Ilze Kuzmina: Kad vārdi “smagāki” par darbiem 0
Jau vairākus gadus Rīgā daļā bērnudārza grupu strādā tikai viena audzinātāja ar atbilstošu pedagoģisko izglītību.
Viņai ir pilna astoņu stundu darba diena, bet rītos bērnus sagaida un vakarā pavada pedagoga palīgs, jo bērnudārzam ir 12 stundu darbalaiks.
Tā tiek nodrošināts, ka bērnudārzu grupas nav jāver ciet pedagogu trūkuma dēļ, bet pedagogi, kas gatavi vieni uzņemties grupas audzināšanu, saņem lielāku atalgojumu nekā audzinātājas, kuras strādā pārī un viena otru grupā nomaina.
Ieviest jauno, skolotāju resursu taupošo kārtību birokrātiski gan nav viegli: saskaņā ar normatīvajiem aktiem bērnudārzos ar mazuļiem visu laiku kopā jābūt pedagogam, tāpēc “pēc papīriem” rīta un vakara stundās daļa dārziņu sniedz aukļu, nevis izglītības pakalpojumu.
Juridiski izlīsts caur adatas aci, bet vienkārši tas nav, tāpēc Rīgas domes pārstāvji vairākkārt aicinājuši uzsākt diskusiju par to, kā maināma bērnudārzu darbība, lai būtu vieglāk nodrošināt esošo dārziņu darbību un atvērt jaunas grupas.
Rīgas domē, kā zināms, valda “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija. Tāpēc pārsteidz, ka pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai par viņas izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi kā pirmā parakstījusi Jūlija Stepaņenko, kas ievēlēta Saeimā no “Saskaņas”.
Tagad gan strādā kā ārpusfrakciju deputāte, tomēr parakstus zem pieprasījuma ministrei savākusi galvenokārt no saskaņiešiem. Rīgas domes valdošajai koalīcijai J. Stepaņenko joprojām ir tuvu stāvoša kā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Vjačeslava Stepaņenko dzīvesbiedre.
Tā ir acīmredzama divkosība: pārmest I. Šuplinskai, ka tā runā par iespējamu personāla politikas maiņu bērnudārzā, bet nepārmest Rīgas domei, ka šo politiku jau maina.
Kad vaicāju J. Stepaņenko, kāpēc vārdi ir smagāks pārkāpums par darbiem, deputāte ļoti satraucās, nosauca jautājumu par neprofesionālu, centās, cik iespējams, norobežoties no “Saskaņas” un galu galā paziņoja, ka Rīgas domes rīcību neatbalsta.
Tikmēr pragmatiskais saskaņiešu gals paslepus stāsta: I. Šuplinskai jācieš, jo ar saviem neapdomīgajiem izteikumiem sacēlusi troksni par to, ko valsts lielākā pašvaldība cerējusi nokārtot paklusām.
Ko tad teica I. Šuplinska? Norādīja uz to pašu, par ko jau runājuši Rīgas pārstāvji: ka būtu jādiskutē, vai viss, kas dienas garumā notiek bērnudārzā, ir pedagoģiskais darbs.
Jā, iespējams, ministres izteikumu forma un konteksts varēja būt aizvainojošs, jo radīja priekšstatu, ka bērnudārza pedagogu darbs, viņasprāt, nav tik augsti kvalificēts kā skolā un augstskolā.
Ministre vairākkārt norādīja, ka, gatavojoties darbam bērnudārzā, vajag mazāk laika un prasmju, tomēr vēstījuma galveno būtību es izpratu tā: jādiskutē, cik lielā mērā bērnudārzs ir izglītības iestāde un cik daudz no 12 stundu darbalaika ar bērniem varētu pavadīt arī darbinieks bez pedagoģiskās izglītības. Tas nenozīmē, ka kādam bērnudārza pedagogam samazinātos jau tā niecīgā alga. Pašvaldības tikai brīvāk varētu risināt personāla trūkuma problēmu.
Var saprast Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas tomēr šādas runas redz kā apdraudējumu.
Droši vien arī tāpēc, ka skolotāju trūkums ir arguments cīņā par pedagogu algām, tātad savā ziņā izdevīgs.
Arodbiedrībā saka: vajag nodrošināt tādus darba apstākļus bērnudārzu pedagogiem, lai viņu netrūktu, nevis samazināt prasības bērnudārziem.
Patiesībā gan taupīt pedagoģisko resursu bērnudārzā var, taču tikai tad, ja to iespējams paveikt, negraujot pirmsskolas izglītības kvalitāti un nepadarot tos par parastiem pieskatīšanas centriem.
Tajā pašā laikā bērnudārzi nav svētās govis un, lai cik labi tie būtu, vienmēr jātiecas uz augšu un ir lietas, ko tie tomēr varētu pārņemt no pieskatīšanas centriem. Piemēram, organizēt darbu tā, lai vairāk respektētu bērna individuālās vajadzības, nevis kā armijā visus vienlaikus sēdināt uz podiņa, visiem vienlaikus likt zīmēt un gulēt.
Privātā bērnu pieskatīšanas iestādē mana bērna vajadzības tika respektētas un meita neslimoja. Tikko sāka iet pašvaldības dārziņā, pusgadu noslimoja.
I. Šuplinska Saeimas Pieprasījumu komisijā arī izteica šaubas, vai visiem bērniem jāuzspiež diendusa. Par to J. Stepaņenko ļoti sašuta: kā tad tas būs, ka visi negulēs! Haoss tas būs. Ir cilvēki, kas visus grib ielikt rāmjos: bērnus, ministrus, žurnālistus. Kantainie vieglāk vadāmi un apmānāmi.
