Kad vislabāk ievākt smiltsērkšķu ogas, lai tās būtu visvērtīgākās? 0
Kad vislabāk ievākt smiltsērkšķu ogas, lai tās būtu visvērtīgākās? Un esmu dzirdējusi, ka smiltsērkšķiem, līdzīgi kā pundurābelēm, zarus var izlauzt, nevis griezt, jo tad brūcēs neieviešas pumpuru bakterioze. Vai tā ir taisnība? Jautā Ilze Ķekavas novadā.
Augi ar pumpuru bakteriozi (Pseudomonas syringae) inficējas nevis caur griezumu rētām, bet tikai caur lapu rudens atrāvuma pēdiņām. Tāpēc to sauc par pumpuru bakteriozi – slimības ierosinātājs bojā tikai audus ap pumpuru.
– Neesmu mēģinājis pētnieciski salīdzināt smiltsērkšķu zaru griešanu un plēšanu, taču
prakse liecina: lielas ražas gados zari zem augļu smaguma atplīst paši.
Šādas rētas slikti aizaug, un tajās var ieviesties piepjveida sēnes, kas padara attiecīgo sazarojuma vietu mehāniski neizturīgu. Plēsumu vietās arī turpmāk izaugušie jaunie zari ļoti bieži lūst. Tāpēc neiesaku zarus izlauzt, – uzsver “Smiltsērkšķu audzētāju apvienības” vadītājs Andrejs Brūvelis.
Kad novākt
Lielākajai daļai smiltsērkšķu šķirņu ogas pilngatavību sasniedz septembrī. Izveidojusies šķirnei raksturīgā krāsa (miziņas tonis vairs nemainās), ogas ir pilnīgi ienākušās, bet nav tik vienkārši nolasāmas – tās šķīst, un stipri skābā sula var būt kodīga, īpaši, ja iekļūst brūcēs. Tomēr tieši vēlu vāktās ogas ir visbagātākās ar vitamīniem.
Parasti šīs ogas vāc visu septembri: sāk ar šķirnēm ‘Botaņičeskaja Ļubiteļskaja’ un ‘Tatjana’, tad seko ‘Prozračnaja’, visbeidzot – ‘Marija’. Ja dārzā aug ‘Leikora’, ogas vācamas oktobrī, bet reti kurš audzē šo vācu šķirni, jo tā ir saimnieciski mazvērtīga. Lai pagūtu novākt ražu, komercaudzētāji reizēm grēko, uzsākot darbu, pirms ogas sasniegušas gatavību, bet ir tikko iekrāsojušās. No pusgatavām ražotie smiltsērkšķu produkti ir zemākas kvalitātes.
Zaru nogriešana kopā ar ogām ir labākā novākšanas metode, jo tad ogas netiek saspiestas, ne arī sašķaidītas un var iegūt augstvērtīgu produkciju.
Nogriezto zaru sasaldēšanai nepieciešamas saldētavas. Daļa no audzētājiem tās iegādājušies paši vai arī ir vienojušies par īslaicīgas nomas iespējām.
Kā attīrīt ogas?
Sasalušas ogas var viegli nokratīt, attīrīt no gružiem un lapiņām, tās netiek bojātas, kā tas parasti notiek, lasot ar rokām, tādēļ nav sulas zudumu.
Vispirms tās -25 °C temperatūrā atdala no zariem. To var darīt uz 2 cm rupja sieta, kas nostiprināts uz 1 x 1 m rāmja. Ērtāk strādāt divatā, 30 stundās var nokult aptuveni 7 tonnas.
Lai atdalītu pabiras, smiltsērkšķu audzētāji nereti izlīdzas ar graudu vētījamo mašīnu Imanta. Andrejs Brūvelis izmanto paša darinātu iekārtu, kas ir daudz kompaktāka. Būtībā tā ir vertikāli novietota resna caurule, kurā no augšas ber ogas, bet no apakšas pūš gaisu, lai atdalītu piemaisījumus. Tos izpūš, bet tīrās ogas sabirst maisā. Rīkojas ātri un pēc iespējas vēsākā vietā, jo ogas nedrīkst atkust.
Šādi attīrītas, vēl neatkusušas, maisiņos vai citos piemērotos traukos iepildītas ogas ērti uzglabāt saldētavā. Ziemā tās ir vērtīgs dabisku vitamīnu avots organisma stiprināšanai.
Cik griezt?
Izmantojot šādu novākšanas veidu, nogriež trešdaļu, augstākais, pusi no kopējā zaru daudzuma, bet no pārējiem ogas nolasa ar rokām vai arī atstāj putniem. Ja krūmus apšķērē pārāk spēcīgi, nākamajā gadā raža būs mazāka, tās pat var nebūt nemaz – tad veidosies divu gadu audzēšanas cikls.
Nogriežot ogas kopā ar augšējiem zariem, iespējams ierobežot ražojoša krūma augstumu, tātad tā ir arī sava veida krūma veidošana. Taču, ja nošņāpj visus ogu pilnos zarus un arī galotni, augi var nepārziemot un aiziet bojā.
Ražu vācot, krūmu atbrīvo no liekās nastas – visiem īsajiem, kā arī noēnotajiem, puskailajiem sānzariem, kuru galos ir īsi jaunie pieaugumi ar dzeltējošām lapām. Izņem nokaltušos vai aizlauztos zarus.
Vīrišķie krūmi ogas neražo, tiem auguma ierobežošanu un bojāto zaru izgriešanu var atlikt uz pavasari. Arī vīrišķajiem nepieciešama vainaga veidošana – kaut vai tāpēc, lai krūms pārāk neizplestos un nenoēnotu blakus augošos ražojošos sievišķos augus.
Jāatceras, ka arī pēc saudzīgas apgriešanas labi ataug tikai veselīgi, pabaroti, apūdeņoti un nenoēnoti krūmi.
