Kāda ir jūsu pieredze ar rindām valsts iestādēs? 0
Valda Miška, apkopēja:
“Dažreiz gadās ilgāk pagaidīt. Pirmā nāk prātā sociālās apdrošināšanas aģentūra. Jāatzīst gan, ka rinda uz priekšu tur virzās samērā raiti, jo daudz apkalpotāju. Man būtu ērti, ja iestādes būtu pieejamas agrāk no rīta vai vēlāk vakarā, jo pa dienu netieku darba dēļ. Arī reizēs, kad izdodas paspēt uz iestādi īsi pirms tās slēgšanas, cilvēku tur parasti stāvgrūdām. Nebūtu arī slikti, ja valsts institūcijas darbotos sestdienās.”
Ričards Marsinkēvičs, mācīsies 12. klasē:
“Tā gan nav valsts, bet pašvaldības iestāde, taču ļoti negatīva pieredze ir ar “Rīgas satiksmes” klientu apkalpošanas centriem. Pēc manām domām, būtu jāefektivizē darbaspēks. Mūsu valstī ir pārāk liela birokrātija, pārāk daudz dokumentu. Uzskatu, ka daudzus pienākumus, ko šobrīd veic divi darbinieki, patiesībā varētu padarīt viens. Nav gudri tik smalki dalīt funkcijas, jo tādējādi darbs rit lēnāk un darbaroku trūkst, piemēram, tajā pašā klientu apkalpošanā. Par problēmu gan to varētu nosaukt Krievijā, Latvijā situācija nav tik dramatiska.”
Vilnis Strazdiņš, strādā pašvaldības uzņēmumā:
“Garas rindas ir sociālā dienesta centros. Tur ir sistēma ar iepriekšēju pierakstu, taču tuvākais brīvais laiks pieejams tikai pēc mēneša. Dodoties bez iepriekšējas pieteikšanās, rindā jāgaida pat divas trīs stundas. Skaidrs, ka tas kārtējo reizi ir trūkstošo finanšu jautājums. Būtu jāpalielina darbinieku skaits, bet tas netiek darīts. Man nebūtu pretenziju par iestāžu strādāšanu sestdienās, taču nedomāju, ka šo struktūrvienību darbinieki ar to būtu mierā.”
Juris Usans, bezdarbnieks:
“Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē rindā nupat gaidīju aptuveni divas stundas. Mans paziņa no ārzemēm plānoja kā ik gadu braukt uz Latviju un bija mani pilnvarojis atjaunot uzturēšanās atļauju, tāpēc nebija izejas. Vienlaikus klientus apkalpoja desmit darbinieku, vidēji vienam klientam veltot desmit minūtes. Visdrīzāk bremzējošs apstāklis ir milzīgais birokrātijas slogs. Katru gadu jākrāmējas ar kaudzi dokumentu. Visprātīgāk būtu piedāvāt jaunas iespējas nokārtot visas šīs lietas – piemēram, ieviest kartes, kas ļautu iestādēs pašapkalpoties pie iekārtām vai arī nodrošināt vairāk pakalpojumu attālināti – interneta vidē. Nupat saskāros ar ideālu apkalpošanu bankā – bija pienācis laiks mainīt kredītkarti. Interneta bankā pieteicos, ievadīju nepieciešamos datus un pēc laika karti man atsūtīja pa pastu. Nekur nebija jāiet un jāgaida rindās. Šim piemēram vajadzētu sekot visām valsts iestādēm. Esmu drošs, ka daudzi šo iespēju izmantotu.”
Irēna, strādā informācijas tehnoloģiju jomā:
“Esmu stāvējusi rindā sociālajā dienestā un arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Pirms kāda laika briesmīgas rindas bija “Latvijas Pastā”. Domāju, ka tā ir problēma, ko var atrisināt, tikai pareizi organizējot darbu. Iestādēs būtu jāizanalizē noslodzes stundas un tad attiecīgi jānodrošina vairāk darbinieku. Pusdienlaika pārtraukumā, ko daudzi izmanto, lai nokārtotu kādas lietas, arī lielākā daļa valsts iestāžu klientu apkalpošanas centru darbinieku devušies pusdienot. Šajā laikā, tieši pretēji, vajadzētu darboties maksimālā intensitātē. Domāju, ja pakalpojuma sniedzējiem būtu interese vai rūpes par saviem klientiem, viņi par šiem jautājumiem domātu vairāk. To lieliski demonstrē tirgotāju attieksme – veikali strādā visas dienas nedēļā no agra rīta līdz vēlam vakaram.”
Maija Veidemane, pensionāre:
“Ja izmanto tos pakalpojumus, ko piedāvā, un negrib vairāk, tad apkalpošana ir pieņemama. Daudzviet iespējams laikus pieteikties. Ja cilvēki paši neapdomā, attopoties sākas problēmas. Te gan parādās kāda parādība, kas man rada dziļas nianse, – kāpēc sākotnēji rinda ir gara un ātri neko nokārtot nav iespējams, bet, līdzko atdari maku, tā iespēja uzrodas. Nepatīkama pieredze ir arī ar rindām valsts poliklīnikā. Uz pakalpojumu jāpierakstās noteiktā mēneša datumā, un ierodoties priekšā ir milzu rinda. Tā kā esmu pierakstījusies, dodos visiem priekšā, un attieksme no cilvēkiem, kas stundām bezcerīgi nīkuši rindās, ir ļoti negatīva un nepatīkama.”
Fakti
* 1996. gadā izdotais Ministru kabineta rīkojums nr. 118 paredz visās valsts pārvaldes iestādēs Latvijā vienotu pamata darbalaiku – darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17, taču iestādes pēc saviem ieskatiem ir tiesīgas to koriģēt un pielāgot darba specifikas, klientu pieprasījuma vai kādu citu apstākļu dēļ.
