Kad vīrietim ir labākie reproduktīvie gadi bērnu radīšanai? Skaidro urologs Ābele 67

“Labākie reproduktīvie gadi ir tie 20 līdz 30 gadi. Tajā laikā mūsu veselība ir vislabākā, protams, tas arī atspoguļojas spermas kvalitātē, kura šajā laikā kopumā ir vislabākā,” tā TV24 raidījumā “Dr.Apinis” sacīja EGV klīnikas urologs, andrologs Andris Ābele, diskutējot par vīriešu veselības jautājumiem un uroloģiju, kā arī reproduktīvo vecumu, kad būtu vislabākais laiks radīt pēcnācējus.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Protams, esot arī individuāli gadījumi, kad reproduktīvā veselība ir arvien laba “vēlākos gados”.

“Arī vīrietim pēc 30, 40 gadiem nenoliedzami spermas kvalitāte pasliktinās. Tas ar, ko mēs ikdienā saskaramies, – tie jaunie vecāki kļūs vecāki, līdz ar to ir arī daudz lielākas problēmas tikt pie šī bērniņa. Ja mēs to jautājumu atliekam uz agrāku laiku – tātad 25, 30 gadi, tad ļoti daudz šīs iespējamās problēmas mēs varam novērst tikai tāpēc, ka mēs laicīgi plānojam ģimenes pieaugumu,” uzsvēra urologs Ābele.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka 2022.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2%.

Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3% jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas – no 2012.gada līdz 2019.gadam – mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.

Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990.gada, bet 2022.gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021.gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.