politiku, atbalstīt saimniecību modernizāciju un ražošanas procesu automatizāciju, atvieglot trešo valstu strādnieku nodarbināšanu, sekmēt lauksaimniecības nozares prestižu.
Šī lauksaimnieku aptauja par nodarbinātības jautājumiem saimniecībās aizvien tiek turpināta ar mērķi gūt pilnīgāku kopainu par situāciju saimniecībās un lauksaimnieku viedokli. Iegūtā informācija palīdzēs precīzāk apzināt un sekmīgāk risināt nodarbinātības izaicinājumus lauksaimniecības nozarē.
UZZIŅA
* Uz šā gada 1. aprīli NVA datu bāzē ir 345 aktuālās darbavietas, ko Latvijas darba devēji piedāvā Ukrainas civiliedzīvotājiem lauksaimniecības un vides darbības jomā.
* NVA datu bāzē sadaļā Lauksaimniecība. Vide šā gada 1. aprīlī bija reģistrētas 25 pilna laika vakances (vienai vakancei var būt vairāku darba vietu piedāvājums) Ukrainas cilvēkiem (darbs uz nenoteiktu laiku), tostarp agronoma, slaucēja, traktora vadītāja, lopkopja, veterinārfeldšera un citās specialitātēs.
* 1. aprīlī vakanču datu bāzē bija arī 34 darba piedāvājumi uz noteiktu laiku, vienam darbiniekam piedāvā slēgt arī uzņēmuma līgumu.
* Ukrainas civiliedzīvotāji darbu Latvijā meklē gan ar NVA atbalstu, gan patstāvīgi, tostarp izmantojot NVA CV un vakanču portālu, kas ir pieejams arī ukraiņu valodā. Lai saņemtu NVA darba meklēšanas atbalstu, Ukrainas civiliedzīvotājam nav obligāti jāreģistrējas NVA bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā.
