Kad Žans Tods izvēlas Rīgu 1
Aizvadītajā nedēļā Rīgā otro reizi risinājās pasaules čempionāta posms rallijkrosā. Raimonds Strokšs&Co organizatorisko latiņu pacēluši tik augstu, ka pārējie netiek tuvumā. Tas atkal ir pierādījums, ka latvieši var!
Tas, ka posms Biķernieku trasē organizēts līmeni augstāk kā citur pasaulē, nav mans izdomājums. Tā izteicās mūsu rallijkrosists Reinis Nitišs. Latviju slavēja kolēģis no Beļģijas Franks van Rojs. Galu galā Starptautiskās automobiļu federācijas prezidents Žans Tods izvēlē starp Rīgu un Singapūru, kur risinājās F-1 posms, deva priekšroku Latvijas galvaspilsētai. Arī tas ir liels kompliments.
Biķerniekos ir viss, kas vajadzīgs aizraujošai rallijkrosa sacīkstei – augsta līmeņa trase tuvu pilsētas centram, liela līdzjutēju interese (rindas pie ieejas veidojās jau pirms astoņiem no rīta gan sestdien, gan svētdien), dalībnieki te var justies ērti un saprotami. Nepārspīlējot – pie katra staba ir pa cilvēkam, kas rūpējas, lai viss noritētu bez aizķeršanās. Arī pie velosipēdu novietnes dežūrēja meitenes, lai kāds garnadzis nekļūst turīgāks.
Mēdz teikt, ka par valsti var spriest pēc sabiedriskajām tualetēm. Runājot šādās līdzībās nevar nepastāstīt par mediju vajadzībām noorganizēto hauzīti – pārvietojamā tualete, bet ne prasta, ar visām ērtībām. Maziņa, bet tajā ne reizi neredzēju netīrību, mazs groziņš izmantotajām rokas salvetēm – tas allaž bija iztīrīts. Sīkums, bet patīkami. Virzība uz perfekcionismu.
Protams, pats galvenais – divi mūsējie pasaules elitē, Jānis Baumanis un Reinis Nitišs parūpējās par aizraujošu sacīksti. Īpaši Baumanis, kurš pusfinālā iekļuva caur adatas aci, bet izšķirošajos braucienos paņēma tādus startus, ka mute palika vaļā. Arī aizsūtot uz slimnīcu leģendāro Peteru Solbergu, kaut tā drīzāk bija apstākļu sakritība. Tāds sporta veids. Ja sadursmēs mašīna būtu mazāk cietusi, varbūt arī izdotos noturēt vietu uz goda pjedestāla. Šoreiz gan citi bija ātrāki, taču no intrigas un skatāmības viedokļa Latvijas posms bija izdevies. Gaidām nākamgad atkal!
Par rīkošanas licences iegūšanu jāmaksā vairāki simti tūkstoši, ko gādīgi piešķir valsts. Daudz, tāpat kā par Kristapa Porziņģa apdrošināšanu, par ko sašutusi publiciste Sandra Veinberga. Tomēr visu nevar mērīt tikai naudā. Abos gadījumos atdeve ir liela, rallijkrosā arī tīri ekonomiskā veidā – gan no dalībniekiem, kas Rīgā uzturas nedēļu, gan daudzajiem ārvalstu faniem. Biķerniekos svešu mēli varēja dzirdēt, ja ne uz katra stūra, tad katra trešā gan.
