Kad zinātne saiet sviestā – Ig Nobela prēmija 0
No visiem pasaules apbalvojumiem un godalgām, iespējams, tieši Nobela prēmija ir visatpazīstamākā. Šogad prēmiju pasniegšana to cienīgajiem un laimīgajiem ieguvējiem notiks 10. decembrī. Tomēr reizēm gan zinātnieki, gan dažādi ar zinātni visai attāli saistīti entuziasti pārsteidz ar negaidītiem, šad tad smieklīgiem, bet dažkārt pavisam trakiem atklājumiem un izgudrojumiem. Lai tos apzinātu, ir radīta Ig Nobela jeb Anti-Nobela prēmija – gan smaidam, gan pārdomām.
Ig Nobela prēmiju nodibināja 1991. gadā. Kopš tā laika katru gadu oktobra sākumā tiek pasniegtas desmit balvas dīvainiem, bet izdomas bagātiem izgudrojumiem un visabsurdākajiem zinātnes atklājumiem. Ig Nobela prēmijas nosaukums cēlies no Alfrēda Nobela uzvārdam līdzīgi skanošā angļu vārda “noble” – cēls, izsmalcināts – vai precīzāk tā pretējās nozīmes “ignoble” – zemisks. Hārvarda universitātē pasniegšanas ceremonijā piedalās vairāk nekā 1100 cilvēku, un bieži vien Ig Nobela prēmijas uzvarētājiem piešķir īsto Nobela prēmiju laureāti.
Viena no šā gada balvām piešķirta Maiklam Smitam, kurš ļāva bitēm sevi sadzelt 25 ķermeņa vietās. Katru dzēlienu viņš novērtēja sāpju skalā no viens līdz desmit un savstarpēji salīdzināja. To viņš veica ne tikai vienu, bet veselas trīs reizes – Smits ir zinātnieks un labi zina, cik svarīgi ir eksperimentu atkārtot, lai nodrošinātu precīzu rezultātu.
Visdrosmīgākais mirklis pilnīgi noteikti bija bites ielaišana savos šortos: “Es biju iztēlojies, ka dzēliens sēkliniekos būs īpaši sāpīgs. Biju pārsteigts, ka īstenībā sāpes nebija nemaz tik trakas,” stāsta Smits. Viņš atklāja, ka visjutīgākā vieta bites dzēlienam ir deguns: “Ja gadās satikties ar dusmīgu bišu mākoni un jums ir izvēle – tikt sadzeltam degunā vai starp kājām, labāk izšķirties par labu kājstarpei. Vīrieša mantība sāpēs ļoti, bet dzēliens degunā ir daudz ļaunāks, ticiet man.”
Citas 2015. gada balvas:
Ja gadījumā kādreiz esat vēlējušies pēc olas novārīšanas to dabūt atpakaļ jēlu, tad beidzot tas ir iespējams. Vairāki ķīmiķi ir radījuši procesu, kā daļēji “atvārīt” cietu olu atpakaļ šķidrā stāvoklī.
Prēmija ekonomikā piešķirta Bangkokas policijai – par algas paaugstinājuma piedāvāšanu policistiem, kas atteikušies ņemt kukuļus.
Visinteresantākais šāgada pētījums matemātikā bija veikts par Marokas imperatoru Moleju Ismaīlu Asinskāro, kurš valdīja no 1672. līdz 1727. gadam. Šajā laikā viņš pamanījās sev sarūpēt gandrīz 900 pēcnācējus – tā vismaz rakstīts vēsturiskos dokumentos. Matemātiķus ieinteresēja, vai tas vispār ir iespējams un cik liels harēms vidēji būtu nepieciešamas, lai pie šāda rekordliela bērnu daudzuma varētu tikt.
Prēmija diagnostiskajā medicīnā piešķirta Helēnai Ašdaunai. Viņa izveidoja metodi, kā noteikt, vai pacients, kuru ved ar ātrās palīdzības transportu, cieš no apendicīta – atkarībā no viņa sāpju reakcijas, kad automašīna brauc pāri “guļošajiem policistiem”.
Vērts pieminēt vairākas citas ievērības cienīgas iepriekšējo gadu ig Nobela balvas.
Krūšturis pret terorismu
2009. gads
Kategorija: Sabiedrības veselība
Uzvarētājs: Ukraiņu zinātniece Elena Bodnāra
Ārstei un zinātniecei Elenai Bodnārai ideja par viegli pieejamu gāzmasku radās jau pēc Černobiļas katastrofas – 1986. gadā.
“Ja cilvēkiem būtu bijusi iespēja viegli tikt pie lētām, bet efektīvām gāzmaskām, viņi nesaelpotos Jodu-131 – radioaktīvo materiālu, kas bija viens no galvenajiem staru slimības cēloņiem.”
Ar šādu mērķi Bodnāra ir radījusi krūšturi, kurš dažu sekunžu laikā ir izjaucams un pārvēršams par divām gāzmaskām. Izmērs nav svarīgs, jo maska, kas atrodas krūšturī, ir pielāgojama un, kamēr pilnībā nosedz muti un degunu, pasargā tās valkātāju no ķīmiskiem un bioloģiskiem riskiem. Arī ugunsgrēka laikā pa rokai būtu glābiņš, kas pasargātu no sodrējiem.
“Mums jābūt sagatavotiem jebkurai situācijai jebkurā laikā un vietā – un gandrīz katra sieviete taču valkā krūšturi.”
Ig Nobela balvas pasniegšanas ceremonijā Bodnāra ar platu smaidu sejā jokoja: “Šīs ierīces izmantošanai nepieciešamas 25 sekundes. Piecas, lai sieviete to noņemtu, izjauktu un uzvilktu savu masku, un divdesmit – lai izvēlētos laimīgo vīrieti, kuru viņa izglābs.”
Miers un klusums
2006. gads
Kategorija: Miera prēmija
Uzvarētājs: Hovards Steipltons, ASV
Vai reizēm nekrīt uz nerviem jauniešu bari, kas bezmērķīgi klaiņo pa pilsētu, šķietami meklējot nepatikšanas? Kad kādu dienu Hovarda Steipltona 17 gadus vecā meita gāja iepirkties un viņu pie veikala sāka apcelt vidusskolēnu bars, Steipltons izlēma radīt iekārtu, kas šādas jauniešu grupas spētu izkliedēt. Viņa izgudrojums – “Ods” – ir skaņu sistēma, kas dzird augstas frekvences signālu, ko saklausa tikai cilvēki, jaunāki par 25 gadiem.
Steipltons izmantoja savu apsardzes firmu, lai ražotu un pārdotu “Odu”. Kukainis izplatījās ātri – daudzi veikala īpašnieki bija sajūsmā par iespēju nodrošināt, viņuprāt, patīkamu vidi savā tirdzniecības kvartālā. “Ods” drīz vien kļuva populārs arī ārpus ASV. Kanādā kāda skola samazināja vandalismu savā apkārtnē par 40%. Anglija – valsts, kas ir īpaši neiecietīga pret jauniešu pārkāpumiem – atļāva šo skaņas iekārtu veikalos iekārtot bez jebkādiem ierobežojumiem. Vairākas organizācijas, kas rūpējas par tirdzniecības centru un to darbinieku drošību, tieši “Odu” min kā vienu no efektīvākajiem drošības līdzekļiem, kas ļauj lēti un nevardarbīgi pasargāt veikalu darbiniekus no agresīviem jauniešiem.
Mūsdienās tomēr “Ods” gandrīz visur jau ir aizliegts. Viens no nesatricināmākajiem argumentiem ir tas, ka šāds skaņas ierocis ir cilvēktiesību pārkāpums. Bērnu aizstāvju grupas arī min faktu, ka nav pārbaudīta “Oda” frekvences iedarbība uz cilvēka ķermeni un bērna attīstību. “Odam” ir pilnīgi vienalga, cik vecs un cik uzvedīgs tu esi – ja ausis ir pietiekami jutīgas, lai uztvertu signālu, galva sāks sāpēt gan jaundzimušajam, gan teicamniekam, gan vandalim. Tās retās vietas, kur vēl arvien ir ierīkots “Ods”, gandrīz visas iesaistītas tiesu procesos, un, visticamāk, 2016. gads būs pēdējais, kad kaut ko dzirdēsim par šo insektu.
Kā no jauna izgudrot riteni
2001. gads
Kategorija: Tehnoloģija
Uzvarētājs: Džons Kīogs, Austrālija
Par spīti teicienam “neizgudro no jauna riteni”, realitātē tas notiek pārsteidzoši bieži, it īpaši tehnoloģiju un programmēšanas jomā. Organizācijas, kurās cilvēki var reģistrēt savus izgudrojumus, bieži vien kļūst paviršas un nepievērš uzmanību patentu pieteikumiem. Tas ļauj krāpniekiem izmantot šo sistēmu, lai iesūdzētu firmas tiesā par “viņu” izgudrojumu izmantošanu.
Tieši šādu problēmu Džons Kīogs novēroja savas dzimtenes – Austrālijas – patentu valdē. Viņš izlēma iesniegt izskatīšanai tik acīmredzami absurdu izgudrojumu, lai to nebūtu iespējams apstiprināt. Kīogs pavirši uzzīmēja vienkāršu riteni, pareizi noformēja visus dokumentus un devās uz patentu valdi. Kā jau viņš bija gaidījis, nevienu pat neinteresēja viņa garadarbs – “apļveida iekārtu, lai atvieglotu pārvietošanos”.
Šim stāstam izplatoties pasaulē, Džons Kīogs tika nominēts arī Ig Nobela prēmijai. Neilgi pēc pasniegšanas ceremonijas viņa izgudrojums klusi pazuda no Austrālijas patentu reģistra.
Ig Nobela balvas – īsumā
Vai zinājāt, ka itāliešu zinātnieki 2013. gadā atklāja, kā staigāt pa ūdeni! Viss, kas šim brīnumainajam aktam nepieciešams — svērt mazāk par 72 kilogramiem! Kā arī tas, ka ūdenim jāatrodas uz Mēness.
1994. gadā Roberts Lopess pierādīja, ka mājdzīvnieku ausu ērcītes spēj iemitināties pie cilvēkiem. Viņš izņēma vairākus parazītus no sava kaķa ausīm un ievietoja tos savās – uzmanīgi novērojot to spējas iekārtoties tur uz dzīvi.
Īrijas policija 2009. gadā saņēma balvu literatūrā par vairāk nekā 50 soda kvīšu izrakstīšanu Polijas pilsonim Pravo Jazdijam. Izrādījās, ka “Prawo Jazdy” nozīmē “Autovadītāja apliecība” un policisti bija Polijas pilsoņu autovadīšanas tiesību dokumenta augšpusē rakstīto nosaukumu noturējuši par braucēja vārdu.
Amerikāņu profesors Džordžs Gobls 1996. gadā saņēma prēmiju ķīmijā par pierādījumu, ka ir iespējams izcept gaļu hamburgeram trīs sekundēs. Gobls tam izmantoja 27 kg ogļu un aplēja tās ar raķešdegvielu. Pēc viņa vārdiem, “hamburgers bija drusku pārcepts”.
Grūti no rītiem pamosties? 2005. gadā Gauri Nanda ieguva prēmiju ekonomikā par cilvēku produktivitātes uzlabošanu. Viņa izgudroja modinātājpulksteni uz ritentiņiem, kas ieprogrammēts no rīta paslēpties zem mēbelēm vai citās grūti aizsniedzamās vietās – lai gulētājs nevarētu to viegli izslēgt un iegrimt atpakaļ miegā.
2002. gadā Indijas zinātnieki aprēķināja vidējo ziloņa virsmas laukumu. Par šo atklājumu viņi saņēma Ig Nobela prēmiju matemātikā.
Reizēm prēmijas tiek piešķirtas ironiski – 2013. gada Ig Nobela Miera prēmiju saņēma Aleksandrs Lukašenko par savu izdoto aizliegumu publiski aplaudēt. Prēmiju viņš dalīja ar Baltkrievijas policiju, kura arestēja vīrieti ar vienu roku par publisku aplaudēšanu.
