Kāda būs tālā nākotne? Ieskaties tajā kopā ar Nīlu Degrasu Taisonu 0
“Mēs esam radīti no zvaigžņu putekļiem. Mums ir jādodas kosmosā, lai iepazītu sevi,” 1980.gadā teica astrofiziķis un astronoms Karls Sagans. Izcilajam zinātnes popularizētājam piemita talants padarīt sarežģītas koncepcijas saprotamas un izklaidējošas. Šķiet, nav labāka brīža par šo, lai noskatītos Sagana ideju iedvesmotu populārzinātnisko raidījumu ciklu “Kosmoss: iespējamās pasaules”.
Ciklu “Kosmoss: iespējamās pasaules”, kas svētdienu vakaros skatāms “National Geogrpahic” apvij atziņa, ka dabas zinātnes, ja tajās iedziļinās, ir pārsteidzoši skaistas un atklāj pirmajā acumirklī noslēptas patiesības. Tas ir aizraujošs un vizuāli krāšņs ceļojums no cilvēces pagātnes uz iespējamo nākotni, kas mudina ikvienu pievērsties zinātniskiem meklējumiem.
Mūsu paaudzes ziņā ir izvēle, kur koncentrēt savu enerģiju un ko mēs mācāmies no tiem cilvēkiem, kuri kaut ko ir darījuši pagātnē. Trīspadsmit populārzinātnisko raidījumu cikls piedāvā ieskatu brīnumainā un iedvesmojošā nākotnē, vienlaikus pievēršoties arī iespējamajām sekām, ja mēs pametīsim novārtā savu mājvietu – planētu Zemi. “Kosmoss: iespējamās pasaules” runā par mūsu pienākumiem vienam pret otru un pret pasauli, kurā šobrīd dzīvojam.
Viena iespējamā pasaule: mūsu vairs nav, jo mēs netikām galā ar cilvēka darbu radītajām sekām uz globālo ekosistēmu. Cita iespējamā pasaule: mēs ne tikai izdzīvojam, bet izveidojam harmonisku nākotni vidē, kas reiz vēsturē jau ir piešķīrusi sevi civilizācijas attīstībai, atzīst raidījumu cikla vadītājs, astronoms Nīls Degrass Taisons.
Izmaiņas, kas notiek šodien, nav pirmās miljoniem gadu senajā planētas vēsturē pēc tam, kad aizvēsturiskajā okeānā radās dzīvība. Iespējams, mēs no tām šodien varam ko mācīties. Tādēļ “Kosmoss: iespējamās pasaules” ieskatīsies senā pagātnē un ļaus nokļūt vietā, kur, iespējams, sākās dzīvība uz Zemes, apvidos, kurus var uzskatīt par senču zaudētajām pasaulēm. Jo, nenoliedzami, reiz pienāks laiks, kad Saule padarīs Zemi neapdzīvojamu un cilvēkiem būs jādodas prom. Un cilvēces nākotne var saistīties, piemēram, ar eksoplanētām jeb citplanētām, kas var kļūt par mūsu iespējamām kolonijām.
Visu mūsu vēsturi caurvij dramatiski stāsti par zinātniekiem, kuri upurēja visu, lai sasniegtu savus mērķus. Un atklājumiem, kuri var palīdzēt iezīmēt cilvēces tagadējo un nākotnes vietu Visumā. Piemēram, ģenētiķis Nikolajs Vavilovs bija apceļojis piecus kontinentus, lai savāktu un pētītu sēklas no visas pasaules. Taču atteikšanās paust zinātniskus melus viņam maksāja dzīvību. Pirmā pasaules kara gados cits zinātnieks, guļot tranšejā, sapņoja par ceļojumu uz Mēnesi. Viņa rakstītā vēstule, kas adresēta lasītājiem pēc piecdesmit gadiem, iedvesmoja nākamās paaudzes doties ceļā uz Zemes vienīgo pavadoni.
Skatītāji pamanīs, ka raidījumu cikls “Kosmoss: iespējamās pasaules” līdzinās iespaidīgam zinātniskās fantastikas kino. Vairāk nekā 2000 vizuālo efektu ir zinātniski precīzi un lielākā daļa – arī ļoti skaisti.
“Mēs visu pētījām ļoti pamatīgi, un reizēm tas aizveda ļoti negaidītā virzienā,” atzina producents Brendons Braga. Producents, kas veidojis arī slaveno fantastikas seriālu “Zvaigžņu ceļš”, atklāj, ka visapjomīgākā izpēte veikta sērijai par kvantu pasauli. Viņi sāka ar īstu teorētisko fiziku, konsultējās ar kvantu fiziķi, rakstīja formulas, lai dators attēlotu visu iecerēto. Arī to, ko skaitļotāji patiesībā nemaz nespēj izdarīt. Rezultāts – kvantu idejas attēlotas reāli, telpiski un saprotami.
Filmēšanas komandu pārsteidzis fakts, ka XIX gs. sākumā, kad pirmo reizi veikts eksperiments ar Junga dubultspraugu, tā veiksme bija kas līdzīgs adatas atrašanai siena kaudzē. Angļu dabaszinātnieks Tomass Jungs bija ne tikai gaismas viļņu teorijas autors, bet arī viens no pirmajiem, kas atšifrēja senās Ēģiptes hieroglifus. Tādēļ stāsts par kvantu pasauli sāksies… senajās Ēģiptes piramīdās.
Karla Sagana atraitne Anna Drujāna uzskata, ka veiksmīgas nākotnes veidošanā liela nozīme būs zinātniskajai domai, tādēļ viņa cer, ka aizraujošie un vizuāli krāšņie ceļojumi pagātnē un nākotnē mudinās vairāk cilvēku pievērsties zinātniskiem meklējumiem. “Ja atmodīsimies, tad redzēsim, ka mums ir viss nepieciešamais, lai izveidotu skaistāku nākotni un labāku pasauli,” viņa uzsver.
Populārzinātnisko raidījumu cikls “Kosmoss: iespējamās pasaules” skatāms “National Geographic” svētdienās plkst. 22.00!
