Franks Gordons: Vēstnieks arī citēja Bībeli… 17
“Nācijas līderis” – Krievijas prezidents Vladimirs Putins – nu jau 16. reizi rīkoja savu kārtējo “sazināšanos ar tautu”, četrarpus stundu laikā atbildot uz 73 lielākoties iepriekš atsijātiem jautājumiem. Atšķirībā no iepriekšējam t. s. tiešajām līnijām šoreiz zālē netika ielaista publika, kas runātājam vaicātu no vietas: viss “dzīvais kontakts” notika video formātā interneta portālā “newsru.com”, komentējot šo formāta maiņu, tika pausts viedoklis, ka Putins arvien vairāk baidās no cilvēkiem, retāk parādās ļaudīs.
Ļoti draudīga, var pat teikt – baisa bija atbilde uz jautājumu, kā rīkotos Krievija, ja pasaules futbola čempionāta laikā ukraiņu karaspēks uzbruktu Donbasa separātistu veidojumiem: “Tam būtu smagas sekas Ukrainas valstiskumam (!) kopumā.” Kā to saprast – Ukrainas okupācija, iznīcināšana, likvidācija?
Putins solīja sava – pēc konstitūcijas pēdējā – termiņa laikā panākt “izrāvienu”: Krievijai jākļūst par vienu no pasaules vadošajām lielvalstīm itin visās ekonomikas un tehnoloģijas jomās. Šajos Putina izteikumos sadzirdamas gandrīz vai paniskas notis: “Mēs nekādā ziņā nedrīkstam atpalikt!” Viņš labi apzinās, ka augsto tehnoloģiju jomā Krievijai vēl daudz kas jāapgūst. It kā mierinot tautu, Putins solīja, ka, tērējot triljonus šim izrāvienam, netikšot lietotas Staļina metodes drudžainās industrializācijas gados. Labi vēl, ka tā…
Kā jau bija sagaidāms, Putins plašāk pakavējas pie t. s. krievvalodīgo stāvokļa Baltijā, īpaši Latvijā: tas, kas notiekot ar “nepilsoņiem”, esot diskriminācija, un Krievija aizstāvēšot krievvalodīgo tiesības “ar diplomātiskām metodēm” – tādām, lai vēl vairāk nepasliktinātu viņu (krievvalodīgo) stāvokli. Šajā jautājumā viņš meklēšot “dialogu ar Eiropas Savienību”. Re, kur Putinam tā ES noderēs – alianse, kuru viņš, kā zināms, tiecas vājināt.
Ne tik ilgi kā Putins, tomēr gari un plaši izrunājies Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs preses konferencē, kas tika sasaukta sakarā ar ikgadējām Puškina dienām. Viņš neatturējās no rupjībām, kas adresētas Lielbritānijai, un vispār nebija pārāk diplomātisks: Ziemeļkorejas vadonis Kims esot “cilvēks raķete”, kurš “eleganti – piedodiet par terminu – izdarījās ar Trampu kā ar puišeli”.
Runājot par īstenojamo izglītības reformu Latvijā, vēstnieks teica, ka 2029. gadā abiturients latvietis pratīšot tikai latviešu un angļu valodu, bet krievam būs vēl trešā – krievu. Latviski runājot pusotra miljona, bet krieviski – 300 (?) miljoni. Biedrs Lukjanovs atsakās saprast, ka tieši tādēļ mazajai latviešu tautai par katru cenu jāsaglabā un jākopj sava valoda un identitāte.
Vēstnieks arī citēja Bībeli, kur rakstīts, ka “sadalīta valsts ies bojā”. Pieminot šo citātu, vēstnieks teica, ka runa esot par “cilvēku dalīšanu pēc etniskām pazīmēm”.
Bībelnieks neesmu, bet vēstnieks, citējot dievvārdus, maldās: tieši viņš, tāpat kā, teiksim, Ždanoka, vēlas iemūžināt stāvokli, kad krievvalodīgie tiecas nošķirties no Latvijas pamattautas, paši sevi “segregēt” Latvijā, padarot to par iekšēji sašķeltu divkopienu valsti, kamēr īstenojamās izglītības reformas nolūks ir panākt, lai krievvalodīgais nejustos svešs “iedzimto” vidū, bet justos kā šai zemei piederīgs!
