Aicinājums cilvēkus likt slimnīcā noved pie atlūguma 0
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) galvenā ārste Baiba Rozentāle likusi uzņemšanas nodaļas vadītājai Ilzei Ekšteinai atstāt amatu pēc tam, kad nodaļas vadītāja bija publiski izlikusi rakstisku aicinājumu dežūrārstiem stacionēt visus uzņemšanas nodaļā nonākušos pacientus neatkarīgi no veselības stāvokļa. Tā bijusi LIC vadītājas Baibas Rozentāles “direktīva”, jo stacionārā esot pārāk zema noslodze. Paziņojumā bija norādīts arī tas, ja neizdodas pierunāt pacientu stacionēties, tad viņam jāraksta atteikums no stacionēšanās. Kā zināms, valsts finansējums slimnīcās ir atkarīgs arī no pacientu skaita, un, ja tas samazinās, tad slimnīcas nākotnē var arī zaudēt valsts naudu. Fotoattēls ar šo Ekšteinas paziņojumu pagājšnedēļ tika izsūtīts medijiem. B. Rozentāle žurnālistiem pēc tam apgalvoja, ka šāds rīkojums nav dots un to nosauca par pārpratumu.
LIC ietilpst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sastāvā, tāpēc I. Ekšteinas atlūgums nonācis uz slimnīcas valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītājas Egitas Poles galda. Viņa man vakar sacīja, ka uz emociju pamata rakstīto atlūgumu neesot parakstījusi, jo infektoloģe Ekšteina ir ļoti pieredzējusi ārste un viņai tikšot atrasts piemērots darbs ārpus Infektoloģijas centra, kad viņa atgriezīsies no atvaļinājuma.
Pati daktere I. Ekšteina nevēlējās “LA” komentēt šo situāciju. Neoficiāli zināms, ka Rozentāle pēc medijos izvērstā skandāla ir palūgusi dakterei Ekšteinai nekavējoties atstāt stacionāru. Ar B. Rozentāli man vakar neizdevās sazināties.
Gan valsts galvenais infektologs profesors Uga Dumpis, gan arī RAKUS galvenā infektoloģe profesore Ludmila Vīksna sacīja, ka Ekšteina ir ļoti pieredzējusi, godprātīga ārste, kura Infektoloģijas centrā strādā kopš 1998. gada un kura neprot lavierēt, bet savu viedokli paužot skaidri un nepārprotami. Abas amatpersonas bija pārsteigtas par notikušo.
Kaislības ap Infektoloģijas centru virmojušas ne reizi vien. Savulaik veselības ministre Ingrīda Circene triju mēnešu laikā panāca, ka LIC pievieno Rīgas Austrumu slimnīcai, lai novērstu centra vadības šķiešanos ar veselības aprūpes līdzekļiem. Rozentāle to ļoti pārdzīvoja, un trīs mēnešus viņai bija izsniegta darba nespējas lapa. Kad pie varas nāca veselības ministrs Guntis Belēvičs, viņš atbalstīja RAKUS galvenās infektoloģes B. Rozentāles ieceri veidot Infektoloģijas centru kā Rīgas Austrumu slimnīcas meitasuzņēmumu ar savu valdi un, visticamāk, Rozentāli kā tās priekšsēdētāju. Bet, tiklīdz pie Veselības ministrijas varas stūres ķērās Anda Čakša, viņa panāca, ka šis Ministru kabinetā iesniegtais lēmumprojekts par Infektoloģijas centra patstāvīgo statusu tiek atsaukts, ņemot vērā Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra iebildumus. Rozentālei konflikti par iestādes pārvaldību turpinājās ar RAKUS valdes priekšsēdētāju Anitu Slokenbergu, bet patlaban kopīgu valodu ar viņu meklē valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Pole.
Bijušais ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš pārraudzīja RAKUS kapitāldaļas, norādīja, ka LIC problēmām ir divas medaļas puses. No vienas puses, varot piekrist Rozentālei, ka ir nepieciešams speciāls stacionārs, kur ievietot infekciozi bīstamus pacientus. Bet, no otras puses, RAKUS ir jādomā par infekcijas slimnieku pacientu plūsmas sakārtošanu, tādējādi uzlabojot universitātes slimnīcas darba efektivitāti. Arī RAKUS galvenā infektoloģe Vīksna norādīja, ka, piemēram, tos pacientus, kas saslimuši ar infekcijas slimībām, kas izplatās ar asinīm, un kas nav bīstami pārējiem, varētu stacionēt parastajās slimnīcu nodaļās. L. Vīksna pastāstīja, ka ik mēnesi un gadu tiek vērtēti galvenie gultu fonda izmantošanas rādītāji visām RAKUS struktūrvienībām, tajā skaitā arī Infektoloģijas centram. Piemēram, augustā RAKUS gastroenteroloģijas centrā gultu noslodze bija 97% un proktoloģijas nodaļā 88%, bet Infektoloģijas centra HIV/Aids nodaļā tikai 44%, bīstamo un pilienu infekciju nodaļā – 21%, zarnu infekciju nodaļā – 77%, bet drudža nodaļā – 78%. Tiesa, šī noslodze pa mēnešiem var būt arī svārstīga.
Tomēr E. Pole neuzskata, ka Infektoloģijas centra vadībai būtu jāuztraucas par sliktu noslodzi un tāpēc mākslīgi jāpalielina slimnieku skaits stacionārā. Darba apjoms stacionārā esot pietiekams, taču tas nenozīmē, ka netikšot veiktas strukturālas izmaiņas. Tās patlaban jau notiekot, turklāt pēc LIC iniciatīvas. Jāatgādina gan, ka RAKUS problēmām ir pievērsusies arī Valsts kontrole un savā revīzijas ziņojumā “Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?”, ar kuru iepazīstināja 2017. gada aprīlī, norādījusi, ka slimnīcas vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus.
