Kāda fiziskā slodze kad piemērota 0
Arvien vairāk redz cilvēku, kuri rīta agrumā vai pievakarē devušies skrējienā. Viens to dara pašsajūtas vai veselības dēļ, cits pošas maratonam, jo fiziskās aktivitātes ar paaugstinātu slodzi nedrīkst veikt bez iepriekšējas gatavošanās.
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” interniste, aviācijas medicīnas speciāliste Dace Cibule.
Lieli, publiski fizisko aktivitāšu pasākumi un sacensības, kur piedalās ne tikai sportisti, notiek arvien biežāk. Diemžēl amatieru treniņu process, ja tāds vispār ir, nenotiek treneru un mediķu uzraudzībā. Tādēļ bieži vien tiek pārvērtēti un nepareizi sadalīti spēki, un var nākties piedzīvot ne tikai dažādas traumas – muskuļu un saišu sastiepumus, Ahileja cīpslas pārrāvumus u.c., bet arī daudz smagākas veselības problēmas.
Regulāri spēka un izturības treniņi ir labākais vitalitātes priekšnosacījums, un fiziski aktīvs dzīves veids ir labs pamats veselības un darbaspēju saglabāšanai visos dzīves posmos. Tomēr mērena fiziskā slodze nav pietiekama, ja grib piedalīties sacensībās.
Pirms garām skriešanas distancēm (maratona vai pusmaratona), sarežģītām riteņbraukšanas trasēm, šķēršļu pārvarēšanas skrējieniem, pludmales volejbola spēlēm vai kalnos kāpšanai nepieciešama savu reālo spēku un patiesā veselības stāvokļa izvērtēšana.
Pārslodzes, nepareiza slodzes menedžmenta, tostarp uztura, vitamīnu, minerālvielu, enerģijas dzērienu lietošanas dēļ biežākie veselības traucējumi ir sirds un asinsvadu un hronisko iekšķīgo slimību saasinājumi (nieru problēmas, iepriekš nediagnosticēts cukura diabēts, bronhiālā astma), kā arī ortopēdiskas un balsta sistēmas kaites.
Visbīstamākās ir sirds un asinsvadu slimības. Var atklāties agrāk nediagnosticētas iedzimtas vainas vai saasināties hipertoniskā slimība, išēmiskā sirds slimība, stenokardija, aritmija, rasties insults un citi asinsrites traucējumi smadzenēs.
Lai stress, dzīves un darba ritms neizjauktu labās ieceres, ieteicams reizi gadā pārbaudīt veselību, lai iegūtu informāciju par iespējamajiem riska faktoriem vai konstatētu kādu iepriekš nediagnosticētu slimību, un, ja tāda ir, noteiktu papildu izmeklējumus, izvērtētu fiziskos resursus un uzzinātu ieteicamo fizisko nodarbju režīmu.
Svarīgi Ja fizisko aktivitāšu laikā pēkšņi rodas sāpes vai smagums krūtīs, elpas trūkums, auksti sviedri, stipras sirdsklauves, ģībonis u.c., nekavējoties nepieciešama mediķu palīdzība.
Reklāma
|
