Kad un cikos varēs redzēt krītošās zvaigznes un komētas: nepalaid garām skaisto! 3
Nevaram iztikt bez stāsta par krītošajām zvaigznēm (ko zinātnieki gudri sauc par meteoriem) un vismaz tām komētām, kuras periodiski atgriežas Saules un arī Zemes tuvumā un varētu būt novērojamas ar neapbruņotu aci!!! Materiālu sagatavojis astronoms Ivars Šmelds.
Diemžēl abas 2019. gada nogalē ievērojamākās un katrā mūsu izdevuma laidienā pieminētās meteoru plūsmas – Leonīdas un Geminīdas – ieraudzīt maksimuma laikā traucēs gandrīz pilnais Mēness. Leonīdām, kurām radiants (vieta pie debess juma, no kuras šķietami izlido krītošās zvaigznes) ir Lauvas zvaigznājā, šogad nav paredzama sevišķa aktivitāte – vien kādi 10–15 meteori stundā pie ļoti labas redzamības. Iespējams, ka tā dēļ pat nav vērts ziedot negulētu nakti (Lauvas zvaigznājs ir virs horizonta vienīgi nakts otrajā pusē), ja vien krītošās zvaigznes nebūtu gaidāmas visai garas un krāšņas un reizēm neatstātu aiz sevis pamatīgas dūmu astes. Ja ko tādu tomēr izdodas ieraudzīt, atstātais iespaids varētu būt ieguldīto pūļu un pacietības vērts.
Tomēr varbūt labāk pagaidīt līdz 2031. gadam, kad astronomi sola kārtējo plūsmas maksimumu līdz kādām simts krītošajām zvaigznēm stundā, un arī Mēnesim nevajadzētu traucēt. 2099. gadā solās būt kārtīga zvaigžņu lietusgāze – tūkstošiem meteoru stundā…
Ko sagaidām vēl šogad?
• Otru ievērības cienīgo zvaigžņu lietu gada nogalē, Geminīdas ar radiantu nedaudz virs Dvīņu zvaigznāja raksturīgās figūras, daži uzskata pat par viskrāšņāko visa gada laikā. Tam piederošās krītošās zvaigznes var būt visai spožas un pat krāsainas, lai gan nemēdz atstāt aiz sevis dūmu astes. Tomēr šogad, vismaz naktīs uz 14 un 15. decembri, kad gaidāms maksimums līdz pat kādiem 150 meteoriem stundā, gandrīz pilnais Mēness būs tikai dažus grādus no radianta un padarīs visu šīs izrādes baudīšanu gandrīz neiespējamu, pat ja debesis būs skaidras. Plūsma gan būs aktīva visu laiku no 4. līdz 17. decembrim.
• Neko sevišķu nesola arī šī gada ziemas otrā tradicionāli krāšņākā meteoru plūsma Kvadrantīdas. Kaut arī tā skaitās aktīva visu laiku no 28. decembra līdz 12. janvārim, maksimums (ap divām krītošām zvaigznēm ik minūti) solās būt tikai kādas četras stundas un iekrīt 4. janvārī ap plkst. 10:30 dienā pēc Latvijas laika. Ja nu ļoti gribas piepildīt kādu vēlēšanos, varbūt tomēr ir vērts piecelties tā paagrāk un vērst skatienu nedaudz virs Lielā Lāča kausa roktura un pa kreisi. Dažas šīs plūsmas zvaigznes mēdz būt īstas ugunsbumbas, un iespējams, ka kādai ilgi lolota vēlme piepildīsies…
Ko sagaidām jau 2020.gadā?
• Ja nenāk miegs, no 3. līdz pat 10. maijam ir vērts iziet ārā rīta pusē un debess austrumos rīta blāzmā pamēģināt ieraudzīt kādu spožu svītru. Dažas Eta Akvarīdām piederošās krītošās zvaigznes var būt visai garas, spožas un lēni dziestošas. Var nesteigties un apdomāt savu vēlēšanos kādu sekundi… Tiesa, ja izdosies ieraudzīt kaut pāris meteoru, pūles jau varēs uzskatīt par atalgotām. Dienvidu puslodē gan šī tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām meteoru plūsmām.
• Perseīdas. Pateicoties Latvijas Astronomijas biedrības organizētā ikgadējā Astronomijas semināra rīkotāju gādībai, šī laikam tradicionāli ir pie mums Latvijā amatierastronomu ievērību visvairāk guvusī meteoru plūsma. Aktīva samērā ilgu laiku (2020. gadā no 17. jūlija līdz 24. augustam), vasaras naktis mēdz būt pietiekami siltas un jaukas, lai baudītu ne tikai pie debesīm redzamās parādības, bet arī dabas skaistumu kopumā… Plūsmas pats maksimums ar nedaudz vairāk par 100 meteoriem stundā šogad gan paredzams 12. augustā pa dienu, kad to gaismā nevarēsim redzēt. Taču naktīs pirms un pēc šīs dienas ne tikai vienu vien krītošu zvaigzni tomēr varēs ieraudzīt.
• Drakonīdas. Šī laikam ir visgrūtāk prognozējamā plūsma. Parasti tā ir visai vāja, gandrīz nemanāma (ap 10 krītošām zvaigznēm stundā), taču reizēm pavisam negaidīti pamanās sasniegt pat visai pamatīgu intensitāti (2018. gadā vairāk nekā divus meteorus minūtē). To radiants atrodas pie Pūķa galvas, nedaudz pa kreisi un uz augšu no Polārzvaigznes. Aprēķini 2020. gada maksimumu sola naktī uz 7. oktobri, diemžēl jau krietni pēc pusnakts, kad traucēs vēl tikai mazliet padilušais Mēness. Plūsmas pieaugums tiek solīts arī 8. oktobra vakarā.
• Mūsu apskatu noslēdz Orionīdas, no kurām gan nav gaidāms nekas pārāk sensacionāls, taču intensitātes pieaugums gaidāms no 2020. līdz 2022. gadam. Tām raksturīgi daži ne pārāk spēcīgi maksimumi vairāku intervālā, kas centrēts uz galveno maksimumu. 2020. gadā tas būs naktī uz 21. oktobri, tātad būtu vērts palūkoties debesīs vismaz pāris nakšu pirms un pēc šī laika. Ja paveiksies, varētu būt pa krītošai zvaigznei ik minūti! Radiants, kā jau to norāda pats nosaukums, atrodas debess dienvidu pusē Orionā apmēram tikpat tālu no Betelgeizes (Oriona figūras augšējās spožās zvaigznes) kā Oriona josta, tikai virzienā uz augšu.
Vai komēta nāk?
Un nobeigumā, kā solīts, par komētām. Mūsu izdevuma iepriekšējā laidienā minētā komēta 46P/Wirtanen gan sasniedza spožumu, kas tuvs iepriekš izteiktajām optimistiskajām prognozēm, taču krāšņai izrādei tas bija par maz – komēta bija ieraugāma kā sīks izplūdis plankumiņš tikai tad, ja novērošanas apstākļi bija pavisam labvēlīgi – skaidras debesis un netraucēja pilsētas ugunis. Tiesa, tā bija pietiekami spoža, lai astronomijas amatieri iegūtu visai interesantus un skaistus attēlus. Diemžēl nevaram iepriecināt tos, kuri cer nākamgad sagaidīt kādu tik spožu astes zvaigzni, lai to varētu labi saskatīt bez binokļa, būs jāpaciešas – neviena no pašlaik zināmajām periodiskajām komētām (t. i., tām, kuru orbīta ir noslēgta un kuras ik pa laikam atgriežas Zemes un Saules tuvumā) tāda būt nesolās.
Vairāk par astroloģiskajām prognozēm tematiskajā žurnālā “Astroloģija un Astronomija 2020” #padomsrokā!
