Kad vectēvs nav bīstams 3
No piektdienas, 18. augusta, uz kinoteātru ekrāniem dzīvi uzsāks pirmā Nacionālā kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filma – režisora Vara Braslas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (studija “F.O.R.M.A”).
Tā ir stāsts par astoņgadnieku Oskaru, kura brīvdienas laukos sākas ar nebeidzamu cīniņu ar vectēvu. Domājot par filmu Latvijas valsts simtgadē, producentam Gatim Upmalim radusies doma veidot nevis vēsturisku, bet ģimenes attiecībās balstītu filmu visai ģimenei. Tā kā pēc scenārija filmas darbība notiek mazpilsētā, režisors Varis Brasla izvēlējies Kuldīgu, kuru savā radošajā darbā jau izložņājis un izstaigājis un kurā, izņemot Niagāras ūdenskritumu, visu pārējo varot atrast. “LA” pirms pirmizrādes bija iespēja uzzināt dažus filmēšanas laukuma virtuves noslēpumus.
Rekur, stārķi!
Filmas darbība notiek “Šalkās” – laimīgas nejaušības kārtā uzietās aktiera Oļģerta Šalkoņa dzimtas mājās, kuru tagadējie saimnieki līdz ar seniem fotoattēliem un citiem vēstures lieciniekiem saglabājuši arī māju seno garu un auru. Meklējumos savienot lauku būšanu ar pilsētas klātbūtnes jušanu palīdzējis mežzinis un vietējās vēstures zinātājs Kārlis Blūms, kā arī leģendārā Ēvalda Valtera dēls, savās mājās Ventas krastā pie Riežupītes saimniekojošais kino hronists Raitis Valters. Turpat, Kuldīgas pusē, atradusies arī piecgadīgā Eva Ozola, filmas galvenā varoņa Oskara mazā kaimiņiene, īsts zemes, lauku bērns Olga. Bet tāda tipa puiku kā filmas Oskars režisors Varis Brasla līdz šim vēl nekad neesot meklējis, un konkursā Markuss Jānis Eglītis iepaticies nevis ar puicisku dauzonīgumu, bet savu iekšējo pasauli.
