Kad vecāki ir “ku-kū”: desmit problēmas bērnu tiesībās advokātu skatījumā 0
Raksta autore: Aija Rutka
Ja vecāki ir normāli, šķiršanās process norit solīdi un visu iespējams izrunāt, savstarpēji vienojoties. Turpretim, ja viens vai pat abi vecāki ir “ku-kū”, tad šķiršanās lieta nonāk līdz tiesai, un sākas bērnu dalīšana, kas ir ļoti emocionāls un smags process, to Advokatūras dienu atklāšanas pasākumā uzsvēra Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) loceklis un advokāts Raivo Sjademe.
No 13. līdz 17. martam vairāk nekā 160 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Šogad īpaša uzmanība veltīta bērnu tiesībām, jo ģimenes visbiežāk juridisko palīdzību meklē uzturlīdzekļu, aizgādības un saskarsmes jautājumos.
Advokātu padome norāda, ka katra desmitā civillieta ir saistīta ar bērnu tiesībām. Lūk, piedāvājam ZAP apkopotās top 10 problēmas bērnu tiesībās, par ko visbiežāk cilvēki vēršas advokatūrā!
1. Nemaksā uzturlīdzekļus
Šī problēma ir pašā pirmajā vietā. Kā norādīja advokāts Dāvis Volksons, pat ja laulātie ir šķīrušies vai bērns nedzīvo kopā ar kādu no vecākiem, abu pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Vienošanās par uzturlīdzekļu maksāšanu ir spēkā neatkarīgi no finansiālām vai darba vietas izmaiņām. Tomēr vecākam ir tiesības prasīt gan uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, gan samazināšanu. Strīda gadījumā no šķirti dzīvojošā vecāka piedzenamā uzturlīdzekļu summu nosaka tiesa, ņemot vērā konkrētā bērna vajadzības, vecāku spējas un mantas stāvokli. Advokāts minēja, ka praksē ir dažādi gadījumi, piemēram, pat viens no vecākiem pieprasa atmaksāt bērniem divas reizes gadā atpūtu Spānijā kopā ar aukli.
2. Bērna dalīšana
Nav pieļaujams, ka bērns tiek uztverts kā tirgošanās objekts, uzsvēra Volksons. ZAP uzskata, ka bērns nedrīkst būt līdzeklis, ar kuru pieaugušie risina savas personiskās attiecības, to emocionāli noskaņojot, manipulējot un uzpērkot. Bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem, un attiecību uzturēšana ir ne tikai abu vecāku tiesības, bet arī pienākums, lai nodrošinātu harmonisku bērna attīstību. Ja viens vecāks vēlas iegūt atsevišķu aizgādību, viņam ir jāpierāda, ka kopīgas aizgādības turpināšana apdraudēs normālu bērna attīstību. Turklāt, kā norāda ZAP, aizgādība nav tikai tiesības pārstāvēt bērnu, bet arī pienākums viņu uzturēt, audzināt, nodrošināt ar mājokli, veselības aprūpi, apģērbu, ēdienu un izglītot.
3. Vecāki nepilda tiesas nolēmumus
Tam vecākam, kurš dzīvo atsevišķi, ir tiesības būt informētam par bērna veselību, sekmēm, sadzīves apstākļiem. Ja vecāks nepilda tiesas nolēmumu, piemēram, atsevišķi dzīvojošam vecākam liedzot saskarsmi ar bērnu, tiesu izpildītājs vēršas tiesā, kas var uzlikt naudas sodu vai situācija var pat nonākt līdz kriminālprocesam par ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma, un bāriņtiesai, lai tā lemtu jautājumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Volksons uzsvēra, cik svarīgi jau sākotnēji tiesā atrunāt to, kāds būs vecāku saziņas veids un tieši cik bieži tas notiks. Bieži praksē gadoties, ka šķirti dzīvojošais vecāks ierodas pēc bērna, bet viņa nav, uz ko otrs vecāks tik atrauc: “Ai, izgājām pastaigāties!”.
4. Nelabvēlīgi dzīves apstākļi
Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Volksons uzsvēra, ka zemi vecāka ienākumi, bezdarbnieka statuss vai slimība nevar būt par iemeslu, lai liegtu iespēju audzināt un aprūpēt bērnu. Tomēr, protams, bērna dzīvesvietai ir jābūt piemērotai un drošai. Advokāts gan piebilda, ka praksē daudzkārt ir pierādījies, ka bērnam ir svarīgi vecāki nevis tā vide apkārt, kas nereti patiešām nav viņam piemērota. Tādēļ arī ZAP mudina sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un ziņot dienestiem, ja ir aizdomas, ka bērns netiek pienācīgi aprūpēts.
