Teologs Kaspars Simanovičs par brīdi, kad ir tiesības nogalināt Hitleru: “Kad viņš kļūst par monstru un sāk izdot pavēles, kuru rezultātā iet bojā cilvēki…” 91
Teologs Kaspars Simanovičs, viesojoties TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” un runājot par kara un atentāta tēmu, saistībā ar neseno notikumu ASV pret Donaldu Trampu, kad viņš tika sašauts ausī, sniedza interesantu piemēru ar Ādolfu Hitleru, uzdodot jautājumu – kurā brīdī mums ir tiesības Hitleru nogalināt?
Raidījuma vadītājs Māris Zanders pārraidē sacīja: “Problēma ir tāda, ka nereti, tie ir politiķi, kas sūta cilvēkus karā, respektīvi, viņi nav tikai pliki runātāji ar kaut kādu retoriku, kas var kaitināt, riebties, nē – viņi pieņem ļoti konkrētus lēmumus (..). Nereti politiķi ir ļaunuma sakne, nevis kaut kāds nabags, kurš tev ierakumos pretējā pusē stāv. Es neredzu, kur šeit ir spēles noteikumi… Viņi ir sākums tiem spēles noteikumiem, kas saucas karš.”
Kaspars Simanovičs argumentēja raidījuma vadītājam sakot: “Paņemsim klasisko piemēru, pie kura agri vai vēlu nonākam jebkura veida šādās diskusijās – Hitlers. Ja mums būtu laika mašīna, vai mums vajadzētu atgriezties atpakaļ Hitlera bērnībā, vai pie viņa dzimšanas un nogalināt šo mazo bērnu?
Kurā brīdī mums ir tiesības nogalināt Hitleru,” vaicāja Simanovičs.
“Es teiktu, tajā brīdī, kad viņš kļūst par monstru un sāk izdot pavēles, kuru rezultātā iet bojā cilvēki. Tajā brīdī mums ir visas tiesības leģitīmi vērsties pret viņu, jo runa ir par fizisku nāvi – par citu cilvēku nāvi,” uz savu uzdoto jautājumu atbildēja teologs.
“Respektīvi, tavs pretjautājums, vai Tramps ir sasniedzis šo stāvokli,” vaicāja Zanders.
“Jā, un kamēr mēs dzīvojam, teiksim, demokrātiskā valstī, ar demokrātiskiem instrumentiem – mēs vēlam, pārvēlam, neievēlam un tā tālāk, mēs sekojam šiem spēles noteikumiem.
Un tajā brīdī, kad mēs ievēlam demokrātiskā veidā, par valsts vadītāju cilvēku, par kuru mēs zinām, viņam ir radikāli uzskati, labi – tauta ir vienojusies, viņam ir radikāli uzskati, bet tajā brīdī, kad viņš sāk ar savām pavēlēm nogalināt cilvēkus, tajā brīdī vienai daļai var rasties leģitīms jautājums: es negribu būt daļa no šīs valsts.
Un tad ir runa par pilsoņu karu, tad ir runa par partizānu karu, par pretošanos un tā tālāk, bet tajā brīdī, kad fiziski tiek apdraudētas cilvēku dzīvības, un parādās jautājums par valsts leģitimitāti no mana skatpunkta,” raidījumā skaidroja teologs Simanovičs.
