Kad vēders apvainojies par antibiotikām 0
Kādas izjūtas jūs pārņem, ja ārsts paziņo, ka nepieciešams antibiotiku kurss? Kāds jūtas atvieglots, ka beidzot “skopais dakteris izrakstījis kārtīgas zāles”, kāds nopūšas – ja jau vajag, tad vajag, vēl kāds jautā, vai tiešām bez antibiotikām nevarētu iztikt. Daudzi ārsti atzīst, ka to pajautāt vienmēr ir vērts, jo varbūt tiešām var lietot maigākas metodes, mazliet pagaidīt un pavērot, kā attīstās situācija. Dialogam vienmēr ir vieta, taču jāsaprot, ka pacients nepārzina ārstniecības daudzās nianses, kuras ir apguvis ārsts, ilgus gadus studējot un pēc tam regulāri izglītojoties un krājot pieredzi, tāpēc, ja reiz antibiotikas ir nozīmētas, tad tās ir jālieto, rēķinoties arī ar iespējamām blaknēm, piemēram, caureju, kura ir viena no disbiozes jeb disbakteriozes izpausmēm.
Disbioze. Kas tas ir?
“Disbioze rodas, ja kaut kādu iemeslu dēļ zarnās samazinās labvēlīgo baktēriju skaits un palielinās nosacīti patogēno baktēriju īpatsvars,” skaidro gastroenteroloģe, interniste, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Zane Straume.
Kā zināms, cilvēka zarnu traktā mājo daudzi triljoni baktēriju, un to kopumu sauc par mikrobiomu.
“Vesels zarnu mikrobioms nodrošina uzturvielu vielmaiņu, sargā organismu no kaitīgām vielām un patogēniem,” stāsta ārste, “bet, ja organismu skārusi disbioze, tad savairojas patogēnās baktērijas, kas bojā zarnu gļotādu, padara to jutīgu un uzņēmīgu pret toksīniem un kaitīgajiem mikroorganismiem. Izplatītākie disbiozes cēloņi ir organisma novecošana, ārējās vides ietekme, dažādi dzīvesveida faktori, tostarp ēšanas paradumi, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana, un vieni no tādiem ir antibakteriālie līdzekļi jeb antibiotikas. Tās lietojot, mainās zarnu traktā mītošo mikroorganismu daudzveidība un skaits, kā arī pieaug baktēriju rezistence – tās izveido dažādus mehānismus, lai varētu pretoties antibiotikām un rezultātā slimība, ko izraisa rezistentās baktērijas, vairs nepakļaujas ārstēšanai. Disbioze ne tikai traucē normālu zarnu darbību, bet var izraisīt arī citas, piemēram, sirds un asinsvadu, nervu, elpošanas un imūnsistēmas slimības.”
Caureja nav tikai neērtība
Ārste norāda, ka caureja ir izplatīta antibiotiku lietošanas blakne, ko novēro gan ārstēšanas kursa laikā, gan nereti arī vairākas dienas vai pat nedēļas pēc kursa pabeigšanas. Antibiotikas nešķiro baktērijas, tās iznīcina gan patogēnās, gan labās baktērijas, kuras zarnu traktā rūpējas par vēdera labsajūtu, līdz ar to veidojas zarnu mikrofloras disbalanss, rodas iekaisums, pasliktinās pašsajūta, sāp vēders un sākas caureja.
a
Izjauktais baktēriju līdzsvars traucē pilnvērtīgam gremošanas trakta darbam: pasliktinās mikroelementu un vitamīnu uzsūkšanās, īpaši cieš B grupas vitamīnu sintēze, novājinās imunitāte. Spēcīgs organisms ar laiku pats spēj atveseļoties no disbiozes izraisītās caurejas, taču novājinātam organismam tā var izraisīt smagu kolītu – resnās zarnas iekaisumu, kam raksturīga gan šķidra vēdera izeja, dažkārt ar asiņu piejaukumu, gan izteiktas vēdera sāpes un drudzis. Organisms atūdeņojas, zaudē sāļus, barības vielas un vitamīnus, tāpēc jāārstējas nekavējoties.
Sabiedrotais ārstēšanā – Saccharomyces boulardii
No disbiozes var pasargāties, ja līdz ar antibiotikām lieto arī probiotikas. Tie ir dzīvi mikroorganismi, kas, uzņemti pietiekamā daudzumā, labvēlīgi ietekmē saimniekorganisma veselību. Probiotikas palīdz uzturēt zarnu dabīgo mikrofloru un aizsargā no kaitīgajiem mikroorganismiem, ļauj gremošanas sistēmai normāli strādāt un līdz ar to arī mazina caureju. Tautā probiotikas sauc par “labajām baktērijām”, taču ne visi probiotiķi ir baktērijas. Viens no pasaulē vislabāk izpētītajiem probiotiķiem ar klīniski pierādītu iedarbīgumu ir rauga sēnīte Saccharomyces boulardii, kas efektīvi palīdz cīņā ar kaitīgo mikroorganismu radītajiem toksīniem, neļauj caurejas izraisītājiem iekļūt zarnu sieniņu šūnās, veicina šo šūnu augšanu, sekmē zarnu mikrofloras atjaunošanos un iekaisuma mazināšanos. Aptiekās var iegādāties Saccharomyces boulardii saturošu bezrecepšu medikamentu Enterol, kas satur minēto rauga sēnīšu šūnu celmu CNCM I-745. (Vairāk informācijas: https.//enterol.lv.) Tas palīdz dažādas izcelsmes caurejas gadījumā un ir droši lietojams gan pieaugušajiem, gan bērniem, sākot no zīdaiņu vecuma. “Nonākot zarnu traktā, Saccharomyces boulardii veido apvalku, kas palīdz cīnīties pret patogēno baktēriju darbību. Pētījumi rāda, ka rauga sēnītes aktīvi stimulē imunitāti, palīdz iznīcināt patogēnas baktērijas un aizsargā zarnu gļotādu,” komentē Z. Straume.
Probiotikas parasti iesaka sākt lietot jau tajā pašā dienā, kad tiek uzsākts antibiotiku kurss, un dzert tās aptuveni trīs stundas pēc vai pirms antibiotiku uzņemšanas. Savukārt Enterol drīkst lietot reizē ar antibiotikām, kas ir ļoti ērti. Pēc lietošanas jāuzdzer remdens, nevis karsts vai ledusauksts, ūdens. Kad antibiotiku kurss ir galā, ieteicams turpināt lietot probiotikas vēl vismaz divas nedēļas.
Ko der zināt par antibiotikām:
* Antibiotiku lietošanu vienmēr nozīmē ārsts. Nepieņemiet lēmumu paši, bet konsultējieties ar speciālistu, un neuzspiediet savu viedokli par antibiotiku nepieciešamību.
* Vienmēr lietojiet antibiotikas tā, kā noteicis ārsts, jo ārstēšanās kursa pārtraukšana var veicināt zāļu efektivitātes mazināšanos nākamajās saslimšanas reizēs.
* Antibiotiku nepamatota lietošana veicina rezistentu mikroorganismu veidošanos, kas var ietekmēt ārstēšanas efektivitāti turpmāk.
* Antibiotikas nenogalina vīrusus.
* Antibiotikas nelieto saaukstēšanās, gripas vai rotavīrusu infekcijas ārstēšanai.
* Antibiotikas iznīcina gan cilvēka organismam nelabvēlīgās, gan arī labvēlīgās baktērijas.
* Lai pasargātos no disbiozes, kas rodas antibiotiku ietekmē, līdztekus ieteicams lietot probiotikas.
* Nekad nelietojiet kādam citam izrakstītās antibiotikas vai tādas, kas “ietaupītas” no iepriekšējām ārstēšanās reizēm.
Raksts sagatavots sadarbībā ar Biocodex.
