Kad viņa seksam saka – nē 9
“Pēdējā gada laikā mana laulības dzīve uzskrējusi uz sēkļa. Pareizāk gan būtu sacīt – seksuālā dzīve. Sieva atsakās ar mani mīlēties, izdomājot visdažādākās atrunas. Viņa ir vai nu nogurusi, vai sāp galva, vai spiež kuņģis vai arī kāds cits iemesls. Man ir 38 gadi, sievai par diviem gadiem mazāk.
Esam precējušies desmit gadus un līdz šim mūsu seksuālā dzīve bija normāla, lai arī sieva nekad nav bijusi lauvene gultā. Draugs man iesaka parakāties internetā iepazīšanās portālos, kur ir pilns ar seksu kārām sievietēm. Bet es mīlu sievu un nevēlos kļūt neuzticīgs. Taču man jādomā arī par savu veselību, jo jūtu, ka pēdējā laikā esmu kļuvis nervozs. Gribētu zināt, vai ar citām sievām arī mēdz tā notikt, ka zūd interese par seksu, un ko man šādā situācijā darīt?” tā vaicā lasītājs Renārs.
Renāram atbild psihoterapeite un psihiatre Lada Stoligvo.
– Šā pāra attiecībās iestājusies disgamija – seksuālo attiecību disharmonija, kas ir iemesls seksuālajai neapmierinātībai un var izraisīt neirozi vai attiecību pārrāvumu. Ja šī problēma parādījusies nesen, tad ir iespējas vēl ko darīt lietas labā un nevajadzētu steigt meklēt paralēlas attiecības.
Disgamijas iemeslus var sadalīt divās grupās. Pirmā ir saistīta ar pāra seksuālo nesaderību. Ir dažādi temperamentu tipi, vieni apveltīti ar lielāku seksualitāti, citiem tā izpaužas mērenāk. Ja dažādība nav tik krasa, tad partneriem iespējams piemēroties. Pastāv arī fizioloģiska nesaderība, kas saistīta ar partnera dzimumorgānu izmēru un formu. Iespējams, ka šo individuālo iemeslu dēļ partnerei dzimumakts izvēršas sāpīgs vai arī liegts sajust orgasmu. Liela nozīme ir seksuālajai tehnikai. Pārāk vienmuļas, monotonas un stereotipiskas seksuālās attiecības ar laiku var apnikt.
Sieviete to var paciest līdz zināmam laikam, bet, kad viņa kļūst materiālā ziņā neatkarīga no vīra un bērni izauguši, tad arī atļaujas parādīt savu attieksmi.
Vēl arī disgamiju var izraisīt pāra emocionālo kontaktu trūkums, kad kāds no partneriem uz kopdzīvi raugās tikai kā uz formālām attiecībām. No vēstules saprotu, ka agrāk Renāram ar sievu seksuālajā ziņā viss bijis kārtībā un tikai pēdējā gada laikā sievai zudusi vēlēšanās mīlēties. Bet varbūt viņa jau sen un dziļi bijusi neapmierināta ar seksa kvalitāti. Lai saglabātu attiecības, sievietes nereti gadiem ilgi spēj tēlot apmierinājumu seksā. Renārs nevar būt pārliecināts, vai sievai patiesi gultas prieki ir sagādājuši prieku. Mūsu kultūrā sievietes biežāk samierinās ar neapmierinātību seksā nekā vīrieši.Sieviete to var paciest līdz zināmam laikam, bet, kad viņa kļūst materiālā ziņā neatkarīga no vīra un bērni izauguši, tad arī atļaujas parādīt savu attieksmi. Ja seksuālā saskarsme sievietei nesniedz labsajūtu, tad ar laiku izveidojas nepatika pret šādām attiecībām. Viņa pret partneri sāk izjust dusmas un vilšanos.
Lai pasargātu sevi no kārtējās vilšanās, sieviete labāk izvēlas atteikties no seksa. Ja partneri mīl viens otru un vēlas dzīvot kopā, tad pirmais solis ir – atklāta izrunāšanās. Vispirms vienam ar otru un pēc tam ar pāru psihoterapeitu. Ja partneris, šajā gadījumā sieva, nevēlēsies šo tēmu risināt, pat zinot, ka piespiedu seksuālā atturība var izraisīt vīram neirozi, tad nopietni jādomā, vai viņi patiesi vēlas dzīvot kopā.
Ja partneri nespēj savā starpā atklāti izrunāties un izstāstīt par savām seksuālajām vēlmēm un fantāzijām, tas liecina, ka viņu psihoemocionālajā plānā jau sen parādījušās plaisas. Bieži notiek tā, ka attiecību sākumā vīrietis cenšas vairāk iepriecināt sievieti, bet, gadiem ritot, palaižas slinkumā, domājot tikai par savu labsajūtu. Taču prelūdijai jābūt vienmēr neatkarīgi no kopdzīves ilguma. Vīrietim jāatceras, ka sievietes uzbudinās lēnāk. Vīrietim, lai sasniegtu orgasmu, nepieciešamais laiks ir no vienas līdz piecām minūtēm, bet sievietēm – desmit līdz divdesmit minūtes. Vēl aizvien no saviem klientiem dzirdu, ka pāri kā izsargāšanās metodi lieto pārtraukto dzimumaktu. Šādos gadījumos pat nav jābrīnās, ka partnere nejūt labsajūtu.
